Psihoterapeite V. Kārkliņa: Mācies no bērniem — pateikt otram labu

Dzēsts lietotājs

Turklāt šajā gadījumā varētu piemērot teicienu - labāk vēlāk, nekā nemaz. To var sākt darīt jebkurā vecumā, un jau pēc neilga laika saņemsi atpakaļ doto. Mums taču ļoti patīk, ja kāds pasaka ko labu.

Dzēsts lietotājs

Un tomeer ilgi jau vajadzeeja lai pamostos... mi un zhee liekas ka teksts no kautkaadas graamatas izrauts,ka nu visi briinaas,ka pa otru kas labs jaapasaka... nu skaists gimenes priekshstats veidojas...

Dzēsts lietotājs

Kopš mūsu ģimenē ienāk bērni, esmu sapratusi, cik mēs, pieaugušie, esam tālu aizgajuši no pavisam parastām un vienkāršām lietām. Lai pieaugušais izklaidētos, nereti vajag nezin ko, bet te - par ūdens šļakstienu, par kukaini zāles stiebrā... Tā nu es no saviem bērniem tagad mācos priecāties par vienkāršām lietām, piedot un ātri aizmirst pāridarījumu, samīļoties katru mīļu brīdi, kad vien sirsniņa to vēlas, un bieži, bieži teikt, ka mīlu, ka tas otrs ir tik labs, jo izdarija to vai citu sīkumiņu. Un es vismaz ļoti, ļoti ceru, ka atkal neizaugšu kopā ar bērniem no šīm vienkāršajām patiesībām.

Dzēsts lietotājs

Nu ir jau taisnība.

Dzēsts lietotājs

nu teikšu tā - es neesmu tas tips kas publiski ies tagad stāstīt savas jūtas par visu savu radu saimi. un es justos neērti ja kāds sāktu visiem dzirdot manā klātbūtnē stāstīt cik es jauka utt. to cilvēki kas man apkārt zin tāpat :)
es uzksatu ka ir lietas, kuras ir jāsaka, ja to gribās pateikt. esmu teikusi daudz mīļu un sirsnīgu lietu gan radiniekiem, gan draugiem, bet tas ir kas priekš manis tik intīms un personisks, ka publiski pateikts zaudē visu savu patieso nozīmi.
es domāju, ka ir jāmācās būt jaukiem utt ikdienā, bet likt intravertam emocionālam cilvēkam pēkšņi skaļi izpaust savas jūtas.. nu nebūs īsti korekti. es to nedarītu. nevis tāpēc, ka kauns vai neērti, bet tas ir pret manu iekšējo sajūtu.

Dzēsts lietotājs

Tur ,jau ta problema,ka  mes neesam radushi atklati izteikt sava domas,ne labas ne sliktas.Nezinu,ka tagad jauna paaudze ,bet museja visu patureja sevi.Ja man ta tagad jaatceras,cik tad reizishu man mana mamma ,vai es vinjai ,tapat bez iemesla esam pateikushas parastus vardus tadus,ka-es milu tevi,cik sevi atceros,tad mamma vienmer stradaja un man negribejas vinjai uzplities,jo tachu tapat zinaju,ka mani mil un tapat otradi.Bet cik gan tas ir patikami,dzirdet shadus vardus,to uzzinaju pirms paris gadiem,kad mans jaunakais delinjsh vienkarshi tapat neno sha ne ta veikala skala balsi visiem dzirdot noskandeja-mammit es tevi ljoti ,ljoti milu-mana pirma reakcija bija apmulsums un kauns gandrizvai,jo cilveki tachu ari visi dzird,pec tam gan atjedzos un atbildeju ,ka es ari vinju ljoti milu,un ziniet palika ljoti silti uz sirds-varbut tas bija tas,kas pietruka musu attiecibas ar mammu.Un ziniet,ka cilveki rinki ari reageja vispirms ar apmulsumu,tad palika tadi domigi,pec tam jau smaidija atklati,ta laikam ir musu sabiedribas lielakas daljas kaite-mes nemakamatklati izpaust savas jutas....sskumji,bet es labojos,man vairs nemaz nav kauns,jamans delens visiem dzirdot deklare,cik ljoti vinjsh mil mammiti,es vinjam atbildu ar to pashu,un redzu dazu labu skaudigu skatienu,protams laba nozime

Dzēsts lietotājs

Esmu novērojusi, cik viegli cilvēki izbrēc cits uz sita slikto, pat tie INTRAVERTIE. :) Vienkārši jāpierod teikt to labo. Teikt nevis komplimentus, kas varētu tiešām likt mulst, bet to labo, ko patiesi redzi, sajūti par šo cilvēku. Ja nav patiesu labo domu? Tad mācies pamanīt labo katrā cilvēkā, tas nav viegli, bet liek justies labāk, liek kļut labākam pašam. Tā es domāju un sveicu no sirds šo ideju - dāvināt otram labus vārdus. Vēl jau mums jāiemācās arī pieņemt patiesos, labos vārdus ar tikpat patiesu PALDIES

Dzēsts lietotājs

vēl arī ir vērts aizdomāties par to, ka bieži vien sliktas lietas uz bērnu tiek izkliegtas bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem, atšķirībā no līdzīgu vārdu veltīšanas pieaugušajiem. Nekad nesaki bērnam to, ko nevari pateikt pat pieaugušajiem!
1 2

Kategorijas