Brīvdzemdības – brīvības manifests vai tomēr absurds?

Uzsvars – plānotas un neasistētas

Vispirms jāpaskaidro, kas tad ir brīvdzemdības. Tās nav tas pats, kas mājdzemdības, kurās piedalās vecmāte vai cits medicīnas darbinieks, kurš var iejaukties, ja dzemdībās kaut kas nenorit labi. Brīvdzemdības ir neasistētas plānotas dzemdības, kuras nevajag arī jaukt ar gadījumiem, kad sieviete nepagūst izsaukt mediķus vai nokļūt dzemdību iestādē, tādēļ spiesta dzemdēt pati, bez medicīniska atbalsta. Arī tās sauc par neasistētām dzemdībām, taču neplānotām. 

Brīvdzemdības – tas ir rūpīgi plānots, pat izlolots notikums, kurā sieviete vēlas laist pasaulē bērnu pati, varbūt ar partneri vai pat dūlu. Ar vienu nosacījumu – dūla sniedz emocionālu, nevis medicīnisku atbalstu. Vispār jau dūla nemaz nav tiesīga sniegt šādu atbalstu, taču jāsaka, ka ļoti reta dūla uz ko tādu parakstās un diezin vai tai būs nepieciešamais sertifikāts. Nesenā raidījumā “Ģimenes studija” Latvijas Radio 1 un tam sekojošā rakstā LSM Latvijas Dūlu apvienības valdes locekle Ieva Zvaigzne-Rēdliha uzsvēra – ja kāda dūla arī piekristu piedalīties neasistētās dzemdībās, tā noteikti nebūtu dūlu apvienības dūla. 

Diemžēl šo kustību dūlas ir tās, kas var diskreditēt priekšstatu par dūlas lomu un nozīmi sievietes grūtniecībā un dzemdībās, kura palīdzējusi daudzām sievietēm darīt gaidības un dzemdības mazāk grūtas. 

Veiksmīgās un ne tik veiksmīgās brīvdzemdības

Cik saprotams no LSM.lv raksta, Latviju šis vilnis vēl nav sasniedzis, taču tas varētu būt vien laika jautājums. Brīvdzemdību entuziastu ir pilns Instagram un citi sociālie tīkli, kuru saturs neasistētas dzemdības pasniedz ļoti fotogēniski, īpaši ja tādas notiek okeāna krastā vai mājīgā tropu meža bungalo. Arī brīvdzemdību kustības (kuras pelna naudu ar kursiem un citiem materiāliem) reprezentē šo notikumu kā brīvās gribas manifestāciju un dabiskās… Nē, pirmatnīgās sievišķības virsotni, solot sasniegt pilnīgu mieru un atbrīvošanos no bailēm, kā arī jušanos sagatavotai un spēcinātai. Premium versijā tikai par 349 dolāriem (ar 50% atlaidi), iekļaujot 8 nodarbību kursu, elpošanas vingrinājumu video un 4 mūzikas albumus ar dzemdību meditācijām (un šis nav izdomājums, bet reāls piedāvājums kādā no brīvdzemdību vietnēm).

Dažādas kustības var slēpties arī aiz sabiedriskā aktīvisma un gluži vai ekofeminisma vairoga – mēs iestājamies par dzemdību tiesībām! Cik izlasāms to mājaslapās, šīs organizācijas laipo starp tiesību regulējumiem pēc principa – kas nav aizliegts, tas ir atļauts. Kādā Lielbritānijā bāzētā brīvdzemdību “vecmātes” mājaslapā smalki izskaidrotas valsts likumdošanas nianses, kas apliecina, ka sieviete ir tiesīga uz šo izvēli. Protams, kā var aizliegt cilvēkam autonomiju pār savu ķermeni, arī, ja tas pakļauj sevi riskam. Bet kā ar bērnu? 

Ja iegūglē nevis vienkārši “freebirth”, bet “freebirth death”, rezultāti ir jau mazāk iedvesmojoši. Uztura influencere Melburnā mirusi no asinszuduma. Jaundzimušais miris plānotās brīvdzemdībās vannā. 13 zīdaiņi miruši vai neglābjami savainoti pēdējo piecu gadu laikā un tas ir tikai Viktorijas štatā Austrālijā, vēstīts pavisam svaigi publicētā rakstā. Interesanti, ka lielākoties ziņas par brīvdzemdību kustību nāk no Austrālijas. 2025. gadā publicētajā rakstā vietnē abc.net.au ziņots, ka desmit gadu laikā līdz 2022. gadam mirušas 23 dzemdētājas – 23 no trim miljoniem dzemdību. Trīs no šīm mirušajām sievietēm dzemdēja ārpus slimnīcas. 

Par precīzu statistiku ir grūti runāt, jo daudzas no šīm kustībām, līdzīgi kultiem, traģisku dzemdību iznākumus var arī neafišēt. Dažās kustībās visa grūtniecība tiek “ņemta pašu rokās”. 2025. gada ABC rakstā 

sievietes, kas izmantojušas brīvdzemdētāju grupu un dūlu atbalstu, atzina, ka tikušas nosodītas un pat izsmietas, ja dzemdību laikā “padevušās” un izsaukušas mediķus, kad situācija kļuvusi riskanta. 

Pēc tam šī sieviete no grupas izslēgta ar pamatojumu – dzemdības jau notikušas, viss. Kāda dūla izrādījusies pilnīgi nekompetenta dzemdību norisē un viņas darbības bijušas pat kaitnieciskas – dzemdes atvērumā sataustītā galviņa izrādījusies bērna plecs. Bet tas nav mainījies pārliecību, ka vainīga ir pati dzemdētāja – viņa nav bijusi pietiekamā kontaktā ar sevi un bērnu, vai pietiekami atbrīvota, u.tml. Te nu bija sievietes izvēles brīvības manifests. Galu galā tava izvēle tiek nosodīta. Lieki teikt, ka ēteriskā dūla vai, kā dažas sevi dēvē, neatkarīgā vecmāte, parasti šādos gadījumos nozūd bez pēdām. 

Medaļas otra puse – bailes 

Var jau, protams, ironizēt vēl, bet iemesli, kādēļ sievietes izvēlas gan mājdzemdības, gan kaut ko tik radikālu kā brīvdzemdības, var būt ne tikai sagrozīti priekštati par dzemdībām, kurus rāda pozitīvie piemēri no Instagram un TikTok influenceriem. Nereti motivācija izvēlēties brīvdzemdības ir bailes no medikalizētām dzemdībām. Arī Latvijā ir runāts par vardarbību dzemdībās – kad sieviete nav saņēmusi nepieciešamo emocionālo un pat medicīnisko atbalstu, nav tikušas uzklausītas, viņām uzspiestas metodes un medicīniskas manipulācijas, bez kurām būtu varēts iztikt, pat nerunājot par nelaipnu un asu komunikāciju... Vai tās trūkumu. Arī slimnīcu vide var šķist biedējoša sievietēm, kuras saskārušās ar traumatisku ārstniecības pieredzi. Tādēļ Latvijā nereti sievietes izvēlas mājdzemdības, kas arī nav bez sava riska, taču tajās piedalās kvalificēts medicīniskais personāls. 

Šīs bailes ļoti prasmīgi izmanto personas, kuras gūst ienākumus no brīvdzemdību popularizēšanas. Kā saka, bailes ir spēcīgs arguments, un grūtnieces ir īpaši jūtīga sieviešu kategorija. Var jau saprast. Kura apzinīga topošā māte gan nevēlas savam bērnam labāko? 

Ja tev pietiekami daudz stāsta par to, ka grūtniecības un dzemdību norise ir atkarīga no mātes labbūtības, ka bērna liktenis ir pašas mātes rokās... Šajā augsnē plaukst un zaļo dažādi maldīgi priekšstati par to, kā sieviete var vai nevar ietekmēt dzemdības. 

Profesionāls mediķis visdrīzāk informēs un brīdinās, ka dzemdības ir neparedzams process ar saviem riskiem un viss, ko sieviete var darīt veiksmīga iznākuma vārdā, ir rūpēties par savu veselību un gatavoties grūtnieču nodarbībās. Turpretī vieda paskata sieviete internetā ar siltu smaidu stāstīs, cik daudz ir pašas sievietes rokās, ka sievietes ķermenis pats zina labāk, ja to atbrīvo un ļauj tam pašam sevi vadīt... Protams, ka otrais variants ir pašapziņai un sirdsmieram vilinošāks, lai gan, kā zināms, informētība, nevis noliegums, ir atslēga uz baiļu pārvarēšanu. 

Vēl viens arguments Rietumu pasaulē ir nauda. Tā kā ASV dzemdības ir maksas pakalpojums, tad dažās sievietēs rodas saprotams spīts – kādēļ man jāmaksā nauda, turklāt tūkstošos dolāru, par to, lai dzemdētu bērnu? Taču Austrālijā valsts slimnīcās šādas maksas nav. 

Vai mums Latvijā to vajag?

Atgriežoties pie bailēm – no kā grūtniecēm tik ļoti bail? Bail no sāpēm, bail no slimnīcu atsvešinātās gaisotnes, bail no sveša un nelaipna personāla. Bail no tā, ka tavu balsi nesadzirdēs un tu tāpat paliksi viena – gan emocionāli, gan fiziski. 

Jāsaka, ka dzemdību iestādes Latvijā acīmredzami cenšas labot savu pacienšu pieredzi, jo, kā liecina RSU uzsāktā pētījuma rezultāti 2025. gadā, vardarbība dzemdībās samazinās. Latvijā dzemdības ir bezmaksas pakalpojums, tādēļ arī nauda nav problēma. Protams, var arī slēgt līgumu ar pašas izvēlētu vecmāti par papildus maksu, lai arī prieks nav lēts. Un ir dažādi resursi, to skaitā arī portāls mammamuntetiem.lv, kas cenšas sniegt pietiekami daudzpusīgu informāciju par to, kas notiek ar sievieti grūtniecības un dzemdību laikā, kur vērsties pēc palīdzības un kā spēcināt pašai sevi, lai nebūtu lieki jāriskē ar gaidāmo bērnu vai pašai ar sevi neasistētās dzemdībās. Galvenais ir turpināt sarunu ar sievieti, kura gaida bērnu – saudzīgi, bet tieši.