Skola kā Hārvarda, budistu templis, Disnejlenda un tirgus vienlaikus. Kāpēc jāaizmirst viss, ko mēs zinām par mācīšanu?
FOTO: Publicitātes foto
Privātās vidusskolas “Patnis” direktore Kristīne Balode
Skolēni paši izvēlas, ko un kā viņi mācās
Lai gan pilnveidotais izglītības standarts Latvijai ir liels solis uz priekšu, pie tā nevar apstāties. Nīderlandē, Beļģijā, Polijā un citur jau ir pirmie absolventi, kuri mācījušies saskaņā ar Agora pieeju. Tā ir mācību pieeja, kas balstās atvērtā, skolēnu vadītā mācīšanās procesā, kur skolēni paši izvēlas, ko un kā viņi mācās, bet skolotāji darbojas kā mentori vai kouči. Tā ir pavisam atšķirīga izglītības ieguves forma, kurā skolotāji vairāk fokusējas, piemēram, nevis uz to, ka bērniem ir jāiemāca divdabja teiciens, bet to, vai skolēni ir pietiekami motivēti mācīties?
Skolotājs kā mentors
Visi bērni ir zinātkāri, taču, mēģinot visus bērnus ielikt vienā rāmī, mācīt vienā telpā un pēc tam vēl salīdzināt rezultātus, mēs daudziem atņemam motivāciju un vēlmi mācīties. Agora pieejā, ar ko plašāk būs iespējams iepazīties arī konferencē “Nost ar eksāmeniem!” 10. aprīlī, mācīšanās sākas ar to, ka skolēns pats izvirza mērķi – ko viņš vēlas iemācīties – bet pedagogs palīdz šo mērķi sasniegt. Skolotājs būtībā ir mentors, kurš veicina skolēna izaugsmi.
Skola kā Hārvarda Universitāte un Disnejlenda vienlaikus
Tas nozīmē, ka ikvienam skolēnam var būt atšķirīgs mācību plāns, atkarībā no interesēm un spējām, un uzdevumi bieži ir saistīti ar reālām problēmām, uzņēmējdarbību vai sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. Agora pieejā ikviena skola pilda vairākas funkcijas – tā ir kā Hārvarda Universitāte, kas sniedz piekļuvi visām iespējamām zināšanām un informācijai; tā ir kā budistu templis, kur skolēns var justies droši, labi un mierīgi, tā ir kā Disnejlenda, kas aizrauj un sajūsmina; un visbeidzot – skola ir kā tirgus, kur visu laiku var ieraudzīt kaut ko jaunu, sarunāties un diskutēt ar citiem.
Skola bez stundu saraksta un mācību priekšmetiem
Šī pieeja nojauc klasisko mācīšanās modeli, jo skolā vairs nav nepieciešamas tradicionālās mācību stundas, stundu saraksti un tamlīdzīgas lietas. Nav klasisko priekšmetu robežu, bet skolēni strādā pie projektiem ar mentoru palīdzību. No šī gada septembra arī “Patnī” uzsāksim šo pieeju – pirmajā dienas daļā atvēlot laiku konkrētu priekšmetu mācību stundām, bet dienas otrajā daļā skolēni brīvi strādās pie saviem projektiem un idejām. Tas vienlaikus ļaus gan veicināt motivāciju un individuālo mācību mērķu sasniegšanu, gan atbilstību valstī noteiktajam izglītības standartam.
Agora pieeja apliecina, ka skola var būt vieta, kur mācīšanās notiek nevis pienākuma, bet intereses un motivācijas dēļ.
Ja spēsim radīt vidi, kur skolēni paši izvirza mērķus, uzdod jautājumus un meklē atbildes, audzināsim ne tikai zinošus, bet arī patstāvīgus, radošus un atbildīgus cilvēkus. Tāpēc izglītības nākotne nav tikai jaunos mācību priekšmetos vai tehnoloģijās, tā ir spējā uzticēties skolēna zinātkārei un veidot skolu kā vietu, kur mācīšanās kļūst par dabisku un aizraujošu procesu.