Ja skolēns saņem tikai augstāko vērtējumu, pedagogs ir izgāzies

Spēja patstāvīgi tikt galā ar izaicinājumiem

Inovācijas pedagoģijā ne vienmēr nozīmē tehnoloģijas – tas nozīmē arī pavisam jaunus veidus, kā bērni mācās un tiek mācīti. Ņemot vērā, ka mācīšanās mūža garumā kļūst aizvien svarīgāka un neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa, ir būtiski, lai skolēni apgūst dažādas mācīšanās stratēģijas un spēj izvēlēties sev piemērotāko. Spēja izvērtēt, kas jādara brīdī, kad kaut ko nesaprot, nereti ir daudz būtiskāka par augstākas atzīmes iegūšanu. Jā, augstākas atzīmes var pozitīvi ietekmēt bērna pašvērtējumu, bet vienlīdz svarīga ir arī pašefektiviāte - pārliecība par savu spēju patstāvīgi tikt galā ar izaicinājumiem, mācīties no kļūdām un sasniegt mērķus, izmantojot savas zināšanas un prasmes. Izaicinājumos balstīta mācīšanās attīstījusies kā praktisks turpinājums problēmās balstītai mācīšanās pieejai. Tās centrā nav gatavu atbilžu apgūšana, bet reālu vai simulētu izaicinājumu risināšana, kuros skolēniem jāpielieto zināšanas, jāpieņem lēmumi un jāuzņemas atbildība par mācīšanās procesu.

Ja skolēns saņem tikai augstāko vērtējumu, pedagogs ir izgāzies

Tāpēc paradoksāli, bet teicamnieki ir riska grupā. Skolēni, kuri vienmēr saņēmuši tikai augstu novērtējumu un nav guvuši pieredzi, nokļūstot zemākā zināšanu punktā, attiecīgi, nav saskārušies ar izaicinājumu izkļūt no šī punkta. Viņiem bieži vien trūkst stratēģiju, kā rīkoties situācijās, kad mācīšanās kļūst sarežģīta un rezultāts vairs nenāk viegli, tāpēc pirmā neveiksme var radīt apjukumu, bailes kļūdīties vai pat motivācijas zudumu. Patiesībā, ja skolēns saņem tikai augstāko vērtējumu, var uzskatīt, ka pedagogs ir izgāzies, jo nav spējis sniegt attiecīgajam bērnam izaicinājumu un izaugsmes iespējas. Skolotāja uzdevums ir pozitīvi izaicināt skolēnu, lai veicinātu izaugsmi. Tieši tāpēc viena no inovācijām pedagoģijā ir izaicinājumos balstīta mācīšanās.

Pamanīt ikviena bērna izaugsmi

Pedagogiem ir jāspēj pamanīt ikviena bērna izaugsmi un bieži vien nav tik būtiski, vai saņemtais vērtējums ir sešas vai desmit balles, kā tas, vai skolēns, pildot attiecīgo uzdevumu, ir spējis kaut nedaudz pavirzīties uz priekšu. Izaugsmes veicināšana nav iedomājama arī bez vecāku līdzdalības – reizēm, priecājoties par bērnu, kurš ieguvis 1. vietu sacensībās, mēs nepamanām to, kurš ieguldījis milzu darbu un pūles, lai no 146. vietas paceltos uz 80. vietu. Daudziem vecākiem ir svarīgi, lai bērns saņem astoņas, deviņas vai desmit balles, vai ierindojas klases sekmīgāko skolēnu topā, taču tas bieži vien negatīvi ietekmē bērna pašvērtējumu, nevis veicina izaugsmi. Piemēram, šobrīd daudzās skolās un klasēs mācās bilingvāli bērni, kuri tikai mācās runāt latviski. Vai tiešām varam vērtēt šos bērnus tieši tāpat, kā pārējos? Vai tomēr daudz svarīgāk nav vērtēt ikviena bērna izaugsmi pret viņu pašu? Un, domājot par ikvienu bērnu, ir būtiski palīdzēt apgūt arī prasmes, kas nav tieši saistītas ar kādu konkrētu mācību priekšmetu, bet noder ikvienā jomā, piemēram, spēja izprast lasīto, atmiņa, kritiskā domāšana u.c.

Ikvienas mācību stundas svarīgākā daļa – atgriezeniskā saite

Lai to panāktu, liela nozīme ir atgriezeniskajai saitei – tā ir ikvienas mācību stundas svarīgākā daļa. Un nevis formālam jautājumam par trīs lietām, ko šajā stundā iemācījies, bet jēgpilni, piemēram, lūdzot pateikt vismaz trīs apgalvojumus par konkrēto tēmu vai uzdodot jautājumus tieši par stundā apgūto. Vēl būtiski, atkārtot tos pašus vai līdzīgus jautājumus arī pēc nedēļas, kad jau sākta citas vielas apguve. Tas sekmē ilgtermiņa atmiņas attīstību un spēju pārslēgties no vienas tēmas uz citu.

Personalizētā mācīšanās nav iespējama bez datiem

Palūkosimies uz mūsu ikdienu mūsdienās? Ko dod fakts, ka spējam no galvas nosaukt precīzus gada skaitļus, kuros notikuši kādi vēsturiski notikumi, ja nespējam saprast cēloņsakarības vai izmantot šo zināšanu jaunā situācijā? Taču prasme atrast šādu informāciju, tikt pāri grūtībām, kad kaut ko nezinām – tā patiešām ir svarīga. Tāpēc “Patnis” attīsta personalizēto mācīšanos (personalised learning), apkopojot datus par katra bērna izaugsmi un analizējot tos. Personalizētā mācīšanās nozīmē mācību procesa pielāgošanu skolēna individuālajām vajadzībām, zināšanu līmenim un mācīšanās tempam. Šī pieeja īpaši strauji attīstījusies pēdējās desmitgades laikā līdz ar izpratni par datu nozīmi izglītībā un nepieciešamību attīstīt mācīšanās prasmes.

Personalizētā mācīšanās nav iespējama bez datiem, bet tas, kādi dati ir nepieciešami, atkarīgs no prasmēm, kas skolēniem jāattīsta. Piemēram, lasītprasme – skolēnus var iedalīt vairākos līmeņos, atkarībā no tā, vai spēj lasīt ar izpratni, vai un kā spēj diskutēt par izlasīto, atcerēties to ilgtermiņā u.tml. Šī informācija nav pieejama skolēniem, bet visiem pedagogiem un, piemēram, matemātikas skolotājs to var ņemt vērā, veidojot uzdevumus. Kā zināms, lai skolēns veiksmīgi izpildītu teksta uzdevumus, lasītprasmei ir ārkārtīgi liela nozīme. Uzdrīkstos pat teikt, ka tieši datu trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc matemātika tik daudziem skolēniem rada grūtības. Šajā priekšmetā tēmas ir pakārtotas viena otrai un ir grūti apgūt tās ar standartizētu pieeju, nezinot, kādas prasmes un kādā līmenī ir katram bērnam.

Kā vairākkārt tika uzsvērts arī starptautiskajā izglītības konferencē “Innovate. Share. Empower”, ko rīkoja Monako Starptautiskā skola (International School of Monaco) un kurā man bija iespēja piedalīties, personalizētā un izaicinājumos balstītā mācīšanās nav īstermiņa modes lieta, bet apzināta atbilde uz mūsdienu izglītības izaicinājumiem, kur galvenais mērķis nav tikai zināšanu apjoms vai atzīme liecībā, bet skolēna spēja mācīties, pielāgoties un attīstīties visas dzīves garumā. Skola, kurā redz un novērtē ikviena bērna individuālo izaugsmi, veido drošu vidi kļūdīties, mēģināt vēlreiz un iemācīties pārvarēt grūtības, sagatavo jauniešus ne tikai eksāmeniem, bet arī reālajai dzīvei, kur gatavas atbildes ne vienmēr ir pieejamas.