Bērnudārzu gaitu uzsākšana – kas ir svarīgi un kas nē?

 23. jūlijs 2020 17:30 Inga Akmentiņa-Smildziņa, Mammamuntetiem.lv Raksts

Vai mazam bērnam, kurš uzsāk bērnudārza gaitas, ir svarīgi, lai vecāks ar viņu kopā nesteidzīgi iepazīst bērnudārzu? Vai ir būtiski uz izglītības iestādi ņemt līdzi savu mīļmantiņu? Skaidro pirmsskolas pedagoģe un “Skolas Mammām un Tētiem” pasniedzēja Ilze Galeniece.



Foto: Shutterstock.com

Pieaugušajiem ir jākoncentrējas uz to, lai maksimāli viegla un patīkama ir pirmsskolas apmeklējuma uzsākšana.


Izskanējušās ziņas par projektu “Ieteikumi izglītības iestādēm piesardzības pasākumu īstenošanai Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas top Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē un kuram jāstājas spēkā jau no 1.augusta, ir satricinājušas daudzus. Ne tikai vecākus, bet arī vecāku organizācijas. Par satraucošākajiem vecāki sauc ieteikumu izglītojamo pieņemšanu un nodošanu vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem pie iestādes ieejas vai teritorijā. Lielajiem bērniem, kas bērnudārzu apmeklē ne pirmo gadu, lielākoties problēmas ar šo nav. Taču kā ir ar pašiem mazākajiem, kas savā bērnudārzā vēl nekad nav bijuši?

Psiholoģiskā drošība – vissvarīgākā
“Pirmsskolas vecuma bērniem, uzsākot bērnudārza gaitas pirmo reizi, īpaši agrīnā vecumā, t.i., pēc pusotra gada vecuma, adaptācijas laiks iestādē var būt sarežģīts, un, lai bērns labi justos, nepietiek vien ar fiziskās drošības garantēšanu. Psiholoģiskā drošība šajā posmā, kas ir pamats visam pirmsskolas izglītības mācību satura apguves periodam, vēlāk arī uzsākot skolas gaitas, ir pati svarīgākā,” uzsver “Skolas Mammām un Tētiem” pasniedzēja Ilze Galeniece. “Rotaļlieta, kas bērnam ir tuva, ir sasaiste bērnam ar drošo vidi – mājām, vecākiem. Tas ir kā tilts no mājām uz jauno vidi – bērnudārzu, kuru nedrīkst uzreiz pārraut, kamēr nav radusies piesaiste ar grupiņā esošajiem pieaugušajiem, skolotāju un auklīti. Tāpēc, uzsākot pirmsskolas gaitas un vienlaicīgi “atņemot” šo drošības salu, bērnam var būt traumatiska.”
Hārvardas skolas docente Dana Charles McCoy norāda, ka sociāli – emocionālā drošība, kura ir saistīta arī ar šo “mīļmantiņu” līdzi ņemšanu pirmsskolā, var nodrošināt tik ļoti nepieciešamo pašregulācijas funkciju, t.i. – prasmēm nākotnē spēt risināt problēmas, empātijas spējas, izpratni emociju daudzveidībā. 

Uzsākot bērnudārza gaitas pirmo reizi, ir būtiski ļaut vecākiem atvadīties no bērna, ievedot to grupiņā, palīdzot iepazīt sava skapīša saturu, aplūkojot apkārtni un vidi.

Vecāku un bērnu atvadu nozīme
Bērnu sociālā un emocionālā attīstība būtiski ietekmē vispārējo attīstību  un mācīšanās spējas, un pētījumi rāda, ka bērni, kuri ir emocionāli noturīgāki, vēlāk uzrāda labākus rezultātus skolā akadēmiskā plāksnē, demonstrē pozitīvu attieksmi pret vienaudžiem, ikdienas situācijām utt. (Jeannie Ho, Suzanne Funk, 2018). 
“Tāpēc, uzsākot bērnudārza gaitas pirmo reizi, ir būtiski ļaut vecākiem atvadīties no bērna, ievedot to grupiņā, palīdzot iepazīt sava skapīša saturu, aplūkojot apkārtni un vidi, nodrošinot sajūtu, ka bērnudārzs un dzīve ārpus tā ir vienotas pasaules, nevis pasaule, kurā vecākiem atļauts būt, otra, kurā ir bērns un sveši cilvēki,” skaidro Ilze Galeniece. 

Arī praksē nākas saskarties, ka vieglāk uzsākt bērnudārza gaitas ir tiem bērniem, kuru vecāki ir droši un pārliecināti par savas atvases ikdienas gaitām.

Psihoterapeite Ilze Pastare, 2015.gada laikraksta “Izglītība un Kultūra” elektroniskajā pielikumā pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vecākiem norāda, ka “jo mazāks vecums bērnam, uzsākot bērnudārza gaitas, jo nopietnākas sekas šis pārdzīvojums atstāj. (…) Ievērojot bērnu psihoemocionālās attīstības gaitu, emocionālās piesaistes, kas nosaka drošības izjūtu un veidošanās  mehānismu, bērnus līdz trīs gadu vecumam uz bērnudārzu iesaka nevest.” Tomēr realitāte, kad vecākiem jāatgriežas darba tirgū, ir cita un ir jākoncentrējas uz to, lai maksimāli viegla un patīkama ir pirmsskolas apmeklējuma uzsākšana. Ilze Pastare atsaucas uz pētījumiem, ka lielāko stresu jebkuram cilvēkam rada šķiršanās, un vairumam bērnu, dodoties uz bērnu dārzu, šī ir pirmā šķiršanās pieredze, tāpēc bērnam sākotnēji nav vajadzīga patstāvības pieredze, bet gan drošība, vecāku atbalsts (Pastare, I. Pirmā šķiršanās pieredze – bērnudārzs. Pieejams: https://cirulitis.weebly.com/uploads/2/3/3/2/23326466/pielikums_vec%C4%80kiem_12.pdf
“Arī praksē nākas saskarties, ka vieglāk uzsākt bērnudārza gaitas ir tiem bērniem, kuru vecāki ir droši un pārliecināti par savas atvases ikdienas gaitām un vidi, un atvadas – īsas, mīļas un mīlestības piepildītas, bērna grupiņas garderobē vai grupas telpā, ir būtiska adaptācijas perioda sastāvdaļa kā vecākiem, tā bērniem,” rezumē pirmsskolas pedagoģe un “Skolas Mammām un Tētiem” pasniedzēja Ilze Galeniece.

Īsumā:
Bērnam ir svarīgi, lai jaunā, svešā vietā un telpā viņu pavada cilvēks, kuram viņš uzticas. Ne tikai pavada, bet ir klātesošs, kamēr bērns pierod.
* Daudziem bērniem mīļmantiņas ņemšanai līdzi uz svešu vidi ir neizmērojama nozīme.
* Vecākiem ir svarīgi zināt, ka viņu bērns jūtas labi un ir drošā vidē. 

Mēs, vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv, neesam pret ierobežojumiem. Neesam pret pamatotiem ierobežojumiem. Aicinām neveidot rekomendācijas rekomendāciju pēc, jo īpaši, ja tās attiecas uz pašiem mazākajiem. 

Ja augšminētie trīs apstākļi netiek nodrošināti, tad sekas vēlreiz var augstāk izlasīt. Starp citu, viena no īstermiņa sekām, kurai šobrīd ir liela nozīme – stresa apstākļos slimot var sākt gan bērns, gan pieaugušais. Puņķoties, klepot, šķaudīt. No klepojošajiem, kā zināms, šobrīd visi bēg. 
Mēs, vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv, neesam pret ierobežojumiem. Neesam pret pamatotiem ierobežojumiem. Ja, piemēram, bērns, saspiedies ar citiem bērniem un cilvēkiem, uz bērnudārzu atbrauc sabiedriskajā transportā, tad kāda nozīme ir neļaut bērnudārzā viņam iedzīvoties kopā ar vecāku? Aicinām ievērot konsekvences. Aicinām neveidot rekomendācijas rekomendāciju pēc, jo īpaši, ja tās attiecas uz pašiem mazākajiem. 




0 Pievienot komentāru

Reklāma

Kategorijas