Kā nevajag barot bērnu. Septiņi galvenie "ne"

 15. jūnijs 2020 4:20 mammamuntetiem.lv Raksts

Bērns neēd! Bērns ēd tikai atsevišķus produktus! Bērns niķojas pie galda un pieprasa īpašus ēdienus! Tik bieži dzirdētas vecāku raizes par to, ka bērns normāli nēēd, un bailes, ka mazulis "mirs badu pie pilna galda". Visbiežāk tās ir psiholoģiskas manipulācijas, kas ir viens no veidiem, kā bērns mēģina pievērst sev vecāku uzmanību.  



Foto: Shutterstock.com

Nedrīkst ļaut bērnam ēst visu, kas pagadās, un jebkurā daudzumā.


Kā izkļūt no apburtā loka? Panākt, ka bērns paēd veselīgi, pašiem saglabājot emocinālo līdzsvaru? 

Nespiest ar varu
Apzināsimies un atcerēsimies; ēdiena uzspiešana ir viena no briesmīgākajām varmācībām pret organismu un personību. Tā ir kaitīga gan fiziskā, gan psihiskā ziņā. Ja bērns negrib ēst, tad viņam dotajā brīdī ēst nevajag! Ja viņš nevēlas ēst kaut kādu noteiktu produktu, nevajag dot tieši to! Nekādas spiešanas ēst! Nekādas "uzbarošanas"! Bērns nav mājlops.

Uzturvielas, kas ir līdzvērtīgi zālēm (burkāni, citroni, āboli, sīpoli, piens u. tml., pēc apspriešanās ar ārstu), var piedāvāt neatlaidīgāk, tomēr tikai tādā veidā, lai neizraisītu negatīvas emocijas. Izdomājiet rotaļu, kas mudinātu bērnu ēst, rādiet piemēru. Tomēr, ja pastāv aktīva nevēlēšanās, riebums, — neuzstājiet un piedāvājumus neatkārtojiet. Ēstgribas trūkums slimības laikā ir pazīme, ka organismam nepieciešama aktīva attīrīšanās, ka tas grib pabadoties.

 

Ēdiens nav līdzeklis paklausības panākšanai un nav baudas līdzeklis; ēdiens ir līdzeklis, lai dzīvotu.


Neuzmākties
Varmācība maigākā veidā: pierunāšana, pārliecināšana, neatlaidīgi, atkārtoti piedāvājumi... Pārtraukt — un nekad vairs neatkārtot! (Sk. precizējumu 1. punktam.)


Nekārdināt
Dot tikai to, kas nepieciešams. Dažādot uzturu atbilstoši iespējām, taču nepieļaut pārmērības.
Nekādu īpašu atalgojumu pārtikas veidā, nekādu saldējumu, kūku, konfekšu un šokolāžu par labu uzvedību vai sagatavotām stundām, vēl jo vairāk par brokastīm, kas apēstas pret paša gribu, vai vienkārši tāpat, Ēdiens nav līdzeklis paklausības panākšanai un nav baudas līdzeklis; ēdiens ir līdzeklis, lai dzīvotu. Veselīga labsajūta, ko rada ēdiens, protams, nepieciešama, bet tai jārodas vienīgi no veselīgas apetītes. Ar konfektēm jūs vienīgi izlutināsiet bērnu un samaitāsiet viņam garšas izjūtu, kā arī izjauksiet vielmaiņu.


Nesteidzināt
"Ēd ātrāki Ko tu pindzelējies?! Nu, kurš ātrāk apēdīs?!" — atjēgsimies taču vienreiz, ka tas ir briesmīgi. Ēšana nav ugunsgrēka dzēšana. Ēšanas temps ir dziļi personiska lieta. Steiga vienmēr ir kaitīga, un pat govij vajadzīgi pārtraukumi gremošanā. Ja nākas steigties uz skolu vai vēl kur citur, tad labāk lai bērns paliek pusēdis nekā milzīgā skubā un panika norij lieku nesakošļātu kumosu, kas viņam var pārtapt apendicītā vai angīnā.


Nenovērsi uzmanību
Kamēr bērns ēd, televizoram jābūt izslēgtam un jaunajai rotaļlietai noslēptai. Taču, ja bērns no ēšanas novēršas pats, neprotestējiet un neskubiniet, jo viņš tad nav izsalcis!

 

Neizdabāt kaprīzēm, bet saprast
Bērni ir dažādi. Mēdz būt bērni ar savdabīgām iegribām ēšanā. Lielais vairākums šo iegribu ir nekaitīgas un apmierināmas, tomēr dažiem mazajiem gardēžiem reizēm nekas nav pretī uzkost sērkociņu galviņas un vēl šo to. Parasti šādi ekscesi saistīti ar vielmaiņas traucējumiem vai kādas noteiktas ķīmiskās vielas īslaicīgu trūkumu (ja bērns ēd krītu, — organisms prasa kalciju). Konsultējieties ar ārstu! Saprotams, nedrīkst ļaut bērnam ēst visu, kas pagadās, un jebkurā daudzumā (teiksim neierobežoti daudz ievārījuma vai saldējuma). Nedrīkst piespiest bērnu ēst, taču ēšanā jābūt aizliegumiem, īpaši tad, ja viņam ir diatēze un alerģija. Visu pārējo "ne" ievērošana atbrīvos jūs no daudzām papildu problēmām.


Neuztraukties un neuztraukt
Nekāda nemiera, nekādu uztraukumu par to, vai bērns laikā paēdis un cik paēdis. Gādājiet vienīgi par uztura kvalitāti! Neuzmācieties, neprasiet: "Vai tu paēdi? Gribi ēst?" Lai palūdz, lai paprasa pats, kad gribēs, tā būs pareizi — tā, tikai tā!


... Bet kā tad ēdināt?...
Ļoti vienkārši. Noteiktā laikā ēdienam jābūt bērnam pieejamam, Un vairāk nekā. Zīdainim jādod krūts vai pudelīte, kad viņš kļūst nemierīgs, bet nedaudz vecāks bērns bez piespiešanas jāatvilina pie galda, tomēr nevajag turēt ar varu. Ja bērns ir vecāks, jūs varat paziņot viņam, ka brokastis, pusdienas vai vakariņas ir gatavas. Viss tev priekšā: ja gribi — ēd.

Esiet mierīgs ja tikai jūs paši neesat visu sabojājuši ar piespiešanu un kārdināšanu, tad bērna instinkts vienmēr precīzi un laikus viņam pateiks, kas, kad, cik, kādā kombinācijā un secībā jāapēd un jāizdzer. Esiet droši — viņa organisms to zina labāk par jums un jebkuru ārstu! Netraucējiet viņam būt veselam!


No grāmatas "Nestandarta bērns", autors Vladimirs Levi 




0 Pievienot komentāru

Reklāma

Kategorijas