Ik gadu tūkstošiem jauno Latvijas pilsoņu piedzimst ārzemēs, bet šo bērnu reģistrēšana rada problēmas

Laikā no 2020. līdz 2025. gadam ārpus Latvijas ir dzimuši 9953 Latvijas valstspiederīgie. Faktiskais ārvalstīs dzimušo Latvijas pilsoņu bērnu skaits varētu būt vēl lielāks, jo daļa vecāku sarežģīto procedūru vai citu praktisku apsvērumu dēļ bērnu Latvijas pilsonībā savlaicīgi nereģistrē.

Pašlaik ārvalstīs dzīvojošām ģimenēm bērna pases noformēšana var būt saistīta ar nepieciešamību personīgi ierasties Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, bet atsevišķos gadījumos - kopā ar bērnu doties uz Latviju. Ģimenēm, kuras dzīvo tālu no Latvijas pārstāvniecībām, tas rada ievērojamu laika, ceļošanas un finanšu slogu.

Sieviešu sadarbības tīkls aicina izvērtēt iespēju ieviest attālinātu pases pieteikšanas kārtību, īpaši attiecībā uz jaundzimušajiem, kuriem vecuma dēļ netiek iegūti pirkstu nospiedumi. Organizācija rosina izmantot riskos balstītu pieeju: bērna un vecāku identitāte, pilsonība, radniecība un dzimšanas fakts tiktu pārbaudīts, izmantojot valsts informācijas sistēmas, elektroniski iesniegtus dokumentus, digitālu fotogrāfiju un citus drošus risinājumus. Savukārt klātienes pārbaude vai intervija tiktu noteikta gadījumos, kad pastāv objektīvas šaubas vai nepieciešama papildu identitātes pārbaude. Par vienu no piemēriem Sieviešu sadarbības tīkls aicina izmantot Apvienotās Karalistes pieredzi, kur pases pieteikumu, tostarp bērna pases saņemšanai, lielā mērā iespējams iesniegt attālināti, bet papildu pārbaudes tiek veiktas atbilstoši konkrētā gadījuma riskiem.

"Latvijas pilsonība un pase nav tikai administratīvs dokuments. Tā ir bērna juridiskā un praktiskā saikne ar Latviju. Valstij būtu jādara viss iespējamais, lai ārvalstīs dzīvojošās ģimenes šo saikni varētu veidot un saglabāt, nevis sastaptos ar nesamērīgiem birokrātiskiem šķēršļiem," uzsver Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte.