Jaunākās tendences ir satraucošas: mūsdienās jaunieši ļoti negribīgi izturas pret seksu

Kāds ārzemju komiķis nesen izteicās, ka mīlestība ir līdzīga muguras sāpēm – rentgenā tās neuzrādās, bet cilvēks labi zina, ka viņam tās ir. Un zinātnieki to nemaz nenoliedz – daudzi no viņiem salīdzina mīlestību ar slimību, kas mūs pārņem gan fiziski, gan psiholoģiski.

Citi savukārt saskata, cik ļoti mīlestība atgādina Mēnesi – tāpat kā tas pilnmēnesī ierosina savu leģendāro trakuma formu, arī mīlestībai ir savas fāzes. Taču par šīm mīlestības fāzēm un noskaņojumiem, kas mēdz ļoti mainīties, zinātne nemaz tik daudz nav uzzinājusi.

Pēdējās desmitgades interesantāko atklājumu apkopojums vairāk vērsts uz mūsdienu mīlētāju paradumu maiņu, nevis pašu mīlestības dabu.

Kāpēc jaunie cilvēki nenodarbojas ar seksu?
Šķiet, satriecošākais – īpaši vecākajām paaudzēm – zinātnes atklājums pēdējos desmit gados jautājuma formā: kāpēc mūsdienu jaunieši tik vēsi izturas pret seksu? Kaut gan seksā vairs nav atlikuši gandrīz nekādi tabu un novērojams iepazīšanās portālu un mobilo lietotņu uzplaukums, jaunā paaudze atrodas procesā, kas nodēvēts par seksa lejupslīdi.

Lielākoties šis fakts attiecas mileniāļiem – tūkstošgades paaudzi, kas dzimusi aptuveni no astoņdesmito gadu sākuma līdz deviņdesmito gadu beigām un uzaugusi tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā.

Šo satraucoši vēsti sabiedrībai paziņoja amerikāņu pētnieki 2017. gadā, apkopojot vispārējās sociālās aptaujas datus par vairāk nekā 26 000 amerikāņu laika periodā no 1989. līdz 2014. gadam. Viņu secinājums droši vien izraisīja šermuļus hipiju paaudzei, kas tagad ir vecvecāku godā, kā arī vecākiem, kuru ziedu laiki bija pagājušā gadsimta beigās.

Proti, jaunie cilvēki – un tas attiecas arī uz precētajiem vai pārī dzīvojošajiem – ar seksu nodarbojas vidēji deviņas (!) reizes retāk (gadā) nekā iepriekšējā paaudze deviņdesmito gadu beigās. Tagad jaunie amerikāņi vecumā 20+ mīlējas aptuveni 80 reižu gadā, toties sešdesmitgadnieki, kuri grib un var nodarboties ar seksu, vēl nemet plinti krūmos – viņi ļaujas mīlas priekiem vidēji 20 reižu gadā. Turklāt 15 % divdesmitgadnieku vispār atzinās teju nedabiskā tikumībā – kopš sasnieguši pilngadību, viņi seksu atmetuši.

Kā tiešos cēloņus šai graujošajai parādībai zinātnieki minēja divus faktorus. Pirmkārt, ļoti pieaudzis to amerikāņu skaits, kas dzīvo bez pastāvīga vai laulāta partnera; otrkārt, laulātie partneri aizvien biežāk izvairās no kopīgiem gultas priekiem.

Randiņi ārpus savas līgas
Kāds cits pētījums varētu daļēji atklāt vēl kādu cēloni seksa lejupslīdei. Pirms pāris gadiem Mičiganas Universitātes zinātnieki izanalizēja tūkstošiem ziņojumu, ar kuriem bija apmainījušies gandrīz 200 000 Ņujorkas, Bostonas, Čikāgas un Sietlas abu dzimumu iedzīvotāji kādā populārā, brīvi pieejamā iepazīšanās portālā. Izrādījās, ka lielākā daļa ir ļoti ambiciozi un savam potenciālajam partnerim/-ei izvirza augstas prasības, proti, cenšas sarunāt randiņus ar cilvēkiem ārpus savas līgas. Pat ja pats interesents vērtējams kā viduvējs kandidāts, viņš vai viņa pieprasa vislabāko.  

Mēneša garumā novērojot lakstošanos internetā, zinātnieki secināja – lielākajai daļai portāla lietotāju ir tendence sūtīt ziņas tādiem pretējā dzimuma pārstāvjiem, kas ir tieši par 25 % pievilcīgāki un vairāk vēlami, nekā ir viņi paši. Sieviešu vidū šī tendence ir pat mazliet izteiktāka nekā vīriešiem. Iepazīstoties internetā, tā ir norma. Domājams, šie cilvēki vadās pēc principa – kāpēc nepamēģināt? Nepamēģināsi – neuzzināsi! Turklāt šiem vēlamākajiem partneriem cilvēki raksta arī līdz pat divreiz garākas vēstules nekā pārējiem.

Partnera vēlamība tika noteikta pēc kopējā saņemto ziņojumu skaita mēnesī. Piemēram, visvēlamākā persona visās četrās pilsētās izrādījās kāda 30 gadus veca ņujorkiete, kas mēneša laikā saņēma 1504 ziņojumus. Tas ir ekvivalents tam, ja viņa (nabaga sieviete!) visu diennakti – gan dienu, gan nakti – katru pusstundu saņemtu kādu romantisku ziņojumu.

Sievietes vēlas ne tik garu un ne tik pievilcīgu vīrieti
Kad nu nonākam līdz stadijai, kad vajag izvēlēties, ar ko doties uz randiņu un kāds varētu būt labākais vīrs nākotnē, zinātnei ir savs vārds aizliekams par labu tiem ne tik simpātiskajiem un ne tik augumā garajiem.

Floridas štata universitātes zinātnieki 2017. gadā secināja – laimīgās attiecībās parasti sieviete ir “estētiski vairāk apdāvināta” nekā viņas partneris. Visā visumā sievietes ir laimīgākas ar mazāk pievilcīgiem vīriešiem. Pie šāda secinājuma viņi nonāca, analizējot 113 jaunlaulāto pārus, kas tika novērtēti pēc partneru izskata.

Jo vīrs izskata ziņā vairāk zaudēja sievai, jo viņš to vairāk kompensēja ar savu kreativitāti, darba spējām, seksuālajām spējām, kā arī labprātīgu mājas darbu uzņemšanos. Nav brīnums, ka šo vīru centība tika atalgota – viņu sievas laulības dzīvē jutās apmierinātākas.

Kā blakus atklājums pētījumā parādījās fakts, ka izskatīgo vīru mazāk pievilcīgās sievas bija spiestas sevi vairāk motivēt turēt latiņu. Tas nozīmē nemitīgas skaistuma procedūras, diētas un vājēšanas, kas, protams, ir apsveicami, taču diez vai laulību padarīja laimīgāku. Zinātnieki secināja: “Fiziski pievilcīgs vīrs var atstāt negatīvas sekas uz sievu, sevišķi, ja viņa nav īpaši skaista.”

Īss augums parasti tiek uzskatīts par vienu no vīrieša trūkumiem, tomēr, ja runa ir par vīru, tas izrādās ir pluss. Ņujorkas Universitātes sociologi atklāja, ka īsa auguma vīrieši parasti izveido stabilu laulību. Lai gan viņi parasti apprecas vēlu un biežāk izvēlas par sevi īsākas sievas – lai gan ne tik reti arī garākas –, viņi parasti saglabā laulību ilgāk par pārējiem un turklāt dzīvo laimīgi.

Zinātnieki pieļauj, ka izskaidrojums ir maza auguma vīriešu izmisums. Viņi dzīvo garo vīriešu pasaulē un apzinās, ka jebkuru ieguvumu par visu varu vajag paturēt. Savukārt paši īsie vīrieši skaidro, ka viņi drīzāk līdz izmisumam (ja nu tiek lietots šis vārds)… vienkārši grib patikt. 

Šķiramies retāk
Par pozitīvāko desmitgades ziņu attiecībā uz laulības dzīvi daudzi atzinuši atklājumu, ka šķiršanās rādītāji samazinās, lai gan izskaidrojums tam nav tik iepriecinošs. Viens no iemesliem ir tāds, ka mileniāļi vilcinās ar precēšanos vai neiesaistās attiecībās vispār. Nesen publicēts pētījums par šķiršanās līmeni Amerikā laikā no 2008. līdz 2016. gadam liecina, ka laulību šķiršanas gadījumu skaits samazinājies par 18 procentiem.

Lielākas izredzes nešķirties nodrošina (un tas ir pilnīgi nopietni)… labas attiecības ar sievasmāti. Mičiganas Universitātes zinātnieki 26 garumā veica pētījumu, sekojot līdzi 373 laulāto pāru dzīvei, un atklāja – ja vīram ir labas attiecības ar sievas vecākiem, pāra risks izšķirties samazinās pat par 20 procentiem. Turpretī, ja sievai izveidojas lapa saprašanās ar vīra vecākiem, rezultāts ir pretējs – šķiršanās draudi palielinās par tiem pašiem 20 procentiem. Kāpēc tā? Kā uzskata zinātnieki, iemesls ir vīra un sievas atšķirīgā pieeja otrās puses radiem. “Sievietes novērtē tuvas attiecības ar vīra radiem, bet beigās var tos vainot par iejaukšanos, kamēr vīri ir vairāk ieinteresēti savas ģimenes nodrošināšanā un sievas radu darbības neuztver tik personiski,” apgalvo pētījuma autori. “Tā kā sievietēm attiecības ir ļoti svarīgas, viņu būtībai sievas un mātes loma ir centrālā. Tāpēc viņas uzskata, ka vīru radu līdzdalība var kļūt par apdraudējumu sievietes kā partneres un bērna radītājas identitātei.”

Savukārt kādā pētījumā, kas veikts 2018. gadā, secināts, ka lielākas iespējas saglabāt laulību ir geju pāriem. Divpadsmit gadu garumā zinātnieki novēroja viena dzimuma un heteroseksuālus pārus, līdz izsecināja, kāda partnerība ir visizturīgākā pret laika pārbaudījumu. Izrādās, tie ir geji. Toties lesbietes ir gatavas ātri un bez žēlastības nodedzināt tiltus –  viņas ir visdedzīgākās uz laulības šķiršanu.