Skandāls ģimnāzijā: ietekmīgu vecāku dēls piekauj skolēnu

Kad Rīgas 3. ģimnāzijā sāka mācīties ietekmīgu vecāku dēls, skola uzņēmās svarīgu uzdevumu – integrēt sabiedrībā bērnu ar īpašām vajadzībām. Diemžēl puisis trīs reizes piekāva klasesbiedru, pēdējā gadījumā līdz nokļūšanai slimnīcā.

FOTO: Agnis Šmits

Viena zēna vecāku vēlme, lai viņu dēls normāli mācās un strādā, ir pilnīgi normāla. Tāpat arī otra bērna vecāku vēlme, lai viņu bērnam tiktu nodrošināta droša vide, ir pilnīgi normāla situācija.

Latvijā vēl nepieredzēta situācija 

Renāram (vārds mainīts) ir garīgās attīstības problēmas, pirms tam puisis mācījās speciālajā internātskolā. Vecāki ir sabiedrībā pazīstami cilvēki – tēvs ir bijušais ministrs, māte – juriste. Viņi vēlējās, lai dēlu iekļauj speciālā integrētajā mācību programmā, kas paredz bērnus ar īpašām vajadzībām izglītot vispārizglītojošās skolās. 

Ģimnāzijas direktors Andris Priekulis Kas Jauns Avīzei stāsta: “Kad izglītības un zinātnes ministrs bija Roberts Ķīlis, kā viena no izglītības politikas nostādnēm tika noteikta iekļaujošā izglītība, respektīvi, bērniem ar īpašām vajadzībām jāmācās parastajās skolās. Saņēmu Renāra vecāku iesniegumu, lai viņam dotu iespēju mācīties mūsu skolā. Tam atbalstu ieguvu arī no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta. Mūsu ģimnāzijā jau mācījās Renāra māsas. Tāpēc neredzēju iemeslu, lai viņam atteiktu mācīties 3. ģimnāzijā.” 

Šis bija pirmais gadījums, kad kādā Rīgas skolā integrēts bērns ar īpašām vajadzībām (citviet Latvijā šāda pieredze jau ir bijusi). Diemžēl labais nodoms izvērties par skandālu, kāds Latvijā vēl nav pieredzēts. 

 

Draudi nosist 

Starp Renāru un klasesbiedru uzliesmoja konflikti, lai arī, pirms abi sāka mācīties 3. ģimnāzijā, bijuši pazīstami, un viņus pat varēja uzskatīt par draugiem. Mācību gada sākumā abi puikas bijuši priecīgi, ka mācīsies vienā klasē. Tomēr pagājušā gada nogalē Renārs klasesbiedram sācis draudēt, ka viņu piekaus un pat nositīs. Puika bija nobijies un sūdzējās skolas direktoram. 

Gan pedagogi, gan ģimnāzijas padome uzskata, ka Priekulis ir mēģinājis novērst konfliktu – abi zēni izšķirti pa paralēlklasēm, Renāram izveidota īpaša mācību programma, darbā pieņemts speciāls pedagogs, kuram bija jāuzrauga skolēna rīcība. Cietušā bērna māte Lolita ir pretējās domās – direktors neko nav darījis, lai novērstu konfliktu. Viņas dēls piekauts trīs reizes, un pēdējā decembrī tik smagi, ka no skolas ar neatliekamo palīdzību aizvests uz slimnīcu. 

 

Prasa vairāk nekā 30 000 eiro 

Cietušais ir pārgājis uz privātskolu, un māte no 3. ģimnāzijas vēlas piedzīt kompensāciju par skolas un ārstēšanās izdevumiem. Ierosināts kriminālprocess, un, pēc visa spriežot, līdz konflikta atrisinājumam vēl ilgs ceļš ejams. 

Priekulis saka: “Mans pedagoga stāžs ir 30 gadi, un manā pedagoga pieredzē nav bijis gadījums, kad vecāki šādi risina problēmu, pieprasot tik milzīgu kompensāciju no skolas.” 

Lolita par skolas vadības bezdarbību un ģimnāzijas direktora nespēju novērst konfliktu raksta iesniegumus dažādām institūcijām, Valsts prezidentu ieskaitot. Priekulis nemin, cik liela ir prasītās kompensācijas summa, vienīgi piebilst, ka tā ir lielāka par ģimnāzijas direktora divu gadu algu. Rīgas domes mājaslapā publicētā informācija liecina, ka Priekulis jūnijā algā saņēmis 1347 eiro. Tas nozīmē, ka prasītā kompensācija varētu pārsniegt 32 000 eiro. 

 

Ar internātskolas skarbo pieredzi 

3. ģimnāzijā nemācīsies arī Renārs, kurš pēc 9. klases beigšanas nav kārtojis pārbaudījumus, lai turpinātu mācības ģimnāzijas 10. klasē. Ne tikai pedagogiem un audzēkņiem Renāra ienākšana skolā bija pārbaudījums, arī viņam pašam tas bija izaicinājums. Piemēram, klasesbiedri nav izrādījuši īpašu vēlmi ar viņu kontaktēties. 

Reklāma
Reklāma

Renāra māte Elizabete LTV raidījumam Panorāma stāstījusi, ka dēls iepriekš “četrus gadus ir mācījies internātpamatskolā, speciālajā skolā, kur visi bērni cits citu sit, apsaukā un sen vairs neviens tam nepievērš uzmanību”. 

Māte apgalvojusi, ka puikam bijis raksturīgs pārmērīgs draudzīgums un uzticēšanās cilvēkiem, ko klasesbiedrs, zinot viņa veselības stāvokli, esot ilgstoši izmantojis un provocējis viņu. 

“Kaut kādas uzvedības problēma jau it kā ir jebkuram bērnam. Nevar teikt, ka tikai Renāram vienam tādas bija. Viņam vislielākās problēmas noteikti sagādāja uzvedības paradumi. Ziniet, ja trusītis tiek turēts būrī un pēkšņi durtiņas tiek attaisītas... Viņš, piemēram, nebija redzējis tik daudz skaistu meiteņu. Neprata ar viņām komunicēt,” Kas Jauns Avīzei teic ģimnāzijas direktors. 

 

Vecāku nostāja ir normāla 

Priekulis stāsta, ka Renāra vecāki vienmēr bijuši ieinteresēti par sava dēla uzvedību un sekmēm, aktīvi no skolas prasījuši informāciju. Atvērta sadarbībai ar skolu līdz notikušajam konfliktam bija arī cietušā māte, bet tagad viss ir mainījies. 

Ģimnāzijas padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Biezais, jautāts par iespējamo vecāku spiedienu uz skolu, Kas Jauns Avīzei diplomātiski atbild: “Termins „spiediens” lai paliek politiķiem. Esmu runājis ar abām pusēm, un es vecāku rīcību raksturotu kā normālu. Viena zēna vecāku vēlme, lai viņu dēls normāli mācās un strādā, ir pilnīgi normāla. Tāpat arī otra bērna vecāku vēlme, lai viņu bērnam tiktu nodrošināta droša vide, ir pilnīgi normāla situācija.” 

 

Konfliktu izmeklē policija 

Spriest par to, kā atrisināsies šī situācija, ir pāragri. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde Kas Jauns Avīze skaidro: “Departaments kā Rīgas skolas uzraugošā institūcija ir informēts par šo gadījumu gan no skolas puses, gan no skolēna vecāku puses, jo ir saņemta vēstule.” 

Departamenta speciālisti ir tikušies gan ar skolas direktoru, gan vecākiem, saņemti paskaidrojumi no direktora, noskaidroti sociālā pedagoga un klases audzinātāja viedokļi. Lai izvērtētu direktora rīcību un iespējamo zaudējumu atlīdzību cietušā vecākiem, vēl nepieciešama papildu informācija. 

Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins lakoniski norāda: “Kriminālprocess ierosināts, pamatojoties uz iesniegumu par iespējamu skolēna piekaušanu pagājušā gada decembrī. Izmeklēšana vēl turpinās, lieta nav ne izbeigta, ne nodota prokuratūrai.” 

 

Teksts: Elmārs Barkāns

www.kasjauns.lv