Apslimušus bērnus bērnudārzā neuzņem. Kā šī norma darbojas?

Kad 2014. gadā tika noteikts bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju pienākums pakalpojuma sniegšanas vietā neuzņemt bērnus ar infekcijas slimības pazīmēm, daudzi neslēpa skepsi, vai to izdosies īstenot. Kā audzinātāja pratīs noteikt, vai bērns tiešām ir saķēris kādu vīrusu, vai arī iesnu un klepus iemesls ir alerģija? Ko pakalpojumu sniedzēji darīs, ja vecākiem nebūs, kur saaukstējušos bērnu atstāt? Jautājumu bija daudz. Ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Šajā laikā regulējums ir pilnveidots un pie tā ir vairāk vai mazāk pierasts.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Bērnudārzs kā vienīgā alternatīva vecākiem, kuri atgriežas darba tirgū, bieži vien neatrisina problēmu, kā nodrošināt slima bērna pieskatīšanu viņu prombūtnes laikā.

Pakalpojumu sniedzēji neslēpj, ka aizliegums uzņemt slimus bērnus ir bijis pareizs, jo tam ir audzinoša nozīme, kas veicina vecāku izpratni par viņu atbildību infekcijas slimību izplatības ierobežošanā. Vienlaikus pat pie vislabākās gribas strādājošiem vecākiem ne vienmēr ir iespējas šo normu ievērot. 
 

Ko paredz noteikumi, lasi šeit: Apslimušus bērnus bērnudārzā var atteikties uzņemt
 

Infekcijas slimību pazīmes vai alerģija
Higiēnas noteikumu 15.1 punktā ir uzskaitītas infekcijas slimību pazīmes, kuru gadījumā vecākiem ir jārēķinās, ka bērns netiks uzņemts pakalpojuma sniegšanas vietā: 

  • caureja,
  • vemšana,
  • ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte,
  • paaugstināta (virs 37,5o C) ķermeņa temperatūru,
  • infekciozas izcelsmes izsitumi (izsitumi kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izmaiņām bērna uzvedībā – miegainība, atteikšanās ēst, dzert, raudulība, paātrināta elpošana).


Tomēr, lai izvērtētu, vai bērns ir saslimis ar infekcijas slimību, nepietiek ar vienu simptomu, piemēram, izsitumiem vai paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Ja bērnam ir alerģiska rakstura izsitumi, iesnas vai klepus, iespēja apmeklēt bērnudārzu var tikt liegta nepamatoti.

 

Reklāma
Reklāma

Regulējumam ir audzinošs raksturs
Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa uzskata, ka, iepriekš izrunājot šādus jautājumus ar bērna vecākiem, no pārpratumiem var izvairīties. "Bērnu ar alerģijām patiešām ir arvien vairāk. Taču, bērnam uzsākot mācības pirmsskolas iestādē, vecāki aizpilda anketu, kurā viens no jautājumiem ir, kas bērnudārza darbiniekiem ir papildus jāzina par bērnu un viņa veselību. Ja bērnam ir alerģijas, vecāki par to savlaicīgi informē, lai mēs savukārt varētu meklēt  dažādus risinājumus, kā mazināt riskus un no šīm alerģijām izvairīties," stāsta D. Kājiņa. Viņasprāt, viens no bērnudārza uzdevumiem ir rūpēties par pozitīvu gaisotni, lai nodrošinātu labvēlīgu iekļaušanos un bērns emocionāli justos labi. Tad arī imunitāte būs stiprāka un bērni mazāk slimos.


Informācija iekšējos kārtības noteikumos
Katram pakalpojuma sniedzējam ir jāizvērtē savas iespējas nodrošināt bērnu aizsardzību no iespējamiem inficēšanās riskiem un jānodrošina vecākiem saprotama informācija par rīcību saslimšanas gadījumos. Higiēnas noteikumu 15. punkts paredz, ka visi pakalpojumu sniedzēji (izņemot fiziskas personas, kuras sniedz pakalpojumu mazāk par 5 bērniem) izstrādā iekšējās kārtības noteikumus, kuros noteikts, kā pakalpojuma sniedzējs un bērna vecāki rīkojas bērna infekcijas slimību gadījumos, un laikus iepazīstina ar tiem bērna vecākus.
Uz papīra šī norma izskatās vienkārši īstenojama, taču realitātē ievērot to arvien vēl esot diezgan grūti.


Vecāki cenšas noteikumus ievērot
Neskatoties uz bažām, kā normu izdosies iedzīvināt praksē, tā ir veicinājusi atbildīgāku pieeju infekcijas slimību izplatības problēmai, ar ko iedzīvotāji ik gadu saskaras, iestājoties rudenim un ziemai. Piemēram, "aptaujājot bērnudārza vadītājus [Ķekavas novadā], viņi atzīst, ka aptuveni 90–95% vecāku šo kārtību ir pieņēmuši un savus apslimušos bērniņus uz bērnudārzu neved, un ļauj tiem izveseļoties mājās, tādējādi pasargājot no saslimšanas arī citus grupiņas biedrus", LV portālam zināja teikt Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Vineta Geka. Šajā Pierīgas pašvaldībā ir noteikts, ka medmāsai, konstatējot slimības/infekcijas simptomus, ir tiesības zvanīt vecākiem un lūgt braukt pakaļ savai atvasei.


Visu rakstu lasiet Latvijas Vēstneša portālā "Par likumu un valsti"