Vecāku izglītošanai izveidota īsfilma par bērnu seksualitāti
Īsfilmas mērķis ir arī rosināt diskusiju vecāku vidū un
veidot izpratni, kādēļ, nerunājot par šiem jautājumiem, situācija
kļūst sarežģītāka.
Jautājums par vecāku izglītošanu ir ļoti aktuāls, jo Latvijas sabiedrība ir sašķēlusies divās daļās – daļa joprojām uzskata - jo mazāk informācijas par seksualitāti būs pieejams, jo labāk. Likumsakarīgs bija publisks skandāls kādā no Rīgas skolām, kad vecāki vērsās pret, viņuprāt, „agrīno seksualizāciju”. Rezultāts ir nepatīkami mirkļi, ko skolas vadība un pedagogi piedzīvoja par mēģinājumu sniegt jauniešiem zināšanas par seksualitāti.
Rīgas Juglas vidusskolas bioloģijas kolotāja Aija Siliņa, stāstot
9. klases skolēniem par seksualitāti, izantoja jauniešiem domātu
bukletu, kurā viens no jautājumiem skāra arī homoseksuālas
simpātijas. Kāda klases puiša māte, ieraudzījusi, kas tiekot mācīts
viņas bērnam, uztaisījusi nopietnu skandālu un ar
izskaidrošanos. Visticamāk, ka vecāku radītās
nepatikšanas arī citu skolu skolotāji atturēsies runāt par
seksualitātes tēmām ar jauniešiem.
Tikai informēts par seksualitāti, tās izpausmēm un pieļaujamajām robežām bērns ir spējīgs sevi pasargāt no pedofīliem. Ja bērnam nav izpratnes par savu seksualitāti un tiesībām sevi aizsargāt, pedofili daudz drošāk spēj panākt savu.
„Kas ir ieguvēji šādā situācijā? Protams, ne jau bērni un
jaunieši, jo seksuālā izglītība ne tikai sniedz zināšanas par
to, kā veidot drošas, uz savstarpējo cieņu balstītas attiecības. Tā
palīdz izzināt robežas, saprast labos un sliktos
pieskārienus, stiprina pašapziņu un tādejādi
palīdz izvairīties no nonākšanas situācijās, kurās var kļūt
par vardarbības upuri,” uzsvēra biedrības Papardes zieds
valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.
Vai vecāki ir gatavi par seksualitāti runāt ar saviem bērniem?
Iespējams, ka ir, bet te atklājas cita komunikācijas problēma.
Aptaujās, ko veicis "Papardes zieds", atklājas, ka nepilna trešdaļa
jauniešu ir gatavi par seksalitātes tēmām runās ar saviem vecākiem.
Informāciju bērni labprātāk iegūst no interneta un drukātajiem
bukletiem. Piemēram, Vācijā un Nīderlandē situācija ir daudz
labāka - teju 60% gadījumu bērnu uzticības personas pirmām kārtām
ir tieši vecāki.
Cetra "Dardedze" pārstāve Laila Balode uzsver, ka tikai
informēts par seksualitāti, tās izpausmēm un pieļaujamajām robežām
bērns ir spējīgs sevi pasargāt no pedofīliem. Ja bērnam nav
izpratnes par savu seksualitāti un tiesībām sevi aizsargāt,
pedofili daudz drošāk spēj panākt savu. Tāpēc mācību par ķermeni,
sajūtām un seksualitāti kopumā ir svarīgi ieviest jau dārziņā un
turpināt apgūt skolā.
Seksualitāte ir cilvēka pozitīvais virzītājspēks, avots
pilnvērtīgai, harmoniskai un priekpilnai dzīvei, un seksuālā
izglītība aptver virkni savstarpējās saskarsmes jautājumu.
Tradicionāli seksuālā izglītība arī nodrošina informāciju par
seksualitātes negatīvajiem aspektiem – saslimšanām, nevēlamu
grūtniecību u.c. Latvijā seksuālā izglītība ir integrēta dažādu
mācību priekšmetu saturā − sociālajās zinībās, audzināšanas
stundās u.c. mācību priekšmetos. Taču ļoti nozīmīga loma bērnu
izglītošanā ir vecākiem, tādēļ biedrība Papardes zieds ir
sagatavojusi izglītojošu filmu vecākiem „Zināšanas par
seksualitāti pasargā”.
Tās mērķis ir skaidrot vecākiem, kāpēc un kā jārunā ar saviem
bērniem par seksualitāti, un kliedēt mītus, kas saistīti ar
seksualitāti un seksuālo izglītību. Organizācijas vadītāja
Iveta Ķelle norāda, ka vislielāko trauksmi vecākos raisa divas
tēmas - bērnu mastrubācija un homoseksualitātes
pieminēšana.
Vislielāko trauksmi vecākos raisa divas tēmas - bērnu mastrubācija un homoseksualitātes pieminēšana.
Pirmā valsts, kurā skolu programmās tika ieviesta seksuālā
izglītība, ir Zviedrija. Tas notika 1955.gadā. Vācijā līdzīga
mācība ir no 1968.gada, Austrijā – no 1970.gada.
Konservatīvi noskaņotajā Īrijā seksuālā izglītība ir obligāta
pamatskolās un vidusskolās no 2003.gada. Pasaules pieredze
rāda − jo labāk jaunieši ir informēti par nozīmīgiem ar
seksualitāti saistītiem jautājumiem, jo labāk viņi spēj sevi
pasargāt no seksuālās vardarbības un rūpēties par savu
seksuālo un reproduktīvo veselību. Piemēram, Lielbritānijas
parlamenta 2013.gadā ierosināta pētījuma ietvaros noskaidrots,
ka trešdaļā valsts skolu ir pievērsta nepietiekama
uzmanība seksuālajai izglītībai.
Rezultāts – pieaug mazgadīgo grūtnieču skaits, kā
arī palielinās jauniešu saslimšana ar seksuāli transmisīvajām
slimībām un HIV. Pētījumā secināts, ka seksuālā un attiecību
izglītība ir vitāli svarīga, lai bērni augtu ar
veselīgu attieksmi pret savu seksualitāti.
Pētījumu dati Vācijā liecina, ka šajā valstī pateicoties
seksuālajai izglītībai, pieaug to jauniešu skaits, kuri lieto
kontracepciju pirmās seksuālās pieredzes
laikā. Piemēram, 1980.gadā pirmajā reizē izsargājās 80%
meitenes un 71% zēnu, bet 2010.gadā − 92% meiteņu un 92%
zēnu.
Somijā 1990. gadā tika uzsākta izglītošana par seksuāli reproduktīvo veselību un izveidoti jauniešu konsultāciju centri. Finanšu grūtību iespaidā laika posmā no 1998.gada līdz 2006.gadam šai izglītības programmai saruka finansējums. Rezultāts – atkal palielinājās pusaudžu grūtniecību un nepilngadīgu dzemdētāju skaits. 2006.gadā izglītošana tika atjaunota, un atkal vērojams kritums.
Latvijas dati liecina, ka tās sievietes, kuras pārtrauc pirmo grūtniecību, bija slikti informētas par kontracepciju. 80% no viņām nebija izsargājušās vai to darīja nepareizi.