Foto: Rojs Maizītis


Psiholoģe Diāna Zande: Masku nēsāšana nav emocionāla un fiziska vardarbība pret bērniem

 13. janvāris 2021 8:00 Mammamuntetiem.lv Raksts

Gaidot Ministru Kabineta gala lēmumu par to, vai 1. - 4. klašu skolēniem, uzsākot skolas gaitas  klātienē, būs jānēsā sejas maskas, sabiedrībā bija dzirdami visdažādākie vecāku viedokļi par šo prasību. Viens no tiem -   maska uz bērna sejas ir pielīdzināma fiziskai un emocionālai vardarbībai.



Valsts izglītības satura centrs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un vecāku organizācijas Māmiņu klubs organizētajā vebinārā  psiholoģe un psihoterapeite Diāna Zande, atbildot uz jautājumu, vai maskas var ietekmēt bērnu emocionālo stāvokli un attīstību, aicināja nepārspīlēt masku ietekmi uz bērnu dzīvi: “Varu apgalvot, ka bērnu emocionālo attīstību neietekmē masku nēsāšana tieši tāpat kā apģērba – šalles, apavu nēsāšana, un citi noteikumi, kurus mēs apgūstam laika gaitā, un kas nepieciešams mūsu veselībai. Vienīgā atšķirība ir tā, ka maska ir kaut kas jauns, un mēs pie tām neesam pieraduši. Mums nav labās masku lietošanas prakse, un tas var radīt priekšstatu, ka maskas nēsāšana ir kaut kas slikts. Arī kultūrvēsturiski neesam no reģiona, kur ir ierasts staigāt ar aizklātu seju. Maska izjauc un it kā traucē mūsu ierasto ikdienu, un rada apdraudējuma sajūtu. Taču tā arī nav emocionāla vardarbība, jo tad arī celšanās un iešana un dārziņu vai zobu tīrīšana ir vardarbība.  Tie ir ierobežojumi, bet ne vardarbība. 

Vardarbīgi tas būs tad, ja masku bērnam liek uzvilkt ar draudiem, biedējot un nepaskaidrojot, kas notiek. 


Kas ir fiziskā vardarbība? Fiziska vardarbība ir fizisks sods. Kad es biju maza, bērniem ziemā sēja priekšā šalles, lai pasargātu no aukstā gaisa ar mērķi pasargāt no saaukstēšanās, nevienam nejautāja, vai mēs to gribam vai nē. Masku var uztver tāpat  - kā šalli, kas aizsedz muti, lai pasargātu sevi vai citus.”

Psiholoģe arī uzsver, ka izšķiroši svarīgi ir tas, kā paši vecāki reaģē uz masku nēsāšanu un kā viņi par to runā bērnu klātbūtnē.  Bērnu reakcijas izriet no vecāku reakcijām, kā vecāki rīkojas, kā runā un kā izsakās par to. Ja vecāki runā par sazvērestības teorijām un skaļi izsaka sašutumu par noteikumu ievērošanu, tad bērns pārņems līdzīgu uzvedības modeli. Bērni ļoti viegli adaptējas un pēc būtības dažādas pārmaiņas pieņem daudz vieglāk. 
 

 

Psiholoģe norāda, ka apgrūtinājums nēsāt maskas varētu būt bērniem ar UDHS, izteiktu trauksmi, autismu, fizioloģisko jūtīgumu, kuriem “viss spiež un kož”. 

 

Vecākus uztrauc arī jautājums, vai maskas lietošana netraucēs mācībām. Jā, iespējams, ka pašā sākumā, kamēr bērns vēl nav pieradis pie maskas, var būt grūtības koncentrēties.  Psiholoģe norāda, ka apgrūtinājums nēsāt maskas varētu būt bērniem ar UDHS, izteiktu trauksmi, autismu, fizioloģisko jūtīgumu, kuriem “viss spiež un kož”. Šiem bērniem jāpievērš papildus uzmanība un jāvelta vairāk laika un pacietības, lai palīdzētu pieņemt jauno situāciju. 


“Atcerieties, ka tā ir neliela dienas daļa, kuru bērns pavada maskā. Mājās viņš ir bez maskas un tieši komunicē ar vecākiem. Nevajadzētu pārspīlēt maskas ietekmi uz bērna dzīvi. Turklāt bērniem patiesībā ļoti patīk darīt lietas, kas nāk par labu citiem.  Dažreiz mēs darām lietas tāpēc, ka tas var kādam palīdzēt, rēķināties ar citu vajadzībām arī, “ aicina Diāna Zande. 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti


Kategorijas