Foto: Shutterstock.com


Puiku sasniegumi mācībās: šī brīža skolu sistēma rada negodīgu konkurenci

 01. oktobris 2020 5:00 Raksts

Meitenēm pamats ir valoda, sarunāšanā, dažādas lietas, kuras pamatā tam, kas notiek skolā. Savukārt zēnu stiprās puses ir kritiskā domāšana vai mērķtiecība, vai sacensība, vai balstīšanās uz būtību," atšķirības zēnu un meiteņu uztverē raksturo Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas direktors Aleksandrs Vorobjovs. 



Līdz ar to zēnu mācību sasniegumi skolās kopumā ir zemāki nekā meitenēm.  Par to, vai tā ir neizbēgamība, vai tomēr pilnveidotais mācību saturs, ko ievieš skolām, ienesīs jaunas vēsmas arī puišu izglītošanā, tiek spriests arī LR raidījumā "Ģimenes studija".

"Meitenēm ir raksturīgi fokusēties uz detaļām, niansēm, mūsu izglītības sistēma diezgan pārbauda atcerēšanos, kas nav zēnu stiprā puse. Bet būtību nevienā brīdī neprasa, jo, lai pārbaudītu, kā cilvēks saprot būtību, ar viņu būtu jārunā, vai viņam būtu jāraksta matemātikā eseja. Tas nav īsti realizējams ar tiem resursiem, kas mums ir," vērtē Aleksandrs Vorobjovs.

Skolotāja teiktajam pievienojas arī Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists Nils Sakss-Konstantinovs, kurš norāda, ka zēniem un meitenēm ir atšķirīgi nobriešanas un attīstības ātrumi un veidi kā attīstās, kā smadzenes uztver un apstrādā informāciju.

Nils Sakss-Konstantinovs min, ka skola neņem vērā šīs atšķirības. Bet vēl nesen arī zinātne vērtēja, ka varbūt tās ir iemācītas atšķirības.

Jau 9. klasē zēniem izkrist no skolas aprites ir par 12% lielāka iespēja, situāciju raksturo psihoterapeits, norādot arī uz citu problēmu izglītības sistēmā – pēc Otrā pasaules kara Eiropā un Latvijā skolu izglītība kļuva par sieviešu zonu. Bērniem ir svarīgi redzēt abu dzimumu pieaugušos. Cilvēkiem nāk par labu balanss, bet skolas ir ļoti disproporcionālas.

Tāpat skolēnus dala pēc vecuma, bet pusaudži attīstās dažādi – disproporcija var būt pat trīs gadu robežās.

Mums ir jādod vienādas iespējas abu dzimumu bērniem, bet nevaram pievērt acis uz atšķirībām. Neņemot to vērā, redzam, ka zēni netiek līdzi un viņiem ir mazākas dzīves iespējas vēlāk, pēc skolas beigšanas ( piemēram, cietumnieku vidū ir 95% vīrieši).

"Šobrīd saprotam, ka atšķirības ir un diezgan lielas," atzīst Nils Sakss-Konstantinovs.

"Skolas sistēma liek sēdēt ilgi mierā. Katrs, kuram ir bijusi darīšana ar zēniem, saprot, ka liela daļa zēnu pēc dabas ir nemierīgi. Viņi dīdās, knosās, viņiem uzmanība šaudās ātri. Tāda apmācību sistēma, kur mēs viņam liekam 40 minūtes sēdēt, pēc tam piecas minūtītes pasēdēt un tad atkal 40 minūtes, un vēl, tas iedzen zēnus negodīgā konkurencē. Mēs jau to redzam pēc  rezultātiem," skaidro Nils Sakss-Konstantinovs.

"Viena lieta ir eksāmenu rezultāti, bet paturēsim prātā, ka tie ir rezultāti tiem, kuri līdz šiem eksāmeniem vispār ir tikuši. Jau 9.klasē izkrist no skolas sistēmas zēniem ir 12% lielāka iespēja. Šī iespēja proporcionāli aug un 12.klasi pabeidz vēl mazāk zēnu."

Aleksandrs Vorobjovs min, ka zēni ir atkarīgi no ārējās motivācijas, viņiem ir vajadzīgas uzslavas, bet skolotāji nav gatavi iedziļināties tajā, vai tiešām būtu jāslavē par katru sīkumu. Tā ir vajadzība, nevis spēlēšanās. Vēl viņš min, ka skolotājiem ir izstrādāts kārtīgs stundu plāns, kuram vieglāk punktu pēc punkta sekot meitenēm. Zēni gribētu vairāk paši izpētīt vai atklāt. 

"Kad mēģini delikāti paskaidrot, ka šis stundu plāns ir labs, un to varētu uzlabot, ja skolēniem pašiem ļautu darīt nedaudz vairāk, tas ne vienmēr veicas labi," atzīst Aleksandrs Vorobjovs.

 

Nils Sakss-Konstantinovs, atsaucoties uz pētījumiem, skaidro, ka zēni daudz motivētāk veic uzdoto, ja to ir uzdevis viņa dzimuma cilvēks. Tāpat arī palīdzība zēniem ir vajadzīga atšķirīga nekā meitenēm.

"Zēniem, līdzīgi kā viņiem būtu nepieciešama drusku citāda skolu sistēma, arī viņiem būtu nepieciešama cita veida psiholoģiskā palīdzība. Zēni nebūt nav tie labākie runātāji, kurus ievest psihologa kabinetā un likt izrunāties," atzīst Nils Sakss-Konstantinovs. "Bet zēniem labi stresu nomet vienkāršākas aktivitātes, fiziskās aktivitātes. Sports, draudzīga grūstīšanās skolas pagalmā, ir visas lietas, kas ir ļoti vajadzīgas puišiem. Mēs paredzam dažādas iespējas aiziet aprunāties, bet mēs paredzam aizvien mazāk iespēju iziet skolas pagalmā izgrūstīties. Tas atspoguļojas uz to, ka puiši ne labprāt meklē palīdzību, jo vienkārši tā palīdzība nav viņiem piemērota."

Visu raidījumu var noklausīties Latvijas Radio ierakstā: 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti



Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas