Par bērnu un mājdzīvnieku atstāšanu sakarsušā automašīnā var tikt piemērots naudas sods

 28. jūlijs 2020 8:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Ik dienas Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests saņem izsaukumus, kas saistīti ar bērniem. Pēdējos gados katru vasaru ir bijis vismaz viens skandalozs atgadījums, kurā vecāku nolaidīgās attieksmes dēļ kāds bērns ticis pakļauts briesmām. 



Situācijā, kad ir aizdomas, ka automašīnā palikušam bērnam vai mājdzīvniekam draud dzīvības briesmas, iedzīvotājus aicina nekavējoties vērsties pa tālruni 112 un informēt par to dienestu.


Lai samazināt nelaimes gadījumu skaitu, Gjensidige Latvija vērš vecāku uzmanību uz īpaši aktuālu problēmu Latvijā vasaras sezonas laikā – bērnu un mājdzīvnieku atstāšanu automašīnā bez uzraudzības. Uzņēmums atgādina, ka šāda vecāku rīcība ir ne vien administratīvi sodāma, bet arī var maksāt bērna vai mājdzīvnieka dzīvību.

Nereti mazu bērnu vecāki, nevēloties, piemēram, modināt mazuli, atstāj viņus gulēt ieslēgtus automašīnā, neaizdomājoties par to, kādam riskam pakļauj bērnu tajā brīdī. Realitātē šādu atgadījumu ik dienu ir daudz un informatīvajā telpā tiek apspriesta vien maza daļa no tiem. 


Riska faktori
Vācijas meteoroloģijas organizācijas “Wetteronline” pētījums 2015. gadā liecina, ka karstā laikā automašīna sakarst nemanāmi ātri – 30 grādu karstumā automašīnas salona gaisa temperatūra paaugstinās līdz pat +50 grādiem vien pusstundas laikā. Tomēr, pat ja ārā nav jūtams svelmīgs karstums, bērna atstāšana automašīnā nav droša, jo smagas sekas var iestāties pat ja gaiss ir iesilis vien nedaudz pāri +20 grādiem. Riska grupā ir zīdaiņi un mazi bērni, īpaši tie, kas jaunāki par vienu gadu. Karstums var atstāt ietekmi uz visām bērna organisma sistēmām, tādēļ sekas var būt letālas. 

 

Augstā gaisa temperatūra bērniem neizraisa svīšanu, bet otrādi – ķermeņa sakaršanu un sausumu, kā rezultātā notiek dehidrācija. 

Atstājot bērnu automašīnas salonā karstuma brīdī, vecāks riskē ar to, ka bērns var gūt nopietnu saules dūrienu. Pediatri norāda, ka bērni atšķirībā no pieaugušiem cilvēkiem nespēj regulēt ķermeņa temperatūru, jo viņu ķermeņa termoregulācija nav pietiekami attīstīta. Augstā gaisa temperatūra bērniem neizraisa svīšanu, bet otrādi – ķermeņa sakaršanu un sausumu, kā rezultātā notiek dehidrācija. Pārkaršanas rezultātā parādās tādi simptomi, kā sirdsdarbības paātrināšanās, galvassāpes, reiboņi un vemšana. Tāpat, nereti tas izraisa arī muskuļu krampjus un vājumu. Sliktākajā gadījumā, bērna organisms var neizturēt temperatūras radīto spiedienu uz viņa ķermeni un nervu sistēmu, kas rezultāta izraisa nāvi. Ir būtiski atcerēties, ka bērna ķermenis uzkarst trīs līdz piecas reizes ātrāk nekā pieauguša cilvēka ķermenis, kas nozīmē, ka arī sekas, atstājot viņu ieslēgtu karstā automašīnā, var būt trīskārši nopietnas.
 

Karstuma ietekme uz mājdzīvnieka ķermeni
Mājdzīvnieki mēdz ātrāk dehidrēties, kā arī ir vieglāk pakļaujas stresa stāvoklim, nekā cilvēki, tādēļ pārmērīgs karstums apvienojumā ar nemieru izraisa vēl stiprāku ķermeņa sakaršanu. Suns, atšķirībā no cilvēka nesvīst un spēj dzesēties tikai paātrināti un sekli elsojot, kas, savukārt, rada pārslodzi gan suņa sirdij, gan plaušām un rezultātā arī nervu sistēmai. Karstuma izraisītā dehidrācija un karstuma dūriens ietekmē suņa centrālo nervu sistēmu – tā var izraisīt vieglu dezorientāciju, muskuļu trīces un pat komu. Turklāt, meklējot glābiņu no karstuma – izmisīgi skraidot un skrāpējoties mašīnas salonā, suns ne vien pārkarst vēl straujāk, bet arī savainojas. 

 

Par bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu bērna vecākiem vai aizbildņiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 140 eiro, savukārt par dzīvnieku labturības prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 7 līdz 350 eiro fiziskām personām un no 15 līdz 700 eiro juridiskām, ar vai bez konfiskācijas atkarībā no situācijas.

 

“Jau brīdī, kad cilvēks tikai apsver lēmumu karstā laikā atstāt savu mīluli vienu automašīnā, šo soli var klasificēt kā bezatbildīgu. Suns tiek pamests absolūti bezpalīdzīgā stāvoklī – dzīvnieks nespēj ne patstāvīgi tikt ārā no pārkarsušās automašīnas, ne pasaukt kādu palīgā glābt viņa, smagās mokās, dziestošo dzīvību,” saka kinoloģe un suņu audzētāja Liene Zariņa. 


Kā rīkoties, ja esi liecinieks šādai situācijai?
Svešu bērnu nav, tādēļ visiem ir vienādi jāreaģē un jāuztver šāda situācija nopietni. Ja esi aculiecinieks situācijai, kad ir apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonācis dzīvnieks, ir jāvēršas pēc palīdzības. 

“Ir situācijas, kad ir būtiski saprast, vai apdraudējums pastāv, jo mēdz būt gadījumi, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņem izsaukums uz situācijām, kuras ir iespējams atrisināt arī bez glābšanas dienesta palīdzības. Galvenais, ir nebaidīties vērsties pie operatīvajiem dienestiem, jo tikai tā dienests var palīdzēt tiem, kam tas patiesi ir vajadzīgs,” saka VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Agrita Vītola. 

Situācijā, kad ir aizdomas, ka automašīnā palikušam bērnam vai mājdzīvniekam draud dzīvības briesmas, iedzīvotājus aicina nekavējoties vērsties pa tālruni 112 un informēt par to dienestu.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta 6. daļa nosaka, ka vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz 7 gadu vecumam bez pieaugušā uzraudzības. Par šī normatīvā akta neievērošanu draud administratīvā pārkāpuma protokols ar sodu, ko nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss – par bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu bērna vecākiem vai aizbildņiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 140 eiro, savukārt par dzīvnieku labturības prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 7 līdz 350 eiro fiziskām personām un no 15 līdz 700 eiro juridiskām, ar vai bez konfiskācijas atkarībā no situācijas. 




0 Pievienot komentāru

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas