Foto: Shutterstock.com


Muguras sāpēs var izpausties arī citas veselības likstas. Ārsta Eglīša citādais skatījums uz muguras problēmām

 21. jūnijs 2020 19:20 Jauns.lv Raksts

Ja sāp mugura, tas nenozīmē, ka pirmais, kas jādara, – jāveic dārgi izmeklējumi. Svarīgi pārbaudīt vienkāršas lietas, piemēram, vai nav parazīti.



Ārsts Egils Eglītis ir meklētājs un nemiera gars – gan darba gados Latgalē uzreiz pēc Medicīnas institūta beigšanas, gan doktora disertācijas izstrādes posmā, pētot sirds asinsvadu sistēmas traucējumus, gan pasniedzot fizisko rehabilitāciju un kustību anatomiju topošajiem fizioterapeitiem Sporta pedagoģijas akadēmijā, gan daloties savās zināšanās muguras sāpju un locītavu problēmu risināšanā. Daudzi viņu uzskata par vienu no autoritatīvākajiem manuālās terapijas praktiķiem.

Zem jostasvietas dārgakmeņiem nepatīk

“Daudzveidībā un kustīgumā dzīve kļūst interesanta un pat skaista, taču jārēķinās, ka līdztekus vienmēr pastāv “pieradinātā domāšana” un uzskatu nemainība,” spriež dakteris. Ar pieradināto domāšanu viņam allaž bijusi nesaprašanās. “Ierasti piekrītam, ka Ameriku atklāja Kolumbs. Bet tā taču nav! Nedomājot līdzi, sakām, ka ķīnieši pieder pie dzeltenās rases. Bet vai kāds ir redzējis kaut vienu dzeltenu ķīnieti?”

Pieradinātās domāšanas stereotipus viņš cenšas izkustināt arī attiecībā uz muguras kaitēm. Sāp mugura? It kā pašsaprotami būtu jāvaino mugurkauls, tāpēc svarīgi to pēc iespējas niansētāk pārbaudīt: rentgenogrāfija, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse… Eglītis saka: “Svarīgi apzināties, ka ne vienmēr tas vajadzīgs, jo muguras sāpēs daudz biežāk var izpausties citas veselības problēmas, kuras svarīgi pazīt un nesaplūdināt vienuviet.”

Ārsts uzskata, ka viens no vismazāk apzinātajiem muguras sāpju iemesliem ir parazītu infekcija. Apmēram trešdaļai Eiropas populācijas, turklāt dzīvojošiem tiklab pilīs, kā būdiņās, ir šie nelūgtie ciemiņi. “Parazīti mājo visur mums apkārt, tulkojumā para sitos nozīmē – ‘tie, kas sēž blakus’. Šādu “blakussēdētāju” klātbūtne rada iekaisumu gremošanas sistēmā, vājina vēdera muskuļu refleksus, tas liek saspringt muguras atliecējiem, nospiežot kapilārus. Cilvēka pašsajūta pasliktinās – no rīta mugura stīva un sāp. Sākot dienas aktivitātes, tas pakāpeniski pāriet, taču joprojām ir grūti pieliekties un atliekties. Dienā savukārt paaugstinās jutīgums pret caurvēju. Muskuļi ir sasprindzināti, tāpēc sāk traucēt asinsriti – “sapūstā” vieta salst: taisiet ciet logu, citādi saaukstēšos!”

Lai cik grūti būtu pieņemt parazītu klātbūtni, Eglītis iesaka lūkoties uz to racionāli. Ja komplektā ar muguras sāpēm seja kļuvusi bāla, naktīs slikts miegs, zem acīm redzami tumši loki, bet vēders veļas pāri bikšu gumijai, nekavēties jādodas pie ģimenes ārsta uz attārpošanas kūri (tam pat būtu jākļūst par gadskārtēju vispārējās veselības uzturēšanas pasākumu).

Kā vēl vienu ļoti svarīgu iemeslu gan muguras sāpēm, gan kāju locītavu funkciju traucējumiem Eglītis min kaitējumu, ko cilvēks pats sev nodara ar pīrsingu nabā. “Dārgakmeņiem nepatīk, ja tos nēsā zem jostas, tāpēc nav jābrīnās, ka pīrsinga nēsātājas lieto pretiekaisuma tabletes un sāk klibot.”

Ārsts Egils Eglītis. 

Foto no Izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva

Kas pa divi, lai ir simetrisks

Oponējot ieskatam, ka par svarīgāko muguras sāpju vaininieku uzskatāmas mugurkaula problēmas, profesors precizē: tas atbilst patiesībai desmit procentos gadījumu. Tikai vienā nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, bet visos atlikušajos sāpes ir saistītas ar iegurņa joslas problēmām.

“Gūžas un dibens, kas savieno kājas ar vidukli, sastāv no noteiktiem kauliem un to savienojumiem. Iegurni noteiktā stāvoklī fiksē vairāk nekā 30 muskuļi, kas saistīti ar vēderu, dibenu, kājām, starpeni. Lai iegurnis telpā turētos simetriski, visām šīs sistēmas sastāvdaļām jābūt vienlīdz stiprām un jāfunkcionē atbilstoši stingri noteiktām normām. Ja muskuļu funkcionālajā sadarbībā kaut kas “klemmējas”, kāju garums kļūst dažāds, līdz ar to soļu platums atšķiras. Cilvēks nevar mierīgi nosēdēt, arī stāvot, viņam jāstaigā apkārt, nemitīgi jādīdās.” Diskomforts sāk izpausties muguras sāpēs.

Signālus, kas vēstī par šādu veselības sarežģījumu tuvošanos, profesors aicina laikus pamanīt pašiem. “Nav taču grūti sevi rūpīgi apskatīt pie spoguļa. Papētiet galvu – vai ausis atrodas vienādā augstumā, vai gurnu kauli un pleci ir simetriski. Ja viens plecs pastāvīgi ir uzrauts, otrs noslīdējis zemāk, viena kāja noslogojas vairāk nekā otra, tāpēc gribas to izvirzīt uz priekšu. No tā sāk vilkt un sāpēt kaklā.”

Svarīgi ik pa laikam arī paskatīties uz apaviem – tas, ka vienai kurpei papēdis nomīdījies vairāk nekā otrai, liecina par ķermeņa asimetriju ar visām no tā izrietošajām sekām.

Īpaši svarīgi iegurņa asimetriju laikus pamanīt sievietēm, kuras gatavojas dzemdībām, – ja šajā jomā viss kārtībā, sieviete jūtas labāk un ir vairāk pasargāta no iespējama dzemdību traumatisma, bet mazulim nākt pasaulē ir vieglāk.

Dakteris vienlaikus uzsver: iegurņa funkcionālo noviržu cēloņi ir tik daudzveidīgi, ka to precizēšanai ar pašizpēti vien ir par maz, – vajadzīgs arī šo jomu apguvušo speciālistu skatījums – manuālo terapeitu, fizioterapeitu, ģimenes ārstu.

Labā ziņa ir tā, ka lielākajā daļā gadījumu iegurņa korekcija ir vienkārši veicama un būtiski uzlabo pašsajūtu.

Svarīgs tikai pats cilvēks

Eglītis uzsver, ka jūtas, prāts un ķermenis cilvēkā ir vienoti, tāpēc fiziskās sajūtas ļoti ietekmē stāvoklis, kāds ir emocionālajā pasaulē. Pastāvīgi klausītas sliktas ziņas, skumjas, nespēja izkļūt no depresīva noskaņojuma un bēdām, kā arī citādas negatīvās emocijas var izraisīt mokošas sāpes mugurā.

Ārsts skaidro, ka ilgstošas negatīvas emocijas rada diafragmas spazmas, kas bloķē augšējo jostas nervu pinumu, tāpēc mainās elpošana un stāja. Norobežošanās no sliktām ziņām un mācīšanās būt smaidīgiem un labestīgiem daudzos gadījumos var pat aizstāt zāles pret muguras sāpēm. Cilvēks jau nav tikai kauli un muskuļi, bet arī jūtas. Un sirds nav tikai muskulis.

Diemžēl mūsdienu medicīnā bieži redzams, ka tādu, kuram sāp mugura, vienkāršāk sūtīt uz sarežģītos aparātos veicamām pārbaudēm, zāļot, masēt un vingrināt nekā rosināt atbrīvoties no parazītiem, sakārtot iegurni, izņemt no nabas pīrsingu, harmonizēt domas.

Eglītis saka: ja pirmajā vizītē cilvēks uzreiz ceļ priekšā ķīpu ar izmeklējumu atzinumiem, viņš bīda to prom. Onkoloģijā un līdzīgās slimībās datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse bieži ir neaizvietojamas, taču saistībā ar muguras sāpēm ārsts to uzskata par nevajadzīgi izšķiestu naudu.

“Man svarīgākais ir konkrētais cilvēks, turklāt tajā neizskaistinātajā vidē un problēmās, kurās viņš patlaban atrodas. Nozīmīgs ir viss, ko viņš stāsta par sevi pats un ko par viņu varu secināt es – pēc runas veida, stājas, muskuļu tonusa. Nekādu aparātu, tikai paša ausis, rokas, galva un acis. Sajūtas. Intuīcija. Zināšanas, ko devuši līdzšinējie darba gadi un katras situācijas piedāvātā skola.”

Piebremzēt ar saldumiem!

Puse no atveseļošanās veiksmes stāsta – lai cilvēks saprot, kas ar viņu noticis. Lai apzinās, ka problēmai var būt visdažādākie iemesli, arī tādi, kurus apdomāt nav ienācis prātā. “Ja uzzinu, ka cilvēks apmaldījies savās jūtās, tāpēc svaidās un mokās, atgādinu – nostājies no rīta pie spoguļa un pasaki sev: es esmu skaists, gudrs, stiprs, labs – vislabākais. Skaļi pasaki! Ja tā darīsi katru dienu, drīz pārliecināsies, ka, izturoties pret sevi ar cieņu un paļāvību, kļūsti gan staltāks un drošāks, gan veselāks. Un neaizmirsti teikt labu arī otram. Iemeslu vienmēr var atrast.”

Daudziem muguras sāpju cēlonis meklējams aplamā ēšanā. Eglītis paironizē: dažreiz pat jāsaka – nopērc labas brilles, lai redzētu, ko ēd! Ļoti jāpiedomā par ēdiena kvalitāti.

Bieži arī jāsecina, ka cilvēkam, kurš sūdzas par muguras sāpēm, ir tāds stress, ka, to dzēšot, gribot negribot “jāštopē končas”, kūkas un kāds salds padzēriens. Dakteris atgādina, ka pirms 100 gadiem eiropietes patērēja četrus kilogramus cukura gadā, tagad – astoņdesmit.

Attiecīgi – pirmais nosacījums muguras sāpju mocītajiem: piebremzēt ar saldumiem! Un būt piesardzīgiem ar diētām. Ārsts atzīst, ka cilvēki diemžēl bieži laiž gar ausīm, ka organisms no apēstā gatavs sagremot tikai to, kas tīkams acīm un patīk garšas kārpiņām. Ja divas salātlapas komplektā ar turku zirni apetīti nerosina un sāta sajūtu nerada, labāk maltītei izvēlēties citus produktus. Turklāt ēdot jāatceras, ka barības uzņemšanai ir tiešs kontakts ar smadzenēm. Tikko kumoss uz mēles, tās sūta signālu gremošanai: būs darbiņš! Ja smadzenes samulsinājusi cita informācija – no telefona, ēšanas laikā skatītas filmas vai lasītas avīzes, komanda netiek dota, tāpēc gremošanas trakts tiek pakļauts haosam.

Tas ir svarīgi jebkurā ārstēšanas procesā – noskaidrot, cik lielā mērā cilvēks ir saderībā ar visiem procesiem savā organismā. Savā vidē. Ar ļaudīm, kas blakus. Ar savām jaunajām biksēm un izvēlēto darbu, ar pusdienu maltīti un fizisko aktivitāti.

Vienlaikus zināt un nezināt nozīmē - meklēt

Savdabīgs viedoklis Egilam Eglītim ir par locītavu sāpēm. Ārsts iebilst pret stereotipu, ka locītavas ar gadiem izžūst, nodilst, deformējas, bet apgalvo pretējo: daba locītavas paredzējusi gandrīz neierobežoti ilgstošai ekspluatācijai – to garantē locītavu skrimšļu sūkļveida struktūra. Kamēr tajos notiek nepārtraukta šķidruma aprite, ko nodrošina skrimšļu saspiešana un atbrīvošana, locītava ir dzīva un darbotiesspējīga. Vielmaiņas traucējumi, kuru dēļ skrimšļi tiešām nodilst, izžūst un deformējas, sākas tikai tad, ja kādā no locītavas virsmām vajadzīgais slogojums nav realizējies un šķidrumu aprite apstājusies. Taču tas notiek nevis pārstrādāšanās vai novecošanās dēļ, bet no bezdarbības – no tā, ka nav nodrošināti pilnvērtīgi visi ar skrimsli saistītie procesi.

Medicīnā ir jēdziens – kustību stereotips. Ja noteiktā kustību plaknē darbojas noteikti muskuļi, veidojas normāls kustību stereotips. Ejot uz priekšu, cilvēks arī kāju liek taisni uz priekšu. Ja muskuļu saraušanās kārtība izjaukta, kustība vairs nenorit vienā plaknē – kāja tiek likta vairāk vai mazāk uz sāniem vai uz iekšu. Vai viena uz priekšu, otra uz āru, veidojot aplamu kustību stereotipu.

Locītavas sāk deformēties brīdī, kad muskuļu saraušanās kārtība kādā no kustības segmentiem kļūst nejēdzīga. Tad ir darbs speciālistam. Taču šajā posmā lielāka nozīme ir zināšanām par kaulu, muskuļu un cīpslu savstarpējās mijiedarbības noteikumiem un īpatnībām, nekā pārbaudēm, kas veiktas ar smalkiem aparātiem.

Soli pa solītim vienmēr jānonāk līdz traucējuma iemeslam, jāsaprot, kas izjaucis pareizo, dabas nolikto muskuļu saraušanās kārtību un savstarpējo koordināciju, tā sagraujot locītavas funkcionēšanas ilgtspēju.

Jāņem vērā arī tas, ka skrimšļiem nav sāpju receptoru, to bojāšanās notiek nesāpīgi, gadiem noris slēpti. Tikai tad, kad skrimslis sāk brukt, jo attīstās locītavas somiņas iekaisums, cilvēks sāk sajust sāpes.

Ārsts stāsta, ka šo problēmu risināšana ir ārkārtīgi aizraujoša un interesanta, – zinot, kādai jāizskatās locītavai, potītei, celim, plecam, lai kustība norisētu pareizi, jāatrod iemesls, kāpēc tā mainījusies. Un jātic, ka tad, ja atrasts iemesls, pat no ļoti dramatiskas stadijas ir iespējams atrast risinājumu, kas samazina ciešanas.

Egils Eglītis to uzskata par savu profesionālo uzdevumu un sirds aicinājumu, tāpēc nemēdz rakstīt receptes zālēm pret sāpēm mugurā vai locītavās, nemeklē līdzekļus, kas it kā eļļo locītavas. Bet uz jautājumu, vai šāds piegājiens tiešām vienmēr aizved pie pareizā risinājuma, profesors šķelmīgi atbild ar Gētes atziņu.




0 Pievienot komentāru


Kategorijas