Kas jāmāk bērnam, uzsākot mācības 1. klasē

 13. augusts 2020 13:45 Gunita Krilova, Mammamuntetiem.lv Raksts

Bērniem, uzsākot mācības 1. klasē, nav nekādu iestāšanās pārbaudījumu, tomēr ir vispārējās programmas vadlīnijas un prasības, kas bērnam būtu jāmāk, uzsākot skolas gaitas. To, kas topošajiem pirmklasniekiem jāmāk, skaidro Skola 2030 ekspertes – Ginta Kārkliņa (Rīgas Starptautiskās skolas pirmsskolas un sākumskolas programmas koordinatore) un Arita Lauka (pirmsskolas “Maziņš kā jūra” dibinātāja).



Foto: Shutterstock.com

Bērna gatavību skolai nenoteiks tikai apgūto zināšanu apjoms. Ļoti būtisks ir līdzsvars starp emocionālo gatavību un akadēmiskajām zināšanām


Bērni pirmsskolā apgūst septiņas mācību jomas, taču pēdējo gadu izmaiņa ir tāda, ka šīs jomas tiek apgūtas integrēti. Tas nozīmē mācīties nevis lietas atrauti un nesaistīti, bet saprast un meklēt, kāda šīm zināšanām ir jēga un kur tās var pielietot. Kā norāda A. Lauka – mācoties integrēti, bērnos labāk veidojas izpratne par sevi, citiem, pasauli un to savstarpējo saistību.
 
Līdzsvars starp akadēmiskajām zināšanām un emocionālo briedumu
Ekspertes uzsver, ka bērna gatavību skolai nenoteiks tikai apgūto zināšanu apjoms. Ļoti būtisks ir līdzsvars starp emocionālo gatavību un akadēmiskajām zināšanām – nepietiks, ja bērns zinās un pratīs ļoti daudz, bet nemācēs tikt galā ar emocijām vai patstāvīgi darboties. Jo līdzsvarotāks būs bērns, jo vieglāk viņam būs uzsākt mācības skolā. Ekspertes vecākiem ieteiktu mazāk uzmanības pievērst konkrētām zināšanām, jo visur, kur bērnam ir vajadzīgas kādas zināšanas, tās nepieciešams veidot ar izpratni, nevis tikai ar iegaumēšanu. Tāpēc pieaugušie ir aicināti ne tik daudz rādīt bērniem priekšā atbildes un veicināt bērna iegaumēšanu, bet runājot un skaidrojot vedināt pašus bērnus domāt un nonākt pie pareizajām atbildēm, veicināt izpratni.
Tomēr galīgi bez zināšanām arī nevar iztikt, tāpēc ekspertes ieskicē, kādas zināšanas un prasmes bērniem būtu jāapgūst jau pirmsskolā.
 
Mācību jomas, ko bērni apgūst pirmsskolā: valodu (lasītprasme un rakstītprasme), sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas.
 
Lasītprasme
Topošajam pirmklasniekam jāmāk lasīt atsevišķi vārdi un jāsaprot izlasītais. Lai bērns to varētu, viņam ir jābūt izpratnei par skaņām, jāspēj sadzirdēt skaņas un tās atdalīt. Tas ir pirmais, kas ir jāmāk, lai attīstītos lasītprasme. Prasība lasīt vārdus atspoguļo milzīgu konstrukciju un izpratni – bērns saprot, ka vārdi veidojas no skaņām, ka skaņas apzīmē ar burtiem un, burtus lasot kopā, veidojas vārds. Cik daudz bērnam jāprot lasīt jau garāki teksti, nav noteikts. Tas ir atkarīgs no bērna gatavības un attīstības, un tam nav izšķirošas nozīmes, uzsākot mācības 1. klasē. Galvenais ir veidot izpratni par to, kā veidojas un no kā sastāv vārds un spēt izlasīt atsevišķus vārdus.
 
Rakstītprasme 
Bērnam, uzsākot mācības, būtu jāmāk rakstīt visi alfabēta rakstīie burti - mazie un lielie. Vecākiem jāatceras, ka rakstītprasme ir ļoti komplicēta prasme. Tā balstās uz sīko pirkstu muskulatūru, un pirms bērns sāk rakstīt, rociņas ir jānodarbina daudzos citos veidos un jāsagatavo rakstīšanai – jāplēš, jāmīca, jāver, jāliek klucīši. Rakstītprasmei ļoti svarīga ir pirkstu stingrība. Pirms bērns sāk rakstīt, viņam ir jāapgūst spēja noturēt pildspalvu, virzīt roku, saprast, kādā virzienā tiek rakstīti burti, apgūt apļveida kustības, kontrolēt spiediena stiprumu. Rakstot arī ir jāspēj darboties koordinēti ar visu ķermeni. Pirms bērns sāk rakstīt burtus, viņš apgūst un daudz trenējas rakstīt dažādus burtu elementus.
Svarīgi atcerēties nemēģināt bērna rokrakstu pārāk ātri virzīt pa šaurām līnijām, bērnam ir jāļauj izdzīvot lielo burtu periods. Kad bērns būs gatavs, viņš spēs noturēt rokrakstu līnijās. 
Tāpat jāņem vērā, ka, sākot bērnam pašam rakstīt vārdus, ir normāli, ja tajos iztrūkst skaņas – pirmos bērni parasti vārdos saklausa līdzskaņus un tā ir ierasta prakse, ja vārdu “māja” bērns sākotnēji uzraksta, piemēram, tikai kā “ma”. Ar laiku bērns sadzirdēs vairāk skaņu un spēs vārdu saklausīt un uzrakstīt labāk.
Vairāk par bērnu rakstītprasmi lasiet šeit.
 
Matemātika
Lai arī cik ļoti dažreiz vecākiem gribētos skriet laikam pa priekšu un mācīt savu bērnu rēķināt, matemātikas apguve ir jāsāk ar citām iemaņām. Pirmklasniekiem, aizejot uz skolu, būtu jāmāk noteikt skaitļa sastāvu 10 apjomā. Tas nozīmē noteikt, kādos veidos var salikt 10 (tas nozīmē saprast, no kādām divām lietu vai objektu grupām var salikt kopā 10: 1 un 9, 2 un 8 utt.). Matemātikas eksperti to ļoti uzsver, ka šī ir ārkārtīgi svarīga matemātikas pamata prasme, kas ir jāapgūst. Pirmsskolā nav jāsteidzas ar saskaitīšanu un atņemšanu, nav jātiecas rēķināt, bet ļoti svarīgi ir veidot šo izpratni par skaitļu sastāvu.
Otra svarīga prasme, kas bērnam ir jāattīsta, ir saprast, kā atkārtojas dažādu sakārtojumu vai simbolu virknes. Piemēram, kādas sakarības ir virknē, a, b, a, b (burti šeit apzīmē divus dažādus objektus, piemēram, a ir sakrana poga, bet b ir zila poga, a ir bumba, bet b ir mašīnīte) un sarežģītākās - aa, bb, aa, bb, lai var izprast, kāds ir virknes turpinājums. Matemātiskajai domāšanai šis ir būtisks posms, kas ir jāapgūst. Tāpat bērnam ir jāpazīst cipari, jāraksta cipari, jāpazīst pamata ģeometriskās figūras, strādāt ar dažādiem mēriem.
 
Sociālā un pilsoniskā mācību joma
Šī mācību joma ietver zināšanas par sevi, sabiedrību, drošības noteikumiem. Tāpat bērniem būtu jāzina Latvijas valsts simboli, valsts ideja un jāizprot cieņa pret valsti. Tā ir mācību joma, kas stāsta par sabiedrību un mani sabiedrībā
 
Dabas zinātņu mācību joma
Bērni apgūst pamata lietas par dabu – novēro dabu tuvākajā apkārtnē un var aprakstīt, kādi ir augi, dzīvnieki, zemes virsma, zina, kā vērot dabu un nenodarīt dabai pāri. Vērošana sevī ietver spēju pamanīt sīkums un detaļas, ne tikai lielo un virspusīgo spēju pamanīt, ka koks ir zaļš, bet ieskatīties, kāda ir koka miza, kādas ir lapas, kā plaukst pumpuri. Bērnam jāspēj vienu un to pašu lietu vai parādību novērot ilgstošā situācijā un salīdzināt.
 
Tehnoloģiju mācību joma
Pirmsskolnieki veic dažādus rokdarbus, mācās darboties ar dažādiem rīkiem – griež ar šķērēm, līmē, ver. Bērnam vajadzētu pašam prast arī izgudrot, ko grib pagatavot un ideju īstenot līdz galam, izveidojot sev nepieciešamu priekšmetu. Šeit liela atslēga ir ne tikai prast kaut ko veikt pēc šablona, bet pašam patstāvīgi izdomāt, ko varētu pagatavot (grāmatzīmi, zīmuļu turētāju, lidmašīnu) un arī pašam to realizēt. 
 
Pašizpausmes mākslā joma
Tas ietver muzicēšanu ar dažādiem instrumentiem, dziedāšanu, dejošanu, zīmēšanu, gleznošanu. Šeit ir ļoti plašas iespējas bērniem izpausties.
 
Veselība un fiziskā aktivitāte
Šī mācību joma veido izpratni par veselīgu dzīves veidu kā ieradumu. Tāpat bērnam jāprot dažādos veidos pārvietoties, pārvarēt šķēršļus, būt fiziski attīstītam, piedalīties rotaļās un spēlēs (individuālās un komandas). Šī joma māca arī bērnam izvērtēt savas fiziskās varēšanas robežas – ko bērns var paveikt pats, kur ir kādi riski, apzināties, ko var un ko nē.



0 Pievienot komentāru

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas