No pumpām no šokolādes līdz astmai? Alerģiju attīstības cikls

 29. marts 2020 12:00 Raksts

Mūsdienu pasaulē no alerģijas nav pasargāts neviens un tā var sākties jebkurā vecumā. Kāpēc arī pārtikas alerģijai ir jāpievērš uzmanība un kā tā var attīstīties vēlākajos gados, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas veselības centra filiāles “Ķengarags” pediatre, ārste-rezidente bērnu alergoloģijā Dr. Dita Gaidule-Logina.



Foto: Shutterstock.com


Pārtikas alerģija var sākties jau zīdaiņa vecumā, bet tā var sākties arī pusaudža un pieaugušā vecumā. Ziedputekšņu alerģijas visbiežāk parādās skolas vecuma bērniem – alerģiskais rinīts vai astma. Šīs slimības ir cieši saistītas, bet vai tās var pāriet viena otrā?

Alerģiju simptomi – arī dzīvībai bīstami
Visbiežāk vecāki ar sava bērna alerģiju sastopas bērna pirmajā gadā, novērojot alerģisku reakciju uz ādas vai izmainītu vēdera izeju. Parasti tās ir pārtikas izraisītas alerģijas sekas. Citkārt ir viedoklis, ka tas viss ir pārejoši un tam var nepievērst īpašu uzmanību. Alerģiskais rinīts (deguna tūska un tecēšana) vai alerģiskā astma parasti sākas nedaudz vēlāk, skolas vecumā, bet var sākties arī bērnudārza vecumā. Šādā gadījumā simptomi būs – deguna nieze, tecēšana, šķaudīšana un deguna aizlikums. Acu simptomi – acu nieze, asarošana un apsārtums. Vēlāk, slimībai progresējot jau var parādīties astmas simptomi – apgrūtināta elpošana, klepus, sēkšana.

Pārtikas alerģija var sākties jau zīdaiņa vecumā, bet tā var sākties arī pusaudža un pieaugušā vecumā

Kopumā alerģiju izpausmes var būt ļoti dažādas – var būt izsitumi, atopiskā dermatīta uzliesmojums, nātrene, nieze, sāpes vēderā, izmainīta vēdera izeja, vemšana. Tajās var iesaistīties arī elpceļi un izraisīt sēkšanu un apgrūtinātu elpošanu. Tomēr jāņem vērā, ka pret alerģiskajām izpausmēm nedrīkstētu izturēties vieglprātīgi, jo tās var būt arī dzīvībai bīstamas, kam var sekot tāda reakcijā kā anafilakse. Tā izpaužas ar vairākiem (jābūt vismaz diviem) simptomiem vienlaicīgi: ādas un gļotādu simptomi (piemēram, ģeneralizēta nātrene, nieze, mēles vai lūpu pietūkums), elpošanas traucējumi, asinsspiediena pazemināšanās un/vai gastrointestināli simptomi (piemēram, vemšana).

Alerģiju maršs
Alerģisko slimību attīstību nosaka gan ģenētiskie, gan ārējās vides faktori. Literatūrā un praksē tiek lietots tāds jēdziens – atopiskais maršs. Tas apzīmē alerģisko slimību attīstību jeb “maršēšanu” no atopiskā dermatīta un pārtikas alerģiju zīdaiņa vecumā līdz alerģiskajam rinītam un bronhiālajai astmai lielākiem bērniem. Atopiskā dermatīta gadījumā ir ādas barjeras bojājums. Ja ir pārtikas alerģija, tas var būt kā iemesls biežiem atopiskā dermatīta uzliesmojumiem (sarkana, iekaisusi, niezoša āda). Caur šo bojāto ādu organismā iekļūst gan pārtikas, gan arī inhalācijas (jeb elpceļu) alergēni. Veidojas organisma sensibilizācija (pastiprināta jutība) pret attiecīgo alergēnu, tādēļ ar laiku var attīstīties alerģiskais rinīts un bronhiālā astma.

Pētījumi rāda, ka pacientiem ar atopisko dermatītu ir lielāks risks bronhiālās astmas attīstībai. Kā arī pacientiem ar alerģisku rinītu 80% gadījumu attīstās bronhiālā astma. Viens no galvenajiem riska faktoriem astmas attīstībai ir alerģija ģimenē. Riska faktori ir arī vides piesārņojums un tabakas dūmi.

Vai alerģijas pumpas un citas izpausmes var ignorēt?
Vienmēr ir svarīgi izvērtēt alerģijas simptomus un saprast alerģijas cēloni, lai izvēlētos pareizo terapiju. Īpaši svarīgi tas ir smagas, dzīvību apdraudošas reakcijas – anafilakses gadījumā. Tādā gadījumā pacientam no uztura jāizslēdz vainīgais produkts un vienmēr līdzi jābūt glābjošajam medikamentam adrenalīnam, ko izraksta alergologs.

Gļotaina vēdera izeja ar asins stīdziņām zīdainim, kas tiek zīdīts ar mātes pienu vai ēdināts ar mākslīgo piena maisījumu, var liecināt par govs piena olbaltuma alerģiju. Tas var ietekmēt bērna augšanu un attīstību. Tādā gadījumā alergologs lemj par nepieciešamību mātei no uztura izslēgt govs piena olbaltumu saturošus produktus vai arī bērnam tiek piemērots speciāls maisījums.

Pacientiem ar atopisko dermatītu ir lielāks risks bronhiālās astmas attīstībai

Sausa āda ir viens no atopiskā dermatīta simptomiem. Pētījumos pierādīts, ka atopiskā dermatīta gadījumā ir bojāta ādas barjera, kas var veicināt alergēnu penetrāciju caur ādu. Ja tiek diagnosticēts atopiskais dermatīts, ļoti svarīga ir pietiekama ādas mitrināšana un mīkstināšana ar losjoniem un krēmiem, tādējādi nodrošinot ādas barjerfunkciju.

Klepus iemesli var būt ļoti dažādi – arī alerģija. Ārsts sīkāk iztaujājot par klepus raksturu, diennakts laiku, provocējošiem faktoriem, palīdzēs nonākt līdz diagnozei. Nepieciešamības gadījumā rekomendēs terapiju, lai ārstētu elpceļus.

Tūska ir bīstama, ja tā veidojas elpceļos. Tādos gadījumos vienmēr jāizvērtē cēlonis, lai turpmāk no tā varētu izvairīties un lai tiktu piemērota atbilstoša terapija.

Vai alerģija ir uz mūžu?
Dažiem pacientiem simptomi saglabājas gadiem, bet citiem laika gaitā simptomi mazinās vai pat pāriet. Pārtikas alerģijas gadījumā iespējama tolerances veidošanās (kad organisms vairs nereaģē uz attiecīgo pārtikas produktu ar alerģijas izpausmēm). Tādēļ svarīgi regulāri apmeklēt alergologu un 1-2 reizes gadā jāatkārto testi, lai to izvērtētu dinamikā. Kad sensibilizācija mazinās, jāveic pārtikas provokācijas tests, lai izvērtētu, vai organisms vēl reaģē uz attiecīgo pārtikas produktu. Ja tolerance ir izveidojusies, attiecīgo pārtikas produktu atkal drīkst lietot uzturā. Pārtikas alerģijas gadījumā pagaidām vienīgā metode ir vainīgā pārtikas produkta izslēgšana no uztura. Tiek pētītas imūnterapijas iespējas arī pārtikas alerģijas gadījumā. Jāpiebilst, ka pret tādiem pārtikas produktiem kā, piemēram, piens un olas, pret ko alerģija attīstās agrīni, lielākoties veidojas tolerance, tādēļ ar laiku tos atkal var iekļaut uzturā.

Alerģija ir slimība, ko ir svarīgi visu laiku vērot un skatīties to dinamikā

Elpceļu alerģijas gadījumā iespējama alergēnu imūnterapija. Tās mērķis ir mazināt cilvēka jutīgumu pret vainīgo alergēnu. Mazās devās ievadot vainīgo alergēnu (zemādas dūrienu veidā vai zemmēles pilienu veidā), pakāpeniski tiek izmainīta imūnā reakcija, tādējādi nodrošinot noturīgumu pret attiecīgo alergēnu. Pacientam ar laiku pāriet vai mazinās alerģiskās izpausmes un veidojas tolerance pret vainīgo alergēnu. Terapijas ilgums vismaz 3-5 gadi. Pareizi lietojot, efekts saglabājas arī pēc terapijas beigām.

Terapija – atkarīga no izpausmēm 
Alerģija ir slimība, ko ir svarīgi visu laiku vērot un skatīties to dinamikā. Ne vienmēr būs noteikts alerģiju maršs – ne vienmēr pārtikas alerģija pāries citās izpausmēs. Ja simptomi izpaužas viegli (izsitumi, kas ar laiku mazinās vai, piemēram, viegls alerģisks rinīts ziedputekšņu sezonas laikā), mājas apstākļos pacients var iedzer pretalerģijas preparātu. Par turpmāko terapiju nepieciešams konsultēties ar ārstu.

Ja alerģiskās izpausmes ir smagas, dzīvību apdraudošas, piemēram anafilaktiskais šoks, jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība un intramuskulāri jāievada adrenalīns (ja tā ir pirmā epizode, to izdarīs ātrās palīdzības darbinieki). Pacientiem, kam iepriekš jau bijusi anafilaktiska reakcija, tiek izrakstīts adrenalīna (EpiPen) autoinjektors, ko šādas reakcijas gadījumā pacients var ievadīt pats. Ja ir astmas uzliesmojums – apgrūtināta elpošana, sēkšana, izteikts klepus, palīdzēs Ventolin (Salbutamol) inhalācijas. Tas ir medikaments, kas paplašina elpceļus.

___________________________________

REKLĀMAS INFORMĀCIJA

 

Aizlikts deguns?

Deguna higiēna?

HUMER - deguna dobuma ikdienas higiēnai, deguna gļotādas mitrināšanai sausā gaisā, deguna gļotādas attīrīšanai, īpaši pielāgots uzgalis zīdaiņiem. Atbrīvo elpošanu aizlikta deguna gadījumā mazina tūsku, izvada biezās gļotas.  Nostiprina dabīgās aizsardzības spējas. 




0 Pievienot komentāru

Kategorijas