Bērnam piena alerģija. Vai tas nozīmē, ka mazajam būs arī atopiskais dermatīts? Ādas izsutumi bērniem ar pārtikas alerģiju

Piena produktu alerģija – diagnoze, kas var izsist no līdzsvara daudzus vecākus. Īpaši, ja ar alerģijām ģimene saskaras pirmo reizi. To, kas par ādas kopšanu jāzina vecākiem, kuru bērniem ir diagnosticēta piena produktu alerģija, stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu alergoloģe Kristina Amosova.

FOTO: Shutterstock.com

Bērniem āda ir daudz jutīgāka un trauslāka nekā pieaugušajiem.

Rakstu sērija tapusi sadarbībā ar SIA "Swixx Biopharma". Papildu informāciju var skatīt arī Mustela Latvija Facebook.com un Instagram.com kontos. 

 

Sausa āda, pleķi – vai tas viss no alerģijas?

Bērniem āda ir daudz jutīgāka un trauslāka nekā pieaugušajiem. Tieši tāpēc arī dažādi izsitumu veidi maziem bērniem ir bieža parādība. Pēc izskata ne vienmēr var atšķirt, vai izsitumi parādījās kādas alerģijas vai citu iemeslu dēļ. Dažiem izsitumiem ir raksturīgas pazīmes, kad, apskatot mazuļa ādu, var noteikt to iemeslu un diagnozi. Bet tas nenotiek vienmēr. Biežākās izpausmes uz ādas ir acne neonatorum, sviedrene, atopiskais vai seborejiskais dermatīts. Šie izsitumi uz ādas raksturīgi parasti zīdaiņu vecumā un pavisam maziem bērniem. Kad bērns sāk socializēties, pievienojas arī vīrusu izraisīti izsitumi, kuriem ir specifiskas pazīmes, pēc kā ārsts mēģina atšķirt tos no citu veidu izsitumiem. 

 

Ādas izsutumi bērniem ar pārtikas alerģiju

Pārtikas alerģijas izsitumi var izpausties kā nātrenes vai cita veida makulopapulozi izsitumi. Atopiskais dermatīts 30 % gadījumu saistīts ar pārtikas alerģiju. [1] “Tas nozīmē, ka pārtikas alerģija un atopiskais dermatīts nav sinonīmi, jo vairākumā gadījumu atopisko dermatītu provocēs citi faktori (psihoemocionālie, apkārtējās vides faktori, ķīmiskas vielas un daudzi citi),” stāsta K. Amosova. Piektajai daļai bērnu Eiropas valstīs un arī Latvijā ir atopiskais dermatīts [2]. Šī problēma ir plaši izplatīta, un vizuālās izpausmes, kādas var novērot atopiskā dermatīta gadījumā, ir sausi sarkani pleķi pa ķermeni, pārsvarā ieloku virsmās, zīdaiņu vecumā bieži vien tiek skarta seja un ekstremitāšu ārējās virsmas. Alerģiskie izsitumi parasti niez, un atopiskā dermatīta gadījumā nieze ir galvenā sūdzība, kas traucē gan bērna miegu, gan visas ģimenes dzīves kvalitāti kopumā. 

Cita veida alerģiskiem izsitumiem parasti nav raksturīga sausa āda. Pumpas var veidoties pa visu ķermeni, tās niez. Nātrenes gadījumā izsitumi maina lokalizāciju, “staigā” pa visu ķermeni, pazūd un atkal parādās diennakts laikā.

 

Likums numur viens – ādas mitrināšana 

Alerģiska veida izsitumus var un vajag ārstēt, uzsver speciāliste. Būtiski cīnīties ar niezi, kā ārstēšanai izraksta vai nu iekšķīgi lietojamus, vai uz ādas ziežamus antihistamīna līdzekļus. Atopiskā dermatīta gadījumā likums numur viens ir ādas mitrināšana, jo sausa āda niez, un, kamēr nav uzsākta adekvāta ādas mitrināšana, ar šo simptomu nevar tikt galā. Protams, “vainīgā” produkta izslēgšana no uztura (ja tādu izdodas atrast) ir galvenais nosacījums, lai izsitumi pazustu.

Alerģija var izpausties dažādi, un atopiskais dermatīts ir tikai viens no veidiem. Alerģija, piemēram, var izpausties tikai ar gremošanas trakta simptomiem vai nātreni. 

Atrodot vainīgo alergēnu un izslēdzot to no uztura, simptomi pāriet. Jāpiebilst, ka bērns pārsvarā “izaug” no pārtikas alerģijas.

 Izslēdzoša diēta noteikti nav uz visu mūžu, atgādina speciāliste.

 

Atopisko dermatītu var izraisīt ne tikai alerģija

Ņemot vērā, ka atopiskais dermatīts var nebūt saistīts ar pārtikas alerģiju, tad bērna uzturs var arī neietekmēt šī dermatīta gaitu. Atopiskais dermatīts ir multifaktoriāla slimība – tas nozīmē, ka pārsvarā ir vairāki faktori, kas ietekmē bērna ādu pat tad, kad saistība ar pārtikas alerģiju konstatēta. Stress, infekcijas, sauss gaiss telpās, nepiemērots veļas pulveris vai kairinošas dušas želejas, sintētisks apģērbs, svīšana, baseina apmeklējums – šie visi faktori arī var pasliktināt atopiskā dermatīta gaitu. Jāpiebilst, ka arī E vielas, konservanti, aromatizētāji, krāsvielas uztura produktos, ar kuriem pārbagāti veikalu plaukti, bieži vien pasliktina dermatīta gaitu. Pat ja pārtikas alerģija nav konstatēta, jārūpējas, lai bērna uzturs būtu atbilstošs vecumam un veselīgs. 
 

Sausa āda ne tikai piena alerģijas gadījumā

Atopiskais dermatīts var būt saistīts ar jebkuru pārtikas alerģiju. Jebkurš pārtikas produkts, kuru bērns saņem uzturā, var būt alergēns konkrēti šim indivīdam. Ir produktu grupa, kas visbiežāk izraisa alerģijas, un tie ir piens, olas, kvieši, soja, rieksti, zivis, jūras produkti. Piens ir izplatītākais alergēns bērnu vecumā, bet šī produkta “kaitīgums” ir pārspīlēts. Diezgan bieži klīniskajā praksē, mēģinot tikt galā ar ādas problēmām, māte no bērna uztura izslēdz pienu saturošus produktus, taču secina, ka tas nav devis vēlamo rezultātu. Jo ne vienmēr ir “vainīgs” piens un ne vienmēr izsitumus izraisa alerģija. 

Atopiskais dermatīts ir ilgstoša problēma, tomēr tā ir raksturīga maziem bērniem. Pieaugušo populācijā šī slimība ir 2–3 % gadījumu starp visiem iedzīvotājiem. 

Pārtikas alerģijas, kas parādās maziem bērniem, pārsvarā arī pāriet. “Katram bērnam ir savs vecums, kad pārtikas alerģija pāriet. Vienam tas ir gads, citam tie būs septiņi gadi. Ja alerģija attīstījusies pret tādiem produktiem kā rieksti, zivis, jūras produkti, tad tā lielākoties ir noturīga un saglabāsies arī pieauguša cilvēka vecumā,” teic K. Amosova.


 

Literatūras avoti:

  1. https://www.allergy.org.au/patients/fast-facts/eczema-and-food-allergy
  2. https://www.karger.com/Article/FullText/370220

 

Saistītie raksti