Uzvedības izmaiņas un emocionālie traucējumi, kas ziņo, ka bērns ir stresā. Neignorē!

 30. marts 2020 19:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Līdzīgi kā pieaugušie, arī bērni šajā lielo un straujo pārmaiņu laikā izjūt stresu un trauksmi. Visbiežāk stresu bērni pauž caur fizioloģiskām izmaiņām un garastāvokļa svārstībām.  



Autore: Jessica West, www.pexels.com


Psihiatrijas profesors, Robins Gurvits (ASV), kas specializējas bērnu un ģimenes garīgās veselības jomā, saka, ka diemžēl nav tādas grāmatas, kur būtu apakšnodaļa "Kā palīdzēt bērniem pārdzīvot pandēmiju", tāpēc šobrīd visi mācās pielāgoties situācijai, kuras tālākās sekas pat nav īsti prognozējamas. 
 

Visa sabiedrība šobrīd piedzīvo lielus emocionālus zaudējumus. Pieaugušie to apzinās, bērniem šīs sajūtas nonāk caur pieaugušajiem, caur ikdienas dzīvi, kura ir izmainījusies dažu nedēļu laikā. Bērniem pietrūkst draugu, ikdienas gaitu, skolas, pulciņa, omītes, pie kuras aiziet ciemos nedrīkst. Nav atļauts iet ārā, neiesaka tikties ar vienaudžiem. Viņi jūt arī vecāku bažas par nākotnes finansiālo nestabilitāti, pat televizoru dzird, ka mirst cilvēki.  
 

 

Jo mazāk bērns, jo sliktāk viņš prot verbalizēt - izteikt vārdos, kā viņš jūtās. Sliktā emocionālā pašsajūta var izpausties kā trauksme, depresija un citi garīgās veselības traucējumi. 

 


Jo mazāk bērns, jo sliktāk viņš prot verbalizēt - izteikt vārdos, kā viņš jūtās. Sliktā emocionālā pašsajūta var izpausties kā trauksme, depresija un citi garīgās veselības traucējumi. Kurām pazīmēm jāpievērš uzmanība, kas var liecināt , ka mazais nejūtas labi? Iespējams, ir vajadzīga profesionāļa palīdzība.


Agresīva uzvedība 
"Mēs visi mainīsimies šajā laikā," saka psihoterapeits Noels Makdermots. "Bērni vairāk regresēs. Jo jaunāks ir bērns, jo lielāka būs regresija."  Tāpēc bērniem var parādīties uzvedības problēmas, par kurām vecāki jau ir aizmirsuši. Varbūt mazais sāk sūkāt īkšķi, prasa knupi, vēlas atgūt rotaļlietu, kas jau sen aizmirsta, viņš var sākt urinēt gultā, aizmirst podiņmācību un citas prasmes, kas jau ir apgūtas. Regress ir normāla reakcija uz stresu nenoteiktības periodos.


Apetītes izmaiņas
Bērna apetītes un miega izmaiņas ir pirmās signāllampiņas, kas liecina, ka viss nav kārtībā, stāsta Nataša Danielsa, bērnu terapeite un vietnes AnxiousToddlers.com veidotāja. Tā var būt izteikta apetītas palielināšanās vai tieši otrādi - samazināšanās. Biežāk to novēro lielākiem bērniem un pusaudžiem. bieži parādās vecākiem bērniem un pusaudžiem.


Miega traucējumi un aizmigšanas problēmas
Var mainīties miega režīms. Pievērsiet uzmanību, ja jūsu bērns visu dienu guļ vai tieši pretēji - viņam ir grūti aizmigt, tas ir vēl viens signāls par iekšējo trauksmi. Miega traucējumi ir arī bezmiegs, murgi, mošanās naktī.


Garastāvokļa svārstības
Krasas izmaiņas dzīvesveidā var būt iemesls tam, ka strauji mainās bērna uzvedība, pie tam ne uz to labāko pusi. Dusmu uzliesmojumi, raudulība, viegla aizkaitināmība, intereses zaudēšana par iecienītākajām nodarbēm, vēlme norobežoties ir dažas no šīm izmaiņām. Stress vēl vairāk izceļ tās neizturamās rakstura īpašības, ar kurām ikdienā iemācāmies tikt galā. Bērni nav izņēmums. Tie bērni, kas no dabas ir trauksmaini, visticamāk, jūtas vēl uztrauktāki. Savukārt bērniem, kuriem ir problēmas ar dusmu kontroli, var dusmoties vēl vairāk. 


Drošības meklējumi
Lai atgūtu drošības sajūtu, bērns var uzdot daudz jautājumus par slimošanu, par to, kas notiek pasaulē, vai viss būs kārtībā. Pirms miega mazais var baidīties palikt viens. Lielāki bērni un pusaudži var būt satraukti par savu vai citu veselību, pat nākotni un pat baidīties no nāves. Jautāšana un atbilžu meklēšana ir iekšējā stresa rādītājs, tāpēc vecākiem būtu jābūt pietiekami zinošiem un nosvērtiem, lai viņu atbildes doti pārliecību par to, ka viss būs labi, un stabilitātes sajūtu.

 

Tieksme pieķerties
Kad cilvēks izjūt zaudējumu, viņam rodas pastiprināta vajadzība pieķerties pie tā, kas viņam ir vēl palicis. Tāpēc var gadīties, ka mums biežāk zvana sen nedzirdēti un neredzēti tuvinieki. Ģimenes ietvaros bērns var vēlēties vairāk emocionālas tuvības un fizisku kontaktu ar vecākiem.  Viņš var gan mēģināt iegūt šo uzmanību, gan to atgrūst. 


Izvairīšanās
Spektra otrā galā ir bērni, kas trauksmes rezultātā var sākt ignorēt ģimenes locekļus. Lielāki bērni var norobežoties savās istabās, vairāk laika pavadot tālruņos un virtuālā vidē. Tas ir veids, kā viņi mēģina tikt galā ar uztraukumu. 


Somatiskas sūdzības
Kamēr vecāki pievērš uzmanību savu ģimenes locekļu fiziskajai veselībai un visiem satraucošajiem COVID-19 simptomiem, bērnu emocionālā stresa rezultāti izpaužas caur viņa ķermeni. Bērniem var būt vairāk sūdzību par galvassāpēm, kakla sāpēm, nogurumu. Sajūtas ir reālas, bet var neliecināt par konkrētām fiziskās saslimšanām.


Problemātiska uzvedība
Gados vecākiem bērniem un pusaudžiem var rasties grūtības koncentrēties ilgstošākam mācību procesam, viņi atliek uzdevumu izpildi, ir grūtības koncentrēties. Tas ir īpašs izaicinājums laikā, kad ir jāmācās attālināti. Liela atbildība un liels stress. Bērns var aizmirst pabeigt sīkus darbus, aizmirst, ko ir solījis izdarīt vecākiem vai skolotājiem. 


Izreaģēšana
Krīzes laikā labi var novērtēt, kādas ir bērna spējas pielāgoties krīzei un vai viņš ir savam vecumam atbilstoši emocionāli inteliģents. Bērns noteikti mēģinās pārbīdīt robežas, pārliecināties, vai vecāki ir noturīgi savos principos, viņš var kļūt agresīvāks, biežāk konfliktēt ar ģimenes locekļiem.  Neatkarīgi no tā, kādas izmaiņas bērna uzvedībā un cik svārstīgs ir garastāvoklis, vecākiem ir svarīgi saprast, ka šajā laikā viņi var palīdzēt bērnam tikt galā ar emocionālo diskomfortu.
 

Biežākas sarunas, gatavība uzklausīt, skaidrot, mierināt, skaidro to, kas ir dezinformācija, un kā pazīst ziņas, kurām var ticēt, var palīdzēt tikt galā ar šo augsta stresa situāciju, bet, ja ir nepieciešams, labāk meklēt profesionālu palīdzību. Ikdienas rutīna var dot papildus stabilitātes sajūtu. Situāciju atvieglo virtuāla saziņa ar draugiem un ģimeni, plānotas drošas aktivitātes dabā un iespējām palīdzēt citiem.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas