Indīgie augi un ogas Latvijas dabā, kas jāpazīst visiem mazu bērnu vecākiem 1

 12. jūlijs 2019 14:00 Līga Brūvere, mammamuntetiem.lv Raksts

Latvijas pļāvās, mežos un purvos aug ap 100 indīgu augu.  Vairums no tiem radīs īslaicīgas veselības problēmas – gremošanas traucējumus, vēdersāpes, elpošanas vai sirdsdarbības traucējumus. Bet saskarsme ar dažiem no tiem var izrādīties letāla. 



Foto: mammamuntetiem.lv

Lai izvairītos no saindēšanās, nepazīstamus augus vēlams neaizskart un nemēģināt nogaršot.


Latvijas Universitātes Botāniskā dārza gidu pavadībā iepazīstam 38 indīgos jeb toksiskos faunas pārstāvjus, kas miermīlīgi aug dārza dobēs. 

Noteikti tos ir vērts atpazīt arī mazu bērnu vecākiem, jo mazulis, ejot dabā, var apēst gan indīgu ogu, gan saskaroties ar toksiskām vielām, ko izdala auga daļas, piedzīvot citas nopietnas veselības problēmas. Caureja, paaugstināta temperatūra un citas nepatikšanas, ko vecāki parasti noraksta uz vīrusu, vasarā var būt saistītas ar saindēšanos ar kādu no indīgajiem augiem, kas aug mežā, piemājas pļavā vai grāvī. 

Visplašāk Latvijas teritorijā augi ar dažādas pakāpes toksiskumu ir sastopami gundegu, nakteņu un čemurziežu dzimtā. Indīgi var būt gan kokaugi, gan lakstaugi, to lapotne, augļi, saknes, ogas, sēklas un arī ēteriskās eļļas, ko tie izdala un kas nonāk saskarē ar ādu vai elpceļiem. 

Galvenās toksisko vielu grupas ir alkoaloīdi, glikozīdi un saponīti. Ne visi augi, kas ir indīgi cilvēkam, ir tikpat kaitīgi arī dzīvniekiem. Piemēram, gotiņa mierīgi var ēst lapas, no kurām cilvēkam sāksies nopietnas problēmas ar vēderu. Vēl viena ļoti būtiska nianse ir tā, ka lielākā daļa toksisko augu pareizi pagatavoti un lietoti precīzās devās, ir zāles.  Ja šādu zināšanu  par augu izmantošanu nav, ar pašdarbību labāk ir nenodarboties. 

 

Visbiežāk saindēšanās notiek ar augiem, kuri vizuāli atgādina citus pazīstamus augus, kas cilvēka veselībai nav bīstami, piemēram, mežā atrodot kādas ogas, kas līdzinās upenēm vai aronijām. Tāpat nevajadzētu mēģināt uzturā lietot augus, kas aug brīvā dabā un smaržo pēc pētersīļiem


Lai izvairītos no saindēšanās, nepazīstamus augus vēlams neaizskart un nemēģināt nogaršot. Visbiežāk saindēšanās notiek ar augiem, kuri vizuāli atgādina citus pazīstamus augus, kas cilvēka veselībai nav bīstami, piemēram, mežā atrodot kādas ogas, kas līdzinās upenēm vai aronijām. Tāpat nevajadzētu mēģināt uzturā lietot augus, kas aug brīvā dabā un smaržo pēc pētersīļiem. Tā var izrādīties nāvējošā velnarutka sakne.  Bet nu par katru augu vairāk un sīkāk. 

 

Plankumainais suņstobrs
No līdzīga izskata čemurziežiem atšķirās ar to, ka četru šķautņu stiebru klāj mazi, sarkanīgi plankumiņi. Indīgs ir viss augs. Saindēšanās pazīmes parādās 12 stundu laikā pēc saskares ar augu. Sastopams diezgan bieži sētmalās, ceļmalās, krūmājos. Tur, kur plankumainais suņstobrs ieviesies kā nezāle dārzos iespējama tā lapu sajaukšana ar pētersīļa lapām. Bēdīgi rezultāti var būt bērnu spēlēm, kurās stabules gatavotas no plankumainā suņstobra stublājiem.

FOTO: Plankumainais suņstobrs

 

Saindēšanās gadījumos parādās kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi, siekalošanās, slikta dūša, vemšana, galvas sāpes, paplašinās acu zīlītes, palēninās sirdsdarbības ātrums. Nāve iestājas ātri elpošanas muskulatūras paralīzes dēļ.
Plankumaino suņstobru senajās Atēnās izmantoja nāvessoda izpildīšanai. Rakstīts arī, ka ar šo augu noindēts viens no senatnes filozofiem – Sokrāts.
 

Parastais velnābols
Latvijā sastopams reti, galvenokārt pilsētās, dārzos, sētmalēs, nezālienēs. Visas auga daļas satur psihoaktīvus alkaloīdus.


Vēsturiski velnābols mazās devās lietots tautas medicīnā kā pretsāpju līdzeklis, jo tam ir nomierinošs, muskuļus atslābinošs efekts, taču auga bīstamības dēļ to ārstniecībā izmantot pašrocīgi neiesaka. Velnābols var izraisīt spēcīgas halucinācijas, kuras nav iespējams atšķirt no realitātes, kas savukārt saindējušos cilvēku padara arī bīstamu apkārtējiem. Pat neliela devas pārsniegšana var izraisīt nopietnus sirdsdarbības traucējumus, kas var beigties ar letālām sekām.


Beladonna
Beladonna, no itāļu valodas – skaistā sieviete, Renesanses laikā  tika izmantota acu pilienu pagatavošanai. Tie paralizēja acs muskuļus, acu zīlītes paplašinājās, un tas tika uzskatīts par īpašu skaistuma etalonu. Ar laiku cilvēks, kas lietoja šos pilienus, kļuva akls. 

Indīgas ir visas auga sastāvdaļas, taču par vienu no bīstamākajiem augiem to padara tumši violetās ogas. Belladonnas ogas ir saldas, tāpēc tās var sajaukt ar mellenēm. Bērniem letāla var izrādīties jau divu ogu apēšana, bet pieaugušam cilvēkam – desmit.  Saindēšanās izpaužas kā muskuļu un sirds, paralīze. Latvijā aug dārzos un kultivētu dārzu tuvumā. 
 

Indīgais velnarutks
Indīgais velnarutks ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs. Tas tiek uzskatīts par indīgāko savvaļā sastopamo augu Latvijā. Saindēties var pat tikai aiztiekot auga lapas. Īpaši indīgs ir velnarutka baltais saknenis ar maldinoši patīkamo garšu un pētersīļu aromātu.

FOTO: Indīgais velnarutks

 

Velnarutka saknenis ir tik indīgs, ka vien ar 100 gramiem sakneņa ir iespējams nogalināt govi. Cilvēkiem pietiek ar nelielu saknes gabaliņu. Latvijā indīgais velnarutks sastopams visā valsts teritorijā, galvenokārt purvainās ūdenskrātuvju krastmalās un purvainās vietās.


Mugurene
Latvijā ir vairākas sugas, kas aug arī dārzos. Pēc ziedēšanas parādās ogas, kuras apēdot, var saindēties. Parādās vemšana, nelabums, gremošanas traucējumi. Inde nav tik spēcīga kā pirmajiem nosauktajiem augiem, bet ar šādiem augiem darbojoties, vajadzētu lietot cimdus un noteikti nomazgāt pēc tam rokas. 
 


Četrlapu čūskoga
Četrlapu čūskoga (Paris quadrifolia) ir daudzgadīgs lakstaugs, kas aug mitros krūmājos un mežos. Augam veidojas 4-6 lapas, kas sakārtotas mieturī stublāja augšdaļā, no kā vidus attīstās tā vienīgais zieds. Pēc noziedēšanas no zieda izveidojas zilganmelna oga ar daudzām sēklām. Visam augam, tai skaitā ziediem, ir raksturīga nepatīkama smaka.
Viss augs ir cilvēkam indīgs. Tajā ir saponīni, kas izraisa sāpes vēderā, vemšanu, caureju, sirdsdarbības traucējumus un reiboni.

 

Parastā īve
Reti sastopama Latvijā, ir sarkanajā grāmatā, tomēr joprojām ir meži, kuros tās vēl aug. Kurzeme, Talsi, Tukums, Vidzemes akmeņainā piekraste. Izraisa elpošanas un gremošanas traucējumus.

Īves ogas nav garšīgas, bet, ja tās apēd, tad var saindēties ļoti nopietni. Senajās kultūrās īvi uzskatīja par nāves simbolu. Visas īves koka daļas ir indīgas, tāpēc tās nevajadzētu aiztikt kailām rokām.


Driģene
Līdzīga iedarbība kā cukuram. Vispirms  liels enerģijas pieplūdums, apreibinoša sajūta, veidojas halucinācijas, gribas smieties, paātrinās sirdsdarbība, bet pēc tam ir ļoti straujš un spēcīgs atiešanas periods. Indīgākā daļa ir auglīša pogaļas. Latvijā plaši izplatīta. 

Melnās driģenes sēklas atgādina magoņu sēklas. Bērniem jau 15 melnās driģenes sēklu apēšana var izrādīties bīstama dzīvībai. Alkaloīdu saturu augā lielā mērā nosaka augšanas apstākļi.
Saindēšanās pazīmes parādās 2-6 stundas pēc toksīnu iekļūšanas organismā. Tās ir karstuma sajūta, sausa un pietvīkusi āda, sausa mute, paplašinātas acu zīlītes, delīrijs, halucinācijas. Pazīmes parasti izzūd 24-48 stundu laikā. 

 

Lielā strutene
Augu lieto gan tautas, gan arī oficiālajā ārstniecībā. Tautas ārstniecībā sulu lieto kārpu nodzīšanai. Taču jāzina, ka sula dažkārt var izraisīt ādas iekaisumus.

Arī lietojot struteņu tēju var notikt saindēšanās, kas izpaužas ar sliktu dūšu, vemšanu, asiņainu caureju. Mutē un rīklē augs var izraisīt dedzināšanu un čūlu veidošanos. Smagos saindēšanās gadījumos seko nervu sistēmas paralīze un nāve 


Zalktene un zalktenes ogas
Centimetrus 50 līdz 150 augsts krūms ar stāviem zariem. Aug ēnainos lapu koku mežos, zied aprīlī vai maija sākumā. Ziedi atrodas tieši uz stumbra, ir sārti, retāk balti, smaržīgi, atgādina ceriņu ziedus, tāpēc parasto zalkteni tautā mēdz saukt par meža ceriņiem.

Ogas nogatavojas vasaras otrā pusē, ir sarkanas un vilinoši iebāzt mutē. Rodas elpošanas traucējumi, muskuļu paralīze. Bērniem saindēšanās izpausmes var parādīties jau no vienas ogas vai lapas apēšanas, bet vairākas var izraisīt nāvi. Saindēties iespējams, ja tikai pieskaras vai noplūc – var rasties apsārtums un čūlas


Latvānis 
Viskaitīgākā ir latvāņu sula, kas īpaši toksiska ir saules gaismā un UV staros. Invazīvs augs, ko dzīvnieki var ēst, bet cilvēkiem nevajadzētu tam pieskarties. Kaitīgo sulu izdala visas auga daļas. 


Milteņu ogas
Vizuāli lapas un ogas ne ar ko neatšķiras no brūkleņu krūmājiem un augļiem. Atšķirība ir tikai ogas garšā. Miltenes ogai ir miltaina garša.

Nav augsti toksiska, bet, ja daudz apēd, ir gremošanas traucējumi, sāp vēders, var būt nelaba dūša. 

 

 



1 Pievienot komentāru

Kategorijas