Smilšu terapija, pasaku terapija. Un citas terapijas bērniem

 12. septembris 2012 14:30 mammamuntetiem.lv Raksts

Vai tu zini, ka tavu bērnu vislabāk ārstē rotaļas, nevis zāles? Dažkārt, lai saprastu savu bērnu, nepietiek ar „izrunāsimies” un ir jāaicina talkā profesionāls palīgs. Spēļu terapeite Ilze Pastare un smilšu terapeite Vera Batņa skaidro, ka nav nekā dabiskāka, kā sarunāties ar mazo pacientu viņa valodā – ar rotaļām, raksta www.kasjauns.lv.



Foto: Shutterstock.com

Spēle ir dabiskākais, ko bērns prot darīt. Rotaļas bērnam ir tas pats, kas pieaugušajam – valoda.



SPĒĻU TERAPIJA
Spēle ir dabiskākais, ko bērns prot darīt. Tā paredz lielu elastību sižeta, mērķu un priekšmetu izmantošanā. Rotaļas bērnam ir tas pats, kas pieaugušajam – valoda. Mazuļa izdomātās pasaules veidošana ir veids, kā viņš izprot apkārtējo pasauli. Un nereti bērna dzīvē pienāk brīdis, kad viņš ir izsmēlis sev zināmos problēmu risinājumu veidus un ar savu uzvedību parāda, ka kaut kas nav kārtībā un viņam nepieciešama palīdzība.

Neviens bērns nečurā gultā, negrauž nagus un nekļūst agresīvs tāpēc, lai padarītu savu vecāku dzīvi sarežģītāku. Bieži vien arī pašiem vecākiem nepieciešama palīdzība, lai viņi varētu efektīvi palīdzēt savai atvasei. Psihologi pielieto spēļu terapiju, lai palīdzētu bērnam paust savas domas un jūtas, par kurām viņš nevēlas vai nespēj pastāstīt. Nodarbības laikā rotaļlietas, kas atrodas terapeita kabinetā, ir bērna vārdi un viņa valoda. Ar spēli psihologs var bērnam palīdzēt apgūt jaunus uzvedības veidus, kas atvieglotu ikdienu gan viņam pašam, gan viņa vecākiem, gan audzinātājiem.

Neviens bērns nečurā gultā, negrauž nagus un nekļūst agresīvs tāpēc, lai padarītu savu vecāku dzīvi sarežģītāku. Bieži vien arī pašiem vecākiem nepieciešama palīdzība, lai viņi varētu efektīvi palīdzēt savai atvasei.

Terapeits dod mazulim iespēju izspēlēt savus sasprindzinājumus, agresīvās tendences, nepārliecinātību, bailes. Izspēlējot izjūtas, bērns tās atklāj pats sev, mācoties tās apzināties un kontrolēt. Nodarbībā bērns jūtas drošā psiholoģiskā attālumā no ikdienas grūtībām (piemēram, izspēlējot uztraucošas bērnudārza situācijas, tas tomēr nav tikpat satraucoši, kā realitātē atrasties bērnudārzā), tajā pašā laikā paužot ar šīm grūtībām saistītās domas un jūtas, kas palīdz viņam šīs problēmas atrisināt. Pirmo reizi uz konsultāciju ierodas vecāki bez bērna. Kopā ar psihologu tiek izrunāta problēma, kā arī iespējamie risinājumi, ko vecāki no terapijas vēlas sagaidīt, kādas pārmaiņas vēlas redzēt savā bērnā. Jāpiebilst, ka bieži vien atklājas, ka problēmas patiesībā ir pašiem vecākiem un bērns ir tikai karogs, kas tās iznes. Otrajā vizītē terapeits tiekas ar bērnu un izvērtē, vai mazulim patiešām nepieciešama terapija. Ja tā ir, spēļu terapiju laikā bērns paliek divatā ar psihologu. Mamma vai tētis gaida mazo aiz durvīm.

Terapijas sākumā bērns tiek iepazīstināts ar kabinetā esošajām rotaļlietām, spēlēm, dabas materiāliem, zīmēšanai, gleznošanai un veidošanai paredzētajiem materiāliem, dažkārt pieejamas arī kastes ar smiltīm (kā smilšu terapijā). Mazulim tiek dota pilnīga patstāvība izvēlēties nodarboties ar to, kas viņu tai mirklī visvairāk emocionāli saista. Spēles gaitā, terapeitam esot līdzās un atspoguļojot notiekošo, bērns pats pārvar savas grūtības, izdzīvo un pārdzīvo konfliktus. Bet psihologs bērnam seko. Lai nodarbības būtu veiksmīgas, jāņem vērā šādi nosacījumi: jāievēro nodarbību regularitāte (ideālā gadījumā reizi nedēļā, taču ne retāk kā reizi divās nedēļās); vecākiem jāsadarbojas ar terapeitu un regulāri (aptuveni ik pēc piecām spēļu terapijas sesijām) jātiekas, lai pārrunātu terapijas norisi; jānodrošina bērnam terapijas noslēguma – atvadīšanās sesijas apmeklējums arī gadījumos, ja ģimene izlēmusi terapiju pārtraukt ātrāk, nekā paredzēts iepriekš.

Kad palīdz: Ja bērns piedzīvo krīzi pēc vecāku šķiršanās, ja ģimenē miris kāds tuvinieks, bijušas smagas slimības un medicīniskas manipulācijas, avārijas vai citi negadījumi, bērns cietis no fiziskas vardarbības, bērnam ir grūtības iejusties bērnudārzā, ģimenē piedzimis brālis vai māsa, uzvedības problēmas (raudulīgums, bailīgums, pēkšņa un neizskaidrojama agresija) u.c.
No kāda vecuma: aptuveni 2 gadiem (vai brīža, kad bērns nodarbības laikā var atrasties divatā ar terapeitu).

SMILŠU TERAPIJA
Smilšu terapija pašlaik Latvijā ir vispopulārākā metode darbā ar bērniem. Iespējams tāpēc, ka to apguvuši visvairāk speciālistu. Šī terapija pēc būtības ir ļoti līdzīga spēļu terapijai – arī šajā kabinetā ir plaukti ar neskaitāmām rotaļu figūrām, tikai centrā ir divas kastes – vienā ir sausās smiltis, otrā – mitrās. Pirmā tikšanās reize tāpat kā spēļu terapijā notiek speciālistam ar vecākiem, bez bērna klātbūtnes. Nākamajā reizē terapeits tiekas ar bērnu un paliek divatā.

Mazulim tiek pateikts, kādēļ viņš uz šejieni atnācis – nevis vienkārši paspēlēties ar smiltiņām, bet tāpēc, ka, piemēram, bērnudārzā kaujas.

Mazulim tiek pateikts, kādēļ viņš uz šejieni atnācis – nevis vienkārši paspēlēties ar smiltiņām, bet tāpēc, ka, piemēram, bērnudārzā kaujas. Pēc tam 45 minūtēs bērns izraugās sev ceļu pats – ko viņš veidos, kā veidos un vai vispār gatavs pirmajā reizē sadarboties. Kad smilšu bilde salikta, bērns tajā ir izteicis savu problēmu ar šādiem vārdiem – caur figūrām un smilšu kalniem, ieplakām vai tērcītēm. Interesanti, ka psihologi, kas strādā ar smilšu terapiju, jau vairākus gadus atzīst, ka nav iespējams salikt divas vienādas smilšu bildes. Nav divu vienādu bilžu, tāpat kā nav divu vienādu pirkstu nospiedumu, un tas tikai liecina par to, cik ārkārtīgi dažāda un līdz galam neiepazīta ir mūsu pašu un mūsu bērnu psihe.

Smilšu spēļu terapija palīdz bērnam paust emocijas, iemācīties tās kontrolēt, tāpēc nodarbība ir ļoti efektīga, ja bērnam ir emocionālās dabas traucējumi. Darbošanās ar smiltīm palīdz mazulim atbrīvoties no iekšējās spriedzes. Tā ir piemērota, lai pārstrādātu trauksmi un baiļu sajūtas. Tāpat kā spēļu terapijā, arī šeit ir svarīga vecāku un terapeita sadarbība un terapijas regularitāte.


Kad palīdz: Ja ģimene piedzīvo krīzi (šķiras vecāki, piedzimis brālis vai māsa, ģimene pārcēlusies uz dzīvi citur, miris kāds tuvinieks); ir grūtības ar iejušanos bērnudārzā; bērnam ir uzvedības problēmas (agresija, raudulīgums, bailīgums).
No kāda vecuma: 2 – 3 gadu vecuma (kad bērns spēj palikt divatā ar terapeitu).

PASAKU TERAPIJA
Pasakas ir kā zāles. Tās dziedē un ar tām bērnam bez piespiešanas tiek nodota informācija par dzīvi, par cilvēku savstarpējām attiecībām, par iespējamajiem situāciju risinājumiem, arī konfliktiem un daudz ko citu. Klausoties pasaku, bērns identificējas ar tās varoni, izdzīvo pasakas sižetu un apgūst dažādus uzvedības modeļus. Uz pirmo vizīti mazulis ierodas kopā ar mammu, tēti vai abiem vecākiem.

Terapeits noskaidro iemeslus, kādēļ viņi ieradušies, un kopā ar vecākiem izrunā bērna attīstības vēsturi. Tieši šīs zināšanas speciālistam sniedz informāciju par to, kādām pasakām kopējā darbošanās laikā būs jāpievērš uzmanība. Pasaku terapija ir ļoti individuāls darbs. Terapeits nodarbību laikā, vērojot bērnu, saprot, kurā mirklī mēģināt sacerēt pasaku kopā ar viņu, kurā mirklī to lasīt, kurā – ļaut to stāstīt pašam bērnam.

Nodarbības laikā mazulis, speciālists un mamma piedalās, sēžot uz spilveniem un klausoties piemērotu mūziku. Tad kopā ar speciālistu bērns izvēlas, ko viņš konkrētajā dienā vēlas darīt – zīmēt, veidot, klausīties vai stāstīt pasaku, kas, protams,  ir galvenais instruments. Palīgā tiek ņemtas arī rotaļlietas un lelles – kā paša bērna veidotās, tā  no mājām līdzpaņemtās. Ja bērns vēlas lelli izgatavot uz vietas, turpat kabinetā talkā tiek ņemta līme, papīrs, šķēres, adata un citi materiāla un top pasaka vai tās tēli.

Kad palīdz: Ja šķiras vecāki; ģimenē piedzimis brālis vai māsa; ģimenē ienāk jauns tētis vai mamma; nomiris kāds no tuviniekiem; ja bērnam ir zema pašapziņa; viņš ir nedrošs un bailīgs.
No kāda vecuma: 3 gadiem.


 

MŪZIKAS UN MĀKSLAS TERAPIJA
Bērni mūziku uztver atvērti un uz to reaģē pozitīvi. Mūzikas instrumenti var bērnā izraisīt ziņkāri un atraisīt viņa fantāziju. Šī terapija nav vienkārši pazīmēšana vai mūzikas paklausīšanās, kā sākumā varētu domāt. Abās šajās nodarbībās mūzika un māksla ir instrumenti, ar kuru starpniecību mazais cilvēks pauž savas emocijas. No malas vērojot, šķiet, ka terapijas laikā viss ir ļoti vienkārši, taču patiesībā tā nav.

Mūzika kopā ar runu un kustībām nodod smadzenēm daudz impulsu, kas tās attīsta un veicina domāšanas procesu. Piemēram, ja bērnam ir runas traucējumi, ar mūzikas terapiju var stiprināt runas pamatstruktūras, mācīt zilbes utt. Mūzikas terapijas mērķis ir bērnu atvērt, parādīt viņa attīstības potenciālu.

Tāpat arī mākslas terapijā. Pēc bērna zīmējuma speciālists var pateikt, kā viņš jūtas ģimenē. Mūzikas terapijā viss pakārtots mazulim – viņš pats izvēlas mūzikas instrumentu, spēlēšanas veidu, skaļumu utt. Lai mūzikas un mākslas terapija izdodos veiksmīgi, nepieciešama vecāku un speciālistu sadarbība, piedāvātajai terapijai ir jāattīstās līdz ar bērnu un jāpielāgojas viņa spējām; terapeitam vai vecākiem jāveido bērna attīstības un sasniegumu apraksts; nepieciešama kontrole.   

Kad palīdz: Ja bērnam ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms; citas uzvedības problēmas; attīstības traucējumi; enurēze (slapināšana gultā) ; valodas attīstības traucējumi; autiski traucējumi; ēšanas traucējumi; bērnu galvassāpes un migrēna; psihiskas saslimšanas, tajā skaitā bulīmija un anoreksija.
No kāda vecuma: 3 gadiem.


Autore: Laura Blumberga, žurnāls „Marta"

Avots: www.kasjauns.lv


 




0 Pievienot komentāru

Kategorijas