Ļaujiet bērniem izskrieties! Fiziskās aktivitātes uzlabo smadzeņu darbību

Bērniem, kuri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, ir lielākas smadzeņu spējas, jo fiziskās aktivitātes uzlabo pelēko šūnu darbību 9 dažādās smadzeņu daļās, atklāj pētījums.

FOTO: Shutterstock.com

Atbilde ir īsa un konkrēta: jā, fiziskās aktivitātes ir tieši saistītas ar izmaiņām smadzeņu struktūrā, un šīs atšķirības atsaucas uz bērnu akadēmiskajām spējām.

Bērniem, kuri ir labākā fiziskā formā, ir labāka smadzeņu darbība. Pētījums atklāja, ka fiziskās aktivitātes uzlabo pelēko šūnu darbības 9 dažādās smadzeņu daļās, kas ir svarīgas apziņai, vispārējām smadzeņu funkcijām un akadēmiskajiem sasniegumiem. Šis pētījums ir pirmais, kurš atklāj fizisko aktivitāšu nozīmīgo pozitīvo efektu uz smadzeņu struktūru. Pētnieku komanda uzskata, ka fiziskās aktivitātes uzlabos bērnu sniegumu eksāmenos un ilgtermiņā – nākotnes karjeras panākumos. 

 

Spānijas veselības institūta doktors Francisko Ortega atklāj, ka pētījuma rezultāti kalpo par pierādījumu tam, ka fiziskas aktivitātes mazina vecāku cilvēku risku saslimt ar Alcheimera slimību. Vienas stundas fiziskās aktivitātes uz pusi samazina Alcheimera slimības risku vecākiem cilvēkiem. Ortega apgalvo, ka atšķirības smadzeņu darbībā fiziski aktīviem cilvēkiem ir redzamas ne tikai bērnu vidū, bet arī pieaugušo un vecāka gada gājuma cilvēku vidū, lai gan ir zināms, ka smadzeņu spējas ar gadiem sarūk. 

 

Tika atklāts fakts, ka motorās spējas veicina pelēko šūnu izplatību divās smadzeņu daļās, kas atbild par valodas apstrādi un lasīšanu.

 

Galvenie pētījuma rezultāti
Pētnieki atklāja, ka bērnu fiziskā forma, it īpaši aerobās aktivitātes un sīkmotorikas jomās, bija cieši saistīta ar palielinātu neironu skaitu smadzeņu priekšējā daļā. Šīs darbības tika saistītas ar palielinātu pelēko šūnu skaitu smadzeņu motorikas daļā, jo tā atbild par mācīšanos (imitāciju) un sociālo apziņu (empātiju), kā arī ķermeņa kustību kontrolēšanu. Šāda veida aktivitātes uzlabo smadzeņu daļas, kas atbild par atmiņu, kā arī tiek ietekmēta tā smadzeņu daļa, kas spēlē nozīmīgu lomu vizuālo stimulu konstatēšanā un mācību procesā. Pētījumā tika analizēti vairāk nekā 100 bērni, kuriem bija liekais svars. Ortega apgalvo, ka pētījums atbild uz jautājumu par to, vai fiziski aktīvu bērnu smadzeņu darbība ir atšķirīga no bērniem ar mazkustīgu dzīvesveidu un vai tas ietekmē viņu akadēmiskās spējas. Atbilde ir īsa un konkrēta: jā, fiziskās aktivitātes ir tieši saistītas ar izmaiņām smadzeņu struktūrā, un šīs atšķirības atsaucas uz bērnu akadēmiskajām spējām.

 


LASI ARĪ: Kā uzlabot bērna stāju – praktiski padomi un informācija par ārstniecisko vingrošanu

Reklāma
Reklāma

Bērnam skolioze. Ko darīt? 

Kā noteikt, vai bērnam ir liekais svars, un kā ar to cīnīties. Bēdīga statistika


 

Uzlabotas akadēmiskās spējas
Tika atklāts fakts, ka motorās spējas veicina pelēko šūnu izplatību divās smadzeņu daļās, kas atbild par valodas apstrādi un lasīšanu. Pētījuma autore doktore Irēna Estebana-Kornejo apgalvoja, ka pelēko šūnu daudzums smadzeņu priekšējā daļā, kuru ietekmē fiziskās aktivitātes, uzlaboja bērnu akadēmiskās spējas. Visefektīvākie ir tādi uzdevumi, kas uzlabo gan aerobās, gan motorikas spējas. Tādā veidā smadzeņu darbība tiktu efektīvi stimulēta un tiktu uzlabotas akadēmiskās spējas bērniem ar lieko svaru. Pētnieki saviem rezultātiem vēlas pievērst izglītības un veselības institūciju uzmanību. 

 

Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka pelēko šūnu skaits ir lielāks vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Cits pētījums pierādījis, ka vecākiem cilvēkiem, nodarbojoties ar sportu vienu gadu, ne tikai samazinājās pelēko šūnu noārdīšanās ātrums, bet arī par 2% uzlabojās atmiņas funkcijas. Kolektīvie pētījumu rezultāti apliecina, ka indivīdiem ar labu fizisko formu ir attīstītākas smadzenes dažādos reģionos, kas attiecīgi uzlabo viņu apziņas spēju. Tādēļ šis ļauj apgalvot, ka fiziskās aktivitātes ne tikai ļauj indivīdiem būt veselīgiem, bet uzlabo arī smadzeņu darbību. 


Avots: www.dailymail.co.uk