Dzemdību pieredze Zviedrijā 10

 22. jūlijs 2009 13:00 Pieredze  skatījumi: 18572

Nesen nosvinējām Martina pirmo dzimšanas dienu. Viena gada laikā bijuši tik daudz notikumu! Taču šoreiz ne par to. Man dažkārt jautā, lai padalos pieredzē par to, kā bija dzemdēt Zviedrijā. Manuprāt, dzemdību stāsti ir tik dažādi neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā cilvēks atrodas.



Māra un Martins. Foto no Māras ģimenes arhīva


Mana pieredze ir visnotaļ pozitīva gan attiecībā uz dzemdībām Latvijā, gan Zviedrijā. Ir būtiskas atšķirības, ja gaidi bērnu otro reizi, kā tas bija man Zviedrijā. Tu jau vairs neesi, kā saka, „ar pīpi pirmo reizi uz jumta”. Un, neskatoties uz to, ka nav divu identisku grūtniecību un dzemdību, tomēr otrā reize ir otrā.

Pirmo dzemdību pieredzi piedzīvoju privātā dzemdību iestādē Rīgā. Man bija svarīgi, ka būšu komfortablā vidē, un personāls būs laipns un atsaucīgs (ko tur liegties, bija pirms tam dzirdēti stāsti par nelaipnu un paviršu attieksmi pret dzemdētāju). Man bija faktiski vienalga, cik tieši tas maksā, kā arī nebija žēl neviena grūtniecības laikā samaksātā lata, tomēr, ja dzemdības otro reizi notiktu Rīgā, es, iespējams, būtu izšķīrusies par labu dzemdībām valsts apmaksātā slimnīcā, jo man nu pašai bija skaidrs, kas tas par darbiņu, kas padarāms.
 
Tā vecmāte, pie kuras tiek veikta grūtniecības aprūpe, nav dzemdību pieņēmēja, jo dzemdību vecmātes strādā slimnīcās, bet par grūtnieču uzskaiti rūpējas vecmātes, kas strādā medicīnas aprūpes centros.
 
Zviedrijā grūtnieces saņem daudz mazāku valsts apmaksāto pakalpojumu kopumu. Piemēram, pēdējā ultrasonogrāfija tiek veikta ap 18.-20.grūtniecības nedēļu, tāpat vizītes pie vecmātes ir daudz retākas. Izņēmums ir grūtniecības beigu stadija, kad vecmāte vēlas redzēt grūtnieci biežāk. Visa grūtniecība norit tikai un vienīgi vecmātes uzraudzībā. Ja grūtniecei ir kādi jautājumi, uz kuriem vecmāte nespēj atbildēt, tad jautājums tiek pāradresēts ginekoloģei. Atbildi grūtniece saņem ar vecmātes starpniecību.

Lai pārliecinātos, ka ar mazo patiešām viss kārtībā, kā man stāstīja vecmāte un liecināja analīzes, ap 29.-30.nedēļu, kad biju ciemos Latvijā, gāju uz maksas ultrasonogrāfijas vizīti. Un, patiešām, mūsu puisēns auga ņipri un jutās labi. Zviedrijā vecmāte tā paklusām piekrita, ka, jā, tas patiešām ir labi – vēlreiz, jau vēlīnākā grūtniecības stadijā paskatīties, kā mazulim klājas, tomēr valsts apmaksātajā piedāvājumā tas nav paredzēts. Vecmātes Zviedrijā grūtniecības pēdējos mēnešos ar tausti nosaka bēbīša guļu, kā arī klausās sirdspukstus un pārbauda topošās māmiņas dzelzs un cukura līmeni asinīs.

Tā vecmāte, pie kuras tiek veikta grūtniecības aprūpe, nav dzemdību pieņēmēja, jo dzemdību vecmātes strādā slimnīcās, bet par grūtnieču uzskaiti rūpējas vecmātes, kas strādā medicīnas aprūpes centros. Līdz ar to droši vien tā savā ziņā ir „laimes spēle”, kāda vecmāte gadīsies. Lai gan, jāatzīst, par dzemdībām Zviedrijas valsts finansētās slimnīcās neesmu dzirdējusi nelāgas atsauksmes.
Zviedrijā visi pretsāpju līdzekļi tiek piedāvāti bez maksas. Ja grūtniece iepriekš nolēmusi lietot epidurālo anestēziju, tas iekļauts dokumentācijā, un viņa to saņem.
 
Otrās dzemdības, kā jau tas bieži mēdz būt, bija daudz ātrākas un atšķirīgas. Biju piekodināta zvanīt uz slimnīcu, tiklīdz sākas dzemdību darbība un pastāstīt par to, kā jūtos. Tā kā sākumā man tikai nogāja nedaudz ūdeņu un nebija vēl nekādu sāpju, man ieteica nogaidīt un doties uz slimnīcu tikai intensīvu sāpju gadījumā. Sāpes sākās strauji un ātri kļuva intensīvas, tādēļ modināju vīru, saucām taksīti, lai brauktu uz slimnīcu. Sākumā mani iztaujāja, aizpildīja dokumentus, bet pēc tam sāka mērīt kontrakcijas. Tas viss kopā aizņēma aptuveni stundu. Tad bija jādodas uz dzemdību telpu, jo, kā prognozēja vecmāte, mazais būs klāt stundas laikā. Sāpēs jautāju pēc epidurālās anestēzijas, lai gan biju nolēmusi bez tās iztikt, taču vecmāte teica, ka tai vairs nav laika, jo, patiesi, Martins piedzima nākamās stundas laikā. Man tika piedāvāts elpot skābekli, kas šķietami palīdzēja koncentrēties uz elpošanu un aizvirzīt domas no sāpēm.

Zviedrijā visi pretsāpju līdzekļi tiek piedāvāti bez maksas. Ja grūtniece iepriekš nolēmusi lietot epidurālo anestēziju, tas iekļauts dokumentācijā, un viņa to saņem. Tāpat, ja manu dzemdību darbība būtu lēnāka, es bez maksas būtu saņēmusi šo atsāpināšanas veidu, ja būtu to vēlējusies. Jāpiebilst, ka visa grūtniecības aprūpe Zviedrijā un pašas dzemdības ir bez maksas. Nepieciešams tikai būt šīs valsts pilsonim vai pastāvīgajam iedzīvotājam. Izņēmums, protams, ir privātās klīnikas.

Parasti jaunās māmiņas ar mazuļiem dodas mājup jau aptuveni sešas stundas pēc dzemdībām. Tā kā Martina augļūdenī tika konstatēts mekonijs, mēs slimnīcā palikām diennakti, lai būtu droši, ka mazais nav sarijies augļūdeņus un neattīstās plaušu karsonis. Viss bija labi un nākamajā dienā devāmies mājup.

Pirmās piecas dienas saņēmu zvanu no slimnīcas – māsiņas vaicāja, kā man un mazajam klājas, vai nav nepieciešams atbraukt un mazo aplūkot. Tā kā man jau bija iemaņas zīdaiņa aprūpē un krūts ēdināšana arī nesagādāja raizes, nejautāju pēc mājas vizītes. Taču pēc nedēļas pašiem bija jādodas uz slimnīcu, kur vienā dienā ar Martinu dzimušos bēbīšus apskatīja dažādi speciālisti.

Man pašai vecmāte bija jāapmeklē divus mēnešus pēc dzemdībām, lai pārrunātu kontracepcijas jautājumus. Ginekologa pakalpojums sievietēm pēc dzemdībām netiek piedāvāts.

Grūtniecības laikā ik pa laikam lasīju dažādus interneta avotus un forumus par grūtniecību un dzemdībām, tai skaitā, Latvijā veidotos. Daudz topošo māmiņu Latvijā ik pa laikam vai dažas pat visu grūtniecības laiku dzēra tā saucamos grūtnieču vitamīnus – pēc ārstu ieteikumiem, tā teikt, profilaksei. Taujāju savai vecmātei, vai arī man kas jālieto, taču vecmāte neuzskatīja to par nepieciešamu, atskaitot vienu kursu dzelzs preparāta, kad dzelzs līmenis manās asinīs bija krities. Tā kā pati savulaik esmu bijusi nedaudz saistīta ar farmācijas biznesa nozari, gribot negribot jādomā par patieso ārstu motivāciju, grūtniecēm profilaksei rekomendējot šos dažādos vitamīnus un uztura bagātinātājus.

Nākamreiz – vairāk par bērnu veselības aprūpi Zviedrijā.

Māra Simons
, mammām.lv reģistrētā māmiņa

Māra par sevi:

Kopš 2007.gada nogales dzīvoju Zviedrijas pilsētā Upsalā. Nokļuvu tur sava toreiz vēl nākamā vīra dēļ. Gregs ir jaunzēlandietis, bet nu jau septiņus gadus dzīvo un strādā par pētnieku Zviedrijā. Audzinām divus dēlus: manu astoņus gadus veco dēlu Andreju un deviņus mēnešus veco Martinu. Ik pa laikam mūs apciemo arī Grega deviņgadīgie dvīņu puikas. Pirms pārcelšanās uz Zviedriju strādāju PR jomā. Pašlaik mans vienīgais darbs ir būt mammai.



10 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk