Zemes piemānīšana (Ojārs Vācietis)

 07. decembris 2008 11:00 Dzejolis  skatījumi: 4140

Esot tā kopš sirmsenatnes,
ka uz leju lietus līst,
ka uz leju koks stiepj saknes
un sniedz zarus debesīs.




Esot tā kopš sirmsenatnes,
ka uz leju lietus līst,
ka uz leju koks stiepj saknes
un sniedz zarus debesīs.

Bet, ja nu… es gudri smīnu,
visu kājām gaisā liek?
Ja uz pasaules ir brīnums,
kāpēc lai tas nenotiek?

Un tā es uz galvas stājos,
lai uz augšu ābols krīt.
Vienreiz stājos. Otrreiz stājos.

Zemi nevar piemānīt…

Jo ābols tomēr krita uz leju
un trāpīja man
pavisam tur, kur navajag.
 



0 Pievienot komentāru

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk