Mazulis un niršana. Speciāliste stāsta, kā pieradināt bērnu pie ūdens

Raksts publicēts sadarbībā ar SIA "Rīgas veselības centrs"

Niršanu var uzsākt jau agrīni
Kā ar jebkuru jaunu nodarbi, arī ar bērniņu nonākot baseinā, jāievēro pakāpeniskuma princips: ļoti svarīgi, lai pirmais iespaids būtu labs, lai apkārtējie būtu mierīgi un iedrošinoši. Vairākumam bērnu patīk ūdens vide un tas ir dabiski –  grūtniecības laikā mazulis deviņus mēnešus tajā ir atradies. Lai šī patika vēlāk neizzustu, svarīgi, lai ūdens nodarbību laikā paši vecāki būtu mierīgi un justos labi - viņu emocijas intuitīvi sajūt arī bērns.

Mazulis pie ūdens jāpieradina pamazām: sākumā iemērcot vien pēdas, tad ceļus, vēderu un tikai tad bērnu iegremdē ūdenī līdz plecu līmenim. Arī tad, ja pirmā nodarbība nav noritējusi pēc sveiksmīgākā scenārija, vecākiem nevajadzētu  nolaist rokas, labi būtu mēģināt vēlreiz.

Kad mazulis kādu laiku jau vests uz nodarbībām baseinā, pie ūdens ir pieradis un tajā jūtas droši, nav nekādu iemeslu, lai nodarbību laikā trenera pavadībā neizmēģinātu arī niršanu. Tomēr ir viena piebilde: pirms uzsākt niršanu, nepieciešams konsultēties ar pediatru vai ģimenes ārstu. Jo ir situācijas, kad bērniņš nedrīkst nirt – visbiežāk, ja bijušas smagas dzemdības, kuru rezultātā gūti galvas smadzeņu traucējumi, ticis saspiests galvas avotiņš, avotiņš vēl nav sadzijis, bērnam galviņā uzkrājies palielināts šķidruma daudzums. Ja bērnam konstatē paaugstinātu asinsspiedienu, arī tad nirt nav ieteicams! Dažkārt vecāki uztraucas: citi bērni nirs, bet manējais nē! Taču par to nevajadzētu raizēties: kad bērns paaugsies, visas organisma sistēmas normalizēsies, vairs nebūs šķēršļu bērnam apgūt arī niršanu. Ja pavisam mazs bērniņš nirt iemācās reflektora veidā, tad vecāks bērns šīs iemaņas apgūst jau apzināti.

Foto: "Rīgas veselības centra" filiāles “Ķengarags” sertificētā fizioterapeite un peldēšanas trenere Alīna Kurmeļeva.

Piemērotākais vecums niršanas uzsākšanai
Līdz aptuveni astoņu mēnešu vecumam mazulim saglabājas elpas aiztures reflekss: tiklīdz uz sejas uzpil ūdens, zīdainis automātiski aiztur elpu. Ja zīdainis regulāri tiek vests uz peldēšanas nodarbībām, kurās tiek iekļautas arī niršanas epizodes, mazulis iemācās nepieciešamajos brīžos aizturēt elpu. 

Līdz aptuveni astoņu mēnešu vecumam mazulim saglabājas elpas aiztures reflekss: tiklīdz uz sejas uzpil ūdens, zīdainis automātiski aiztur elpu. 

Mūsu kaimiņvalstīs un Krievijā speciālisti uzskata, ka mazuļiem niršanu vajadzētu uzsākt līdz piecu mēnešu sasniegšanai. Savukārt Austrālijas un Amerikas treneri rīkojas gluži citādi – niršanas nodarbības zīdaiņiem viņi uzsāk tikai pēc sešu mēnešu vecuma. Abos gadījumos tiek uzrādīti labi rezultāti, līdz ar to diskusijas par to, kurš bērna vecums niršanas apmācībai ir labākais, nav īsti auglīgas. 

Ja bērniņam niršana labi izdodas, viņam parasti tā tik ļoti iepatīkas, ka viņš labprāt nirtu visu nodarbību. Tomēr tā nevajadzētu darīt. Nodarbības laikā, kas ilgst pusstundu, bērniņam līdz pat gada vecumam ūdenī ienirt ieteicams vien līdz piecām reizēm. Jāatceras, ka niršana ir pietiekoši liela slodze bērnam un neko pārforsēt nav ieteicams. Peldēšanas uzdevums ir ne tikai bērniņu fiziski attīstīt, bet arī relaksēt, turklāt abiem jābūt līdzsvarā.

Ja bērniņš uz baseinu tiek atvests pēc gada vecuma sasniegšanas vai arī nodarbībās līdz tam nav drīkstējis veikt niršanu, tā būtu jāatliek uz laiku, kamēr bērns būs sasniedzis četru gadu vecumu. Šai vecumā bērnam niršana jau tiks mācīta krietni apzinātākā veidā. 

Kā mazulis tiek apmācīts niršanai?
Jāuzsver, ka bērniņu niršanai drīkst apmācīt tikai sertificēts fizioterapeits vai peldēšanas treneris, vecākiem to nevajadzētu mēģināt darīt pašiem pirms viņi nav konsultējušies ar speciālistu.  
Baseinā vai vannā fizioterapeits parasti mazuli tur uz vienas rokas, bet ar otru uz mazuļa muguriņas sāk liet nedaudz ūdens. Pēc tam uz viņa galviņas tiek uzpilinātas dažas piles – tiklīdz tās nokļūst uz sejas, mazulis reflektori aiztur elpu. Kad fizioterapeits saka: nirstam, mazulis uz mirkli uzmanīgi tiek iegremdēts ūdenī. Šāda darbību secība tiek saglabāta katru reizi, tāpēc bērniņš jau iepriekš zina, kas tālāk sekos. Ja mazulis jūtas mierīgs un notiekošajam ļaujas, tātad niršanas prasmes var attīstīt! 

Dažkārt izmanto vēl citu metodi – bērnu tur ar seju pret sevi un pūš viņam sejiņā: arī tas darbojas ka signāls, pēc kura bērniņu var nolaist zem ūdens. Šo metodi bieži izmanto vecāki, jo šai gadījumā bērniņu ir vieglāk turēt un vienlaikus arī novērot viņa reakciju. 
Ja bērns demonstrē nepatiku, niršanu uz laiku nepieciešams atlikt. Kā speciālistam, tā vecākiem jāseko bērnam: neko nedrīkst forsēt vai darīt ar varu, jo šādi var panākt tikai pretējo efektu. Mēģinot bērnu uz kaut ko piespiest, var radīt nepatiku pret ūdeni, kas var izpausties gadiem ilgi. Galu galā baseinā ir pietiekoši daudz vingrinājumu, ko trenera vadībā var izpildīt arī nepakļūstot zem ūdens un kas bērna veselībai un vispārējai attīstībai tāpat nāk par labu. 

Ja bērns demonstrē nepatiku, niršanu uz laiku nepieciešams atlikt. Kā speciālistam, tā vecākiem jāseko bērnam: neko nedrīkst forsēt vai darīt ar varu.

Nenirstam, bet peldinām bērniņu
Vasaras periodā daudzviet Latvijā gaisam pamatīgi sasilstot, arī dažādās ūdens krātuvēs ūdens iesilst un tad vecāki labprāt dodas peldēties kopā ar mazuli. Var šādos brīžos, piemēram, turēt bērniņu vienkārši uz rokām, bet var arī bērnam piedāvāt aktīvāku peldi. Tad kā šādos gadījumos bērniņu vajadzētu pareizi turēt?

• Visvieglākais variants – vecāki uz abām plaukstām balsta mazuļa krūšukurvi, ar plaukstu pamatnēm vienlaikus pieturot bērniņa zodu, bet ar īkšķiem piefiksē arī bērniņa pleciņus. Šādi bērniņu turot, viņu peldina “čūskiņā”. Šāda peldēšana ļoti labi sekmē rāpošanas prasmes, jo kustības ūdenī, kad bērniņš vēzē kājas, imitē rāpošanas kustības. 
• Ne visi bērni grib gulēt uz muguriņas, bet parasti visdrošāk bērniņš uz muguras ūdenī jutīsies šādā pozīcijā. Bērna galviņa tiek uzlikta uz vecāka pleca: vecāka vaidziņš ir pret bērna vaidziņu, tikmēr ar roku vecāks piefiksē bērna muguriņu. 
• Pozīcijā uz muguras bērnu var turēt arī atstatus, taču tad noteikti ar vienu roku jābalsta bērna pakausis (šādi bērns jūt atbalstu un arī viņa galva ir pareizā pozīcijā), bet ar otru – jāpietur mazuļa muguriņa vai dibentiņš.

Piesardzības pasākumi:
*Ja mazulim bieži konstatē ausu iekaisumu, arī viņš drīkst gan peldēt, gan nirt, taču šajos gadījumos nepieciešams nodrošināties ar ausis sedzošu ūdensnecaurlaidīgu cepuri. Tāpat pēc baseina apmeklējuma nepieciešams rūpīgi izžāvēt matus un ar vati izsusināt ausis. 
* Pēc peldes labi kādu laiciņu uzturēties telpās un tik tad doties laukā. Pametot telpas par ātru, īpaši, ja laukā ir vējains laiks, ir viegli saaukstēties.
* Ja bērnam ir ļoti jūtīga āda, pirms izlemt par labu baseina apmeklējumam, vajadzētu konsultēties ar ārstu. Baseina ūdens satur hloru un bērniem ar jūtīgu ādu vai ādas saslimšanām tas izprovocēt alerģijas reakcijas.

LASI ARĪ:  Peldināšana stiprai mazuļa veselībai

Peldēšana mazuļa muskuļu tonusa uzlabošanai un vispārējai attīstībai

SIA "Rīgas veselības centrs"

SIA "Rīgas veselības centrs" – pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apvieno sešas filiāles (5 – Daugavas kreisajā krastā, 1 – labajā), kurās gan lielie, gan mazie rīdzinieki var saņemt kvalitatīvus diagnostiskos, ārstnieciskos, rehabilitācijas un veselības aprūpes profilakses pakalpojumus gan valsts nodrošināto kvotu ietvaros, gan par maksu. Daudzi valsts finansētie pakalpojumi (t.sk., pieprasītu speciālistu konsultācijas) centrā ir pieejami bez ilgas gaidīšanas rindā, savukārt maksas pakalpojumu cenas ir patiešām draudzīgas. Centrā ir plašs, tieši bērniem domātu rehabilitācijas pakalpojumu klāsts, un tas sadarbojas ar visām lielākajām veselības apdrošināšanas kompānijām.