Zinu, zinu, bet neteikšu

 20. novembris 2008 14:00 Dzejolis  skatījumi: 5143

Zaķīts lēca pār tīrumu
Septiņiem gabaliem:
Divi ausis, četras kājas,
Septīt' ļipa pakaļā.




Zaķīts lēca pār tīrumu
Septiņiem gabaliem:
Divi ausis, četras kājas,
Septīt' ļipa pakaļā.

Kas dzirdēja, kas redzēja
Zaķam sirmu kumeliņu?
— Es dzirdēju, es redzēju,
Dzirdīt veda Daugavā.

Nākat, bērni, skatīties,
Kādi ērmi tīrumā:
Zaķīts kūla kankālīšus
Ar pakaļa kājiņām.

Zaķīšam, pelēčam,
Tam māmīna nomiruse.
Meža strazdi apkārt lec,
Asariņas slaucīdami.

Zaķīts raud raudādams,
Kur būs ņemt līgaviņu.
Ņem, zaķīti, līgaviņu
No vāveres meitiņām.

Zaķīts sauca vāverīti
Pie krūmiņa riekstus malt,
Pie krūmiņa riekstus malt,
Uz čiekura atsēsties.

Vilciņš zaķi aicināja
Sava dēla krustībās.
Iet', vilciņi, neliegtos,
Nav man goda kamzolīša.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur baltais zaķis gul:
Aiz upītes kalniņā
Sīkā kārklu krūmiņā.

 

Lācis kāpa ozolā,
Bite koda pakaklē.
Vai tu akla, nepazini
Savu vecu dravenieku?

Guli, guli, lāču māte,
Saulīt' lielu gabaliņu;
Biezi meži, platas lapas,
Saule cauri nespīdēja.

Vakar lācis maizi cepa
Trikatnītes ceplītī.
Šodien guļ dienavidu
Aumeistera šiliņā.

 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk