Palīdzi vecmāmiņai tikt galā ar locītavu sāpēm!

Viena no biežākajām locītavu vainām ir artrīts. Savukārt osteoartrīts, saukts arī par “nolietojuma” artrītu, ir visizplatītākais artrīta veids. Dažādos avotos slimības biežums vispārējā populācijā ir no 7,5 līdz 13%, vecāku cilvēku vidū (pēc 60 gadu vecuma) tas ir 35 — 70%. Lai arī slimība parasti rodas pēc 45 gadu vecuma, ir zināmi arī citi osteoartrīta cēloņi — traumas un vielmaiņas traucējumi.

Kas ir osteoartrīts?
Osteoartrīts ir biežākā locītavu saslimšana un skar daudzus cilvēkus, izraisot sāpes, kustību ierobežojumu un radot ilgstošu darbnespēju un pat invaliditāti. Osteoartrīts skar dažādas locītavu daļas: skrimsli, kaulu, sinoviālo membrānu un šķidrumu, locītavas kapsulu, saites un meniskus jeb sirpjveida skrimšļus ceļa locītavā. Kas īsti locītavā notiek? Locītavas skrimslis nodilst ātrāk nekā atjaunojas, bet organisms cenšas kaut ko darīt lietas labā skrimšļa vietā radot kaulu ap visvairāk izdilušajām vietām. Tā veidojas kaula „radziņi” un mezgliņi, kuri savukārt kairina jau tā nogurušo locītavu. Lai gan artrozes process sākas skrimšļa līmenī, pārējo locītavas daļu iekaisums un kaulu bojājums rada lielāko daļu simptomu. Līdztekus tam, izmaiņas locītavā esošajā šķidrumā, kuru ražo jau minētā membrāna, kas izklāj locītavu no iekšpuses, spēlē būtisku lomu osteoartrīta progresā. Osteoartrīts var skart jebkuru no mazo locītavu skrimšļiem. Skrimslis locītavās var sāk nodilt, un plaisāt. Mazās skrimšļa daļiņas var atdalīties un iekļūt mazajās locītavās, pēc tam radot iekaisumu. Laikam ejot skrimšļi noārdās, un kauli sāk berzēties viens pret otru. Visbiežāk bojātās locītavas ir īkšķu locītavas un pēdējo divu pirkstu locītavas, izraisot pirkstu locītavu sāpes.

Kas īsti locītavā notiek? Locītavas skrimslis nodilst ātrāk nekā atjaunojas, bet organisms cenšas kaut ko darīt lietas labā skrimšļa vietā radot kaulu ap visvairāk izdilušajām vietām.

Kas izraisa osteoartrītu?
Lai arī osteoartrīta rašanās iemesli ir daļēji saistīti, par vienu no galvenajiem riska faktoriem uzskata ģenētisku noslieci, kas nosaka specifisku atbildes reakciju uz locītavas bojājumu, un locītavu pārslodze vai mehāniski bojājumi, kas var mazināt skrimšļa spēju atjaunoties.
Pie vainas var būt arī agrāka  locītavas trauma vai lūzums. Turklāt osteoartrīts bieži rodas vairākus gadus pēc locītavas traumas. Katrai locītavai tas nedaudz atšķiras, bet vidēji trauma paaugstina osteoartrīta risku pat līdz pat 5 reizēm, tāpēc viens no osteoartrīta profilakses pasākumiem ir rūpīga traumu un sasitumu ārstēšana, ievērojot rehabilitācijas laiku un nosacījumus. Locītavu bojājums var rasties arī no cita artrīta veida, piemēram, reimatiskā artrīta vai podagras. Ilglaicīgas, vienveidīgas darbības ar locītavām, sporta nodarbības ar regulāru noteiktu locītavu pārslodzi var veicināt osteoartrīta attīstību, kamēr samērīga fiziska slodze uzskatāma par profilakses pasākumu. Arī mazkustīgs dzīvesveids paaugstina slimības risku.
Palielināts ķermeņa svars ir nozīmīgs riska faktors, turklāt aptaukošanās ietekmē ne tikai lielās locītavas, bet arī roku pirkstu locītavas. Pat neliela svara samazināšana var palīdzēt mazināt osteoartrīta simptomus. Diemžēl ir arī kāds iemesls, ko ļoti grūti ietekmēt, — skrimšļa atjaunošanās spējas mazinās ar vecumu.

Palielināts ķermeņa svars ir nozīmīgs riska faktors, turklāt aptaukošanās ietekmē ne tikai lielās locītavas, bet arī roku pirkstu locītavas.

Kā atpazīt šo locītavu slimību?
Osteoartrīts izplatās lēni un izraisa bojāto locītavu sāpes, stīvumu un uztūkšanu. Ap skartajām locītavām var parādīties izaugumi un uztūkums, un pie kustībām bieži dzirdama griezīga skaņa. Dažreiz locītavas nav sevišķi skartas, un labsajūta ir normāla. Galvenā osteoartrīta pazīme ir sāpes. Tās sākas pakāpeniski un lēni progresē vairāku gadu gaitā. Osteoartrītam raksturīgas sāpes fiziskas slodzes laikā, kas pāriet pēc atpūtas. Stiprākas sāpes novēro, atsākot kustības pēc ilgāka miera perioda. Slimībai progresējot, parādās sāpes arī miera stāvoklī. Sāpes pastiprinās mitrā laikā. Raksturīgas ir arī sāpes pie kustībām un sāpes miera stāvoklī, līdz ar to rodas ierobežots kustību apjoms. Vēl kāda pazīme ir rīta stīvums, kas parasti nav ilgāks par 15 — 30 minūtēm. Ja parādās sāpes vai citas pazīmes, ka varētu liecināt par osteoartrītu, dodies pie ārsta, jo tikai speciālists  var noteikt precīzu diagnozi un nozīmēt piemērotu ārstēšanu.

Kā ārstē osteoartrītu?
Lai arī osteoartrīts nav dzīvībai bīstama slimība, tomēr tas būtiski mazina cilvēka dzīves kvalitāti, izraisot sāpes un ierobežojot kustības. Tāpēc ārstēšanas mērķis ir samazināt locītavu sāpes, kontrolēt tūsku un saglabāt artrīta skarto locītavu kustības spējas. Līdz šim nav atrastas zāles, kas pārliecinoši spētu izārstēt osteoartrītu vai apturēt tā progresēšanu, tomēr ir vairākas iespējas atvieglot simptomus un uzlabot slimnieka dzīves kvalitāti.  Pirmais ieteikums ir mainīt dzīvesveidu, mazinot ķermeņa masu un pārtraucot pārslodzi slimajai locītavai. Tomēr normālai locītavas funkcionēšanai kustības ir vajadzīgas. Mazkustība padara locītavas nekustīgas un veicina pieguļošo audu atrofiju. Tāpēc ieteicama dažāda veida fiziskā slodze: spēka, stiepšanās un aerobiskie vai izturības vingrojumi, kas uzlabo locītavu kustību un izturības diapazonu. Peldēšana ir īpaši labi piemērota pacientiem ar osteoartrītu, jo tas ļauj pacientam maksimāli izkustēties, neradot lielu slodzi locītavām. Mehāniskie palīglīdzekļi, kas īpaši svarīgi ceļa locītavai, arī īpašas zoles un gūžas locītavas stiprinātāji, palīdz fiksēt locītavu un vienmērīgāk sadalīt slodzi. Karstuma un aukstuma procedūras pārmaiņus var uzlabot kustīgumu vai mazināt sāpes. Kalcijs un D vitamīns nepieciešams kaulu stiprumam un lietojami osteoporozes profilaksei, jo stipri kauli pozitīvi ietekmē arī locītavu veselību.

Lai arī osteoartrīts nav dzīvībai bīstama slimība, tomēr tas būtiski mazina cilvēka dzīves kvalitāti, izraisot sāpes un ierobežojot kustības.

Artrītu ārstē arī ar pretsāpju un pretiekaisuma medikamentiem, lai mazinātu sāpes un uztūkumu. Te gan jāpiebilst, ka pretsāpju līdzekļi parasti ir efektīvi slimības sākumstadijā.
Ja cita veida ārstēšana vairāku mēnešu laikā nedod vēlamo rezultātu, tad variants ir operācija. Šāda operācija parasti nesagādā pacientam vairāk ciešanu, kā zoba izraušana, jo mūsdienās ir iespējams panākt pilnīgu operācijas nesāpīgumu. Atveseļošanās periods pēc šādas operācijas ilgst no 6 — 12 nedēļām un bieži ir nepieciešama rehabilitologa palīdzība.
Viena no efektīvākajām ārstniecības metodēm ir injekcijas locītavās jeb intraartikulāras injekcijas. Par intraartikulārām sauc tādas injekcijas kad šļirces adata tiek ievadīta locītavā. Locītavām (ceļa, pleca un citas) ir iekšējā telpa, ko dēvē par locītavu spraugu. Locītavas iekšējā telpa ir pildīta ar locītavas jeb sinoviālo šķidrumu. Hialuronskābei un tās savienojumiem ir ļoti liels molekulas izmērs, kas tūkstošiem reižu pārsniedz mikroskopisko atverīšu izmērus, pa kurām no asinsrites zāļu vielas nokļūst locītavā, ja tās tiek lietotas iekšķīgi vai intramuskulāru vai intravenozu injekciju veidā. Tādēļ intraartikulārs ievadīšanas ceļš ir ideāls, lai šī nepieciešamā viela sasniegtu locītavas skrimsli un sinoviālo šķidrumu. Arī blakņu praktiski nav, tāpēc šī ārstēšanas metode uzskatāma par samērā drošu, liela nozīme ir dūriena tehnikai.

Ko injicēt?
Intraartikulāri injicējamās hialuronskābes mēdz būt dažādas. To pielietojums ir atkarīgs no osteoartrīta stadijas. Sākuma stadijā lieto hialuronskābi, kas ir recepšu medikamenta statusā un spēj aizkavēt osteoartrīta progresu, kā arī mazina iekaisumu. Bet ir tādas, kas darbojas tikai kā smērviela, nodrošinot simptomātisku ārstēšanu. Ja pacientam ir nepieciešams injicēt locītavā kādu speciālo šķīdumu, kas ieeļļo locītavu, daudzi speciālisti iesaka "Erectus", kas ir intraartikulāra hialuronskābes injekcija osteoartrīta ārstēšanai jau vēlākā stadijā, kad skrimslis ir nodilis un kauli berzējas viens pret otru. "Erectus" atjauno amortizāciju un darbojas kā mehānisks atbalsts. "Erectus" sastāvā galvenā sastāvdaļa ir hialuronskābes nātrija sāls šķīdums. Hialuronskābe ir sastopama daudzos cilvēka audos, arī tādos kā skrimšļos un sinoviālajā šķidrumā. Tā nepārtraukti izdalās locītavu spraugās un ir galvenā sinoviālā šķidruma sastāvdaļa, kas piešķir tām raksturīgo viskozitāti un elastīgumu. Šādas īpašības ir būtiskas lubricējošās un triecienu amortizējošās funkcijas nodrošināšanai, kas piemīt šķidrumam normālās locītavās, lai aizsragātu skrimšļus un mīkstos audus pret mehānisku stresu un ievainojumiem.

"Erectus" izceļas citu līdzīgu produktu vidū ar savu draudzīgo cenu — 17.81 (ar PVN). "Erectus" iespējams iegādāties SIA "Livorno LLC" (kontakttālrunis 26951779), pie traumatologiem un sporta ārstiem.