“Negribu piedalīties dzemdībās” un citi jauno tētu jautājumi

Bērna gaidīšanas posms, dzemdības un jaundzimušā aprūpe arī topošajiem un jaunajiem tēviem nes daudz neskaidrību un šaubu – gan par to, kā atbalstīt jauno māmiņu, kā aprūpēt bērnu un kāpēc arī tētis jūtas citādāk, lai gan lielas fizioloģiskās izmaiņas vīrietis nav piedzīvojis? Kam lai jaunais tētis uzdod šos jautājumus?

FOTO:

Atbild Jana Biezā, dūla, zīdīšanas konsultante

 

“Negribu piedalīties dzemdībās”

“Labdien! Mēs ar draudzeni gaidām pirmo bērniņu. Nesen runājām, vai man vajag piedalīties dzemdībās. Uzreiz teicu, ka negribu. Pēc dažām dienām draudzene arī saka, ka nevēlas, lai esmu dzemdībās, bet man šķiet, ka tā viņa atbild, jo es paudu nevēlēšanos. Tagad nevaru saprast, kā labāk darīt. Ja jau viņa patiesībā grib, lai esmu dzemdībās, es jau varētu braukt… Raitis”

Atbilde:

Sveiks, Raiti! Vispirms vēlos sveikt tevi kā topošo tēti! Jāteic, tas ir tik empātiski, ka spēj “atšifrēt” partneres teikto un aizdomājies, vai viņas teiktais nav vienkārši pretreakcija tevis paustajam. Tas ir ļoti mīļi un pat cēli no tavas puses, ka par spīti tam, ka nevēlies doties uz dzemdībām, partneres labsajūtas labad tomēr esi gatavs to darīt. Tas ir atbildīgi un drosmīgi no tavas puses. [1] 

 

“Ir kāds veids, kā noskaidrot, ko partnere patiesi vēlas un kā varat nonākt pie kompromisa, kas der jums abiem. Šis veids ir saruna!”

 

Tu jautā, kā labāk darīt. Varu tev atbildēt, ka ir kāds veids, kā noskaidrot, ko partnere patiesi vēlas, un kā varat nonākt pie kompromisa, kas der jums abiem. Šis veids ir saruna! Jā, tieši tik vienkārši – iedrošinu tevi uz atklātu sarunu ar savu partneri, kuras laikā esi drosmīgs un pajautā: “Mīļā, vai tev būtu svarīgi, ka esmu tev blakus, kad dzims mūsu bērniņš? Saki droši! Svarīgāk par manām bailēm no došanās uz dzemdībām ir zināt tavu patieso vēlmi!” Ja partnere atbild apstiprinoši un atzīst, ka tomēr vēlas tavu klātbūtni, lūdzu, izrunā ar partneri visas savas bažas, kā arī noskaidro, ko tieši viņa no tevis sagaida dzemdībās. Ja partnere tomēr paliek pie sava: “Nē, es tiešām nevēlos”, vari pajautāt, vai viņa vēlas padalīties ar savām izjūtām, kāpēc tāds ir viņas lēmums, kā arī vari paust viņai, ka tomēr, neraugoties uz bailēm no būšanas dzemdībās, esi gatavs tām pārkāpt pāri, lai partnerei būtu labāk! Runājiet par savām izjūtām, ne tikai darbību! 

 

Kā tētim atbalstīt jauno māmiņu?

“Sveiki! Mums pēc mēneša būs meita mājās. Nevaru saprast, kā es varēšu palīdzēt sievai atvieglot ikdienu. Visur kursos stāsta, ka vajag atbalstīt, bet kā tieši? Pazīdīt viņas vietā jau es nevaru. Aivis”

Atbilde:

Sveiks, topošais tēti! Cik jauki, ka esi dzirdējis kādus kursus un pat aizdomājies, kā tieši varēsi atbalstīt partneri. Man šķiet, ka patiesībā tu jau esi uztvēris būtiskāko – tu saproti, ka tavai partnerei vajadzēs atbalstu! [2] Ir svarīgi apzināties, ka agrīnais pēcdzemdību periods nebūt nav viegls, saprast, ka sagatavoties tam ir teju neiespējami un pats būtiskākais ir nodrošināties ar atbalstu – gan praktisku, gan emocionālu, gan profesionālu. Tu kā partneris varēsi sniegt savai partnerei gan emocionālu, gan praktisku atbalstu dažādos veidos: 

  • Esi zinošs par pēcdzemdību periodu: atceries, ka vismaz pirmās 40 dienas tavai partnerei laiks, enerģija, rūpes jāvelta tikai diviem cilvēkiem – sev pašai un mazulim –, kā arī esi informēts, ka partneres emocijas var būt kā īsti amerikāņu kalniņi – augšā, lejā, augšā… Tas ir normāli!
  • Parūpējies, lai vismaz pirmajā mēnesī ciemiņi “nesagāžas pilna māja” – jaunajai mammai var nepietikt spēka vai drosmes laba vēlētājiem pateikt: “Esmu nogurusi, vēlos atpūsties un baudīt mieru!” Taču tu to vari – tā tu ne tikai parūpēsies par māmiņu, bet arī pasargāsi bērnu no pārlieku lieliem iespaidiem, kurus vēlāk viņš varētu jums “stāstīt” raudot.

 

 

Mazulim tik ļoti ir nepieciešama māmiņas klātbūtne, lai justos droši. Esot pie krūts, viņš paēd ne tikai fiziski, bet arī emocionāli – viņš jūtas droši.

 

  • Esi zinošs par zīdīšanu – protams, tev nav jāzina viss visos sīkumos, bet esi informēts vismaz par būtiskāko, piemēram, ka ir normāli, ja pirmās nedēļas mazulis gribēs būt pie krūts patiešām bieži un ilgi, kā arī to, ka tieši tu vari būt tas, kurš iedrošina jauno mammu vērsties pēc palīdzības pie zīdīšanas konsultanta, ja redzi, ka kaut kas neizdodas.
  • Parūpējies par siltu maltīti – ja neproti pats gatavot vai nav tam laika, varbūt vari sarunāt kādu, kurš par to parūpējas, kā arī vienmēr ir opcija atvest ēdienu no ēdnīcas. Tu pat nenojaut, cik būtiski šādas rūpes atvieglos jaunās māmiņas ikdienu!
  • Sagādā nepieciešamās lietas mammai un mazulim – visdrīzāk jaunā māmiņa nevarēs pati steigties uz aptieku un veikalu sapirkt trūkstošās lietas, bet tu vari par to parūpēties.
  • Palīdzi aprūpēt mazulīti – tu vari uzņemties autiņbiksīšu maiņu, apmazgāšanu, palīdzēt ielikt vanniņā vai savās stiprajās tēta rokās palīdzēt bērniņu nomierināt un ieaijāt. Nesatraucies, ja sākotnēji jūties nedrošs, – ar katru reizi tev sanāks arvien labāk!
  • Iedod partnerei atelpu, piemēram, lai viņa var mierīgi (ar abām rokām) paēst, ieiet dušā, iziet laukā svaigā gaisā. Tikmēr pieskati mazuli, uzliekot viņu āda–āda kontaktā sev uz krūtīm, aijājot, izejot pastaigā ar ergosomu vai ratiņiem. Tā tu parūpēsies, lai jaunā māmiņa var “uzpildīt savu bateriju”!
  • Parūpējies par mājas uzkopšanu – tu vari izkārt izmazgāto veļu, nomazgāt traukus vai apgūt prasmes rīkoties ar putekļsūcēju. Sievietēm patīk, ja apkārtējā vide ir kārtīga un tīra, un kaut mazliet tu vari tajā piepalīdzēt.
  • Ja jums ir jau vecāks bērns vai bērni, tu vari vairāk pārņemt rūpes par viņu vai viņiem – pavadīt kopā brīvo laiku, aizvest uz bērnudārzu vai skolu, parūpēties par maltītēm utt.
  • Vienkārši esi blakus!

Atceries, ka tieši pēcdzemdību periodā tavai partnerei atbalsts ir vajadzīgs visvairāk – gan jau minētais praktiskais, gan arī emocionālais. Ja nepieciešams, iedrošini viņu meklēt profesionālu atbalstu – ārstu, PEP mammu, dūlu, zīdīšanas konsultantu, samīļo –, apskauj viņu, iedrošini, ka viņai sanāk, runājieties. Esi blakus fiziski un emocionāli! Parūpējies arī par sevi – ja ilgstoši būsi vienīgā māmiņas atbalsta persona, arī tev pastāv risks pārgurt, izdegt. Tu vari pārrunāt ar partneri, kuri vēl varētu būt palīgi jums abiem, – it īpaši svarīgi tas kļūst brīdī, kad tev ir jāatgriežas darbā. Parūpējies par to jau laikus! 

Reklāma
Reklāma

Aivi, es ticu, ka tev izdosies!

 

Kad, gaidot mazuli, tētim ņemt atvaļinājumu?

“Labdien! Esam ar sievu pirmā bērniņa gaidībās, rit grūtniecības 5. mēnesis. Sākām runāt, kā darbā ieplānot atvaļinājumu. Man liekas, ka labāk uz to laiku, kad būs 8.–9. grūtniecības mēnesis, lai varu sievai palīdzēt, bet sieva saka, ka labāk uz pašu sākotnējo pēcdzemdību laiku. Kā labāk? Artūrs”

Atbilde:

Sveiks, Artūr! Tas ir tik ļoti atbildīgi no tavas un jūsu abu puses, ka vēlaties atrast vislabāko risinājumu, kad tev doties ikgadējā atvaļinājumā. Sadzirdu, ka esi rūpēs par savu partneri un vēlies viņai sniegt klātbūtni pēdējos grūtniecības mēnešos, kad puncis jau būs liels, un pieļauj, ka partnerei vajadzēs tavu atbalstu. Sadzirdu, ka savukārt tava partnere vairāk sliecas uz variantu, lai esi mājās, kad mazulis būs jau piedzimis. 

Pēdējie grūtniecības mēneši tavai partnerei tiešām varētu būt fiziski grūtāki – grūtāk piecelties no gultas vai apvelties uz sāniem, grūtāk pastaigāt vai būt fiziski aktīvai un varošai. Kaut gan jāteic, ka pastāv iespēja, ka līdz pat dzemdībām partnere ir varoša un enerģiska. Mēdz būt dažādi.

 

Pat ja partnere jutīsies fiziski nogurušāka vai nevarīgāka, saskatu, ka tomēr agrīnajā pēcdzemdību periodā tava klātbūtne, atbalsts un rūpes būs daudz, daudz noderīgāki. Šā raksta otrajā jautājumā Aivis vēlējās noskaidrot, kā var būt noderīgs pēcdzemdību periodā. Ieskaties, un varēsi nojaust, cik ļoti tieši pirmajās nedēļās tava klātbūtne būs svarīga. Parasti topošajiem tētiem iesaku “sakombinēt” abus atvaļinājumus kopā: paternitātes atvaļinājumu*, un tam lai seko ikgadējais atvaļinājums.

Pārrunājiet vēlreiz šo ar partneri, lai nonāktu pie labākā lēmuma! 

* Darba likuma 155. panta 1.daļa nosaka: “Bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.”[4]

 

 

Kā dzemdībās būt patiesi noderīgam?

“Sveiki! Sieviņai drīz jādzemdē. Esam noklausījušies dažādus sagatavošanās kursus par dzemdībām, bet man vienalga bail, vai varēšu visu atcerēties, kas man jādara. Brīžam uznāk domas, vai vispār varēšu viņai kā palīdzēt. Gribu būt līdzās, bet gribu būt arī noderīgs. Vai varat ieteikt, kas būtu vissvarīgākais? Paldies! Edgars”

Atbilde:

Sveiks, Edgar! Tavā jautājumā sadzirdu, cik tev ir ļoti svarīgi izdarīt vislabāko, ko spēj, atbalstot savu partneri dzemdību laikā. Tas vien jau ir tik būtiski – tu vēlies būt klāt un darīt visu labāko.

Saprotu, ka jau esi dzirdējis visu, kas tev būtu jādara dzemdību laikā, bet tas radījis tevī apjukumu un stresu, vai spēsi visas instrukcijas atcerēties. Tamdēļ vēlos tevi iedrošināt, ka vissvarīgākais ir – vienkārši esi blakus. Esi blakus mierīgs, mīlošs, atbalstošs, gādīgs, mīļš, izpalīdzīgs. Vienkārši esi blakus savai partnerei – gan fiziski, gan emocionāli. Kā dūla bieži esmu uzdevusi sievietēm šo jautājumu – kā partneris tev palīdzēja? Atbilde praktiski vienmēr skan: “Ar to, ka viņš vienkārši tur bija.” Arī kāds pētījums liecina: sievietes augstāk novērtēja partneru emocionālā atbalsta nozīmi dzemdībās, nevis praktiskā atbalsta nozīmi. Redzi? Vienkārši esi blakus! [1]

 

 

Atsauces:

  1. Relationships Between Partner’s Support During Labour and Maternal Outcomes. Pieejams: https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1046/j.1365-2702.2000.00358.x 
  2. Social Support During the Postpartum Period: Mothers’ Views on Needs, Expectations, and Mobilization of Support. Pieejams: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3518627/
  3. How Often Does My Baby Need to Breastfeed? Pieejams: https://www.nhs.uk/conditions/baby/breastfeeding-and-bottle-feeding/breastfeeding/your-questions-answered/
  4. Darba likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/26019-darba-likums