Kā rīkoties, ja bērns slīkst!

Raksts no grāmatas “Kā nosargāt savu bērnu”.

Konsultē: NMPD Pirmās palīdzības sistēmas organizēšanas nodaļas galvenais speciālists Miķelis Puķītis, ārsts, RSU MITC simulāciju instruktors Mareks Marčuks un bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks.

1. Ja bērns slīkst, jāatceras pārliecināties arī par savu drošību. Ja iespējams, jāpiesaista glābēji vai jāizmanto laiva, lai ātri piekļūtu slīcējam.
2. Ja slīkšana ir salīdzinoši tuvu krastam, tad var slīcējam pamest kādu priekšmetu, aiz kā pieķerties, piemēram, virvi no auto bagāžas nodalījuma vai izturīgu zaru, tomēr jāatceras, ka mazākam bērnam satvert pamestu priekšmetu var būt grūtāk. Tas ir drošāk par skriešanu ūdenī pašam, jo slīcējs ir ārkārtīgi satraukts un šādos apstākļos var glābēju satvert un arī paraut zem ūdens, tāpēc slīcējam drīkst tuvoties un satvert viņu tikai no aizmugures. 
3. Kad slīcējs ir nogādāts krastā, jāpārliecinās par viņa stāvokli. Jānovelk mitrais apģērbs, jānoslauka, jāpalīdz sasildīties ar kādu pledu vai jaku. Tas palīdzēs novērst atdzišanu, kas var būt pēc notikušā.
4. Ja cietušais klepo, jāmudina to aktīvi darīt, lai izklepotu norīto ūdeni. Ja bērna veselības stāvoklis pēc šā notikuma šķiet stabils, tāpat viņš vēl tajā dienā pastiprināti jānovēro, lai nerodas kādi vēlīni slīkšanas simptomi, piemēram, elpošanas grūtības. Tādā situācijā nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība un jāzvana 113.
5. Ja bērns klepo, bet dara to klusi, bez balss, nevar parunāt, tver pēc elpas, tad aizrīšanās ir nopietna un jāpalīdz pēc aizrīšanās algoritma.
6. Ja slīcējs zaudējis samaņu, bet elpo, viņš jānogulda stabilajā sānu pozā. Jāzvana 113.
7. Nedrīkst atstāt cietušo vienu, regulāri jāpārbauda, vai ir elpošana. Ja cietušais ir bezsamaņā un neelpo, jāsāk atdzīvināšanas pasākumi. Par atdzīvināšanas pasākumiem lasi šeit.