"Lielais Kristaps" ir klāt – izpēti programmu un 4 dienas skaties filmas bez maksas

Trīs Lielā Kristapa filmu kolekcijas portālā filmas.lv.

ALVIS LAPIŅŠ

Tās dullās Paulīnes dēļ

Režisore Vija Beinerte, spēles īsfilma, 1979, 24’.

 
Filma veidota pēc Vizmas Belševicas stāsta motīviem kā režisores Vijas Beinertes diplomdarbs, absolvējot kinorežijas fakultāti Maskavas kinoinstitūtā. 

Divas pavecas māsas, Paulīne un Līzbete (lomās – Latvijas teātru primadonnas Lilita Bērziņa un Lidija Freimane), kāzas savā mūžā nav piedzīvojušas, un Paulīne nospriež, ka tad vismaz bērēm jābūt lepnām… Māsas sāk pelnīt naudu ar sēnēm un ogām, sapērk dārgus audumus kleitām un smalkas parūkas, bet Paulīnei kļūst žēl, ka pati to skaistumu nemaz neredzēs. Viņa nolemj sarīkot bēru ģenerālmēģinājumu un izsaukt fotogrāfu, lai to iemūžina. Bet pa šiem gadiem Paulīnei pielipis niķis mosties ar teicienu: "Tu saki?", un zārkā viņa iesnaužas...

Lomās arī Ēvalds Valters, Ārijs Geikins, Svetlana Bless, Ivars Kalniņš un citi.

Saulessvece

Režisore Lūcija Ločmele, spēlfilma, 1986, 70’.
 

“Lielā Kristapa” balvas labākajai spēlfilmai un labākajam spēlfilmas scenāristam – Alvim Lapiņam. 

Filma stāsta par diviem draugiem, lauku puikām Juri un Māri, kuri ik brīdi gatavi kopā pastrādāt kādu nedarbu. Tomēr Juris ne tikai izturas saprotoši pret mātes vēlēšanos apprecēties ar Jāņonkuli, bet gatavo arī kāzām neparastu dāvanu – meža klajumiņā atrod un aprūpē skaistu puķi, “saulessveci”. Tiesa, nav viegli saglabāt savu noslēpumu un pasargāt ziedu, lai to neiznīcinātu kāds meža zvērs vai nevērīgs cilvēks, vēl jātiek galā arī ar kaimiņu meiteņu ziņkārību un vecmāmiņas rūpēm, taču galu galā viss beidzas labi, un arī Lielā Kristapa žūrija novērtē šo darbu ar balvām.

Lomās – Gatis Rēpelis, Māris Strēlis, Gunta Grīva, Juris Bartkevičs un citi

Aija

Režisors Varis Brasla, TV spēlfilma, 1987, 2 sērijas – 69’.
 

Filma veidota pēc Jāņa Jaunsudrabiņa prozas motīviem, saņēmusi “Lielā Kristapa” skatītāju balvu. 

Skumjais mīlestības stāsts, kas risināts kā traģiska notikuma izmeklēšana, notiek Latvijas laukos, divdesmitā gadsimta sākumā. Pēc ilgu gadu prombūtnes mājās atgriezies bijušais kalps Jānis Balodis, kurš savulaik aizbrauca meklēt laimi Rīgā, jo nespēja samierināties ar Aijas kāzām. Aiju Jānis mīl jau kopš bērnības, bet viņu pašu visus šos gadus mīl un gaida jaukā kalpu meitene Ieva. Pēc vīra nāves Aija ar bērniem dzīvo viena. Viņu satiekot, Jāņa mīlestība pamostas ar jaunu spēku un, neklausot vecāku iebildumiem, Jānis ar Aiju salaulājas. Viņš cer, ka paša strādīgums un godīgums atnesīs ģimenei laimi, taču Aija jau pārāk pieradusi pie laiskuma, netīras dzīves un bagātā kaimiņa atmestajām dāvanām. Viņas dzīves ideāls vairs nesniedzas tālāk par pilnu vēderu. Sapratis pūliņu bezcerīgumu, Jānis nolemj darīt savai dzīvei galu.

Lomās – Zane Jančevska, Juris Žagars, Andris Bērziņš, Dita Krenberga un citi

Ziemassvētku jampadracis

Režisors Varis Brasla, spēlfilma, 1993, 80’.
 

Viens no populārākajiem darbiem, ko radījis šis radošais tandēms – scenārists Alvis Lapiņš un režisors Varis Brasla –, filma saņēmusi Lielā Kristapa skatītāju balvu. 

Stāsts risinās 20. gadsimta 30. gados, Cīrulīšu ģimenē ir pieci bērni, bet tēvs Valdemārs ir nabaga mūzikas skolotājs, kurš ar klavierstundām nevar nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai uzturētu ģimeni un samaksātu dzīvokļa īri. Protams, naudas nepietiek arī biļetēm uz mazā brīnumbērna Raimondiņa koncertu. Bērni labprāt atrisinātu šo situāciju, bet viss izvēršas lielā juceklī, kamēr beidzot Valdemārs izglābj koncertu un Raimondiņa tēvs viņam piedāvā darbu savā mūzikas skolā.
Filmas stāsta pamatā ir vācu rakstnieces Agneses Zaperes (1852–1929) pazīstamākais romāns “Cīrulīši” (1907), kas tulkots daudzās pasaules valstīs un latviešu valodā iznācis jau 1936. gadā. Filma “Ziemassvētku jampadracis” pasaules pirmizrādi piedzīvoja un pirmo balvu saņēma Frankfurtē, bērnu un jauniešu filmu festivālā LUCAS.

Lomās – Jānis Paukštello, Dace Eversa, muzikālās Zostiņu ģimenes bērni un citi.

Ūdensbumba resnajam runcim 

FILMA SKATĀMA TIKAI LATVIJĀ 25. UN 26. FEBRUĀRĪ

Režisors Varis Brasla, spēlfilma, 2004, 77’.
 

Divām māsiņām, Martai un Lindai, uz mēnesi vajadzīga aukle, jo tētis pelna ģimenei naudu Anglijā, bet mammai jābrauc uz kursiem Rīgā. Aukle Una vairāk nodarbināta ar savas privātās dzīves problēmām, tāpēc meiteņu audzināšanai izvēlas vienkāršāko metodi – komandēšanu. Martai neatliek nekas cits, kā apgūt lielās kompromisa mākslas noslēpumus, un jaunā rīcības taktika atklāj brīnumu lietas.

Filma “Ūdensbumba resnajam runcim” ir Vara Braslas un Alvja Lapiņa atgriešanās ģimenes filmu žanrā pēc desmit gadu pārtraukuma, un atkal ar uzvaru – “Ūdensbumba resnajam runcim” saņēma Nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” balvu par labāko spēlfilmu un labāko scenāriju, arī Lielā Kristapa skatītāju balvu, turklāt pēc ilgāka pārtraukuma pulcināja kinoteātros ievērojamu skaitu kinoskatītāju, kas gandrīz jau bija pārstājuši apmeklēt Latvijas filmas.

Lomās – Undīne Vīksne, Zane Leimane, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Jānis Paukštello un citi.

Uz spēles Latvija

Režisors Pēteris Krilovs, dokumentālā filma, 2014, 90’.

Filmas atslēgas kods ir gadskaitlis 1949 – šajā gadā dzimis filmas režisors Pēteris Krilovs, un viņa personiskais stāsts par tēvu ir cieši saistīts ar padomju Latvijas čekistu viltīgo spēli pret zviedru, angļu un amerikāņu izlūkdienestiem. Sešdesmitajos gados ar čekas līdzdalību Latvijā tapa Arvīda Griguļa romāns, pēc tam aktierfilma “Kad lietus un vēji sitas logā” (1967), arī pseidodokumentāls TV seriāls “Spēle”. 

Filma stāsta par cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ kļuvuši par šīs spēles dalībniekiem. Vairāku gadu garumā savākti unikāli dokumenti, liecības, čekas apsūdzību materiāli un intervijas ar aculieciniekiem un ekspertiem. Čekas sausās un skarbās nopratināšanas protokolu lapas filmā atdzīvojas melnbaltā plastilīna animācijā. Viegli ironiska kinoarhīvu montāža, atdzīvināta Eiropas politiskā karte un grafikas palīdz arī nesagatavotam skatītājam orientēties līdz šim mazzināmos vēsturiskos notikumos.

Filma “Uz spēles Latvija” saņēmusi “Lielā Kristapa” balvu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma.

LIELĀ KRISTAPA LABĀKĀS FILMAS 2021

Gads pirms kara

Labākā pilnmetrāžas spēlfilma

Režisors Dāvis Sīmanis, studija Lokomotīve, Produkce Radim Prochazka (Čehija), Uljana Kim (Lietuva) ??’.
 

Sirreāls ceļojums 1913. gadā, īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma, – laikā, kas pārvērta pasauli. Vēsturiskā trillera centrā ir jauns cilvēks Pēteris Mālderis, viens no 20. gadsimta noslēpumainākajiem latviešiem, un sazvērestības intriga, ko Pēteris cenšas atrisināt, bet dažādie stāsta pavērsieni vienlaikus ir arī reālu vēstures notikumu atspoguļojums. Tāpēc varonis savā ceļā sastop virkni pazīstamu vēsturisku personību – Ļeņinu, Freidu, Staļinu, Trocki, Prustu un citus zīmīgus personāžus. 

Filma ir Eiropas vēstures interpretācija, kas vēsta par vecās kultūras bojāeju, pasaules pirmizrādi “Gads pirms kara” piedzīvoja Roterdamas starptautiskajā kinofestivālā.

Delle 

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma

Režisors Andrejs Verhoustinskis, studija Centrums, 78’.

Filma par gleznotāju Birutu Delli, kura nāk no 60. gadu brīvdomīgās paaudzes Latvijas mākslā. Tas ir stāsts par vientulību un neiederēšanos, un lielu talantu, kas dramatiskā veidā apēd visu pārējo sievietes dzīvē. Rutas zaudējumi ir neiedomājami – mīļotā vīrieša un dēla garīgā slimība, otrā vīra, čekas aģenta nodevība; dēls izdara slepkavību, dēla tēvs – pašnāvību. Taču viņa spītīgi un neatlaidīgi turpina gleznot, bet filmas autoriem izdodas ļoti tuvs kontakts ar šo noslēgto personību.

Negaiss

Labākā īsmetrāžas spēlfilma

Režisors Jāzeps Podnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā Filmu skola, 2021, ???.
 

Par spīti ļaunām zīmēm un drīzam negaisam, zvejnieks dodas jūrā un neatgriežas. Zvejnieka sieva meklē burvi, kurš spētu nomierināt vētru un atgādāt atpakaļ krastā viņas vīrieti, taču ceļojuma laikā sieviete saskaras ar maldiem un mulsinošām parādībām. 

Filma uzņemta uz 16 mm kinolentes un filmēta 2021. gada vasarā Portugālē, autors iedvesmojies no franču kino klasiķa Žana Epsteina filmas “Negaisa pavēlnieks” / “Le Tempesteire” (1947). 

Galvenajā lomā – portugāļu-vācu izcelsmes aktrise Žozefīne Vinklere.

Pārceltuve

Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma

Režisors Pauls Ķesteris, studija Mistrus Media un Latvijas Televīzija, 2020, 27’.
 

Līgatnes pārceltuve no agra pavasara līdz rudenim pāri Gaujai ceļ vietējos iedzīvotājus un tūristus, nejaušus garāmbraucējus un automašīnas. Koka pārceltuves 12 kvadrātmetros atklājas laikmets – ieradumi, ikdiena, tradīcijas, svētki, negaidīti notikumi, dabas cikliskums. Dzīve uz nelielās pārceltuves ļauj fiksēt laiku, un viena kalendārā gada laikā uzņemtās filmas stāsts izseko dzīvei uz prāmja nomaļā Latvijas vietā, atsedzot to kā stāstu par 21. gadsimta Latviju.

Čuči, čuči

Labākā animācijas filma

Režisore Māra Liniņa, studija Atom Art, 2021, 5’.

Kamēr lielie lāči dodas dienas gaitās, viņu bērni rotaļājoties ieved mājās nekārtību. Cik labi, ka ir mākoņu aitiņas, kas palīdz visu sakārtot!

Vismazākajiem skatītājiem domātā filmiņa balstīta populārākajā latviešu šūpuļdziesmā Aijā, žūžū, lāča bērni un veidota filca animācijas tehnikā. Pasaules pirmizrādi filma piedzīvoja Berlīnes starptautiskā kinofestivāla bērnu filmu konkursā Generation Kplus.

Tizlenes

Labākā debijas filma – FILMA SKATĀMA TIKAI LATVIJĀ 25.02.

Režisore Marta Elīna Martinsone, studija Ego Media, TET Studio, 8Heads Productions (Čehija) 2021, 101’.
 

Pusaudžu komēdijas galvenās varones, 9. klases skolnieces Sarmīte, Sveta un Katrīna ir nolēmušas radikāli mainīt savu dzīvi un no klases apsmietākajām “tizlenēm” pārvērsties par populārākajām meitenēm. Iedvesmojoties no filmām un seriāliem, viņas nolemj, ka vienīgā iespēja to panākt ir – ierasties izlaidumā ar klases krutākajiem čaļiem. 

Filmas vide ir krāšņa stilizācija par 90. gadu Latviju, jo darbība norisinās nu jau leģendārajā milleniuma laikā, kad ar nepacietību un bažām tika gaidīta jaunā tūkstošgade.

Priekuļu miljonāri

Labākā studentu filma

Režisore Līva Polkmane, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā Filmu skola, 2021, 28’.

Ir 2009. gads, un divi brāļi, Laimonis un Ojārs, negaidot kļūst par kādas īpatnējas televīzijas spēles dalībniekiem cerībā laimēt jaunu automašīnu. Viņu uzdevums – spēt ilgāk par citiem noturēt roku uz kārotās mašīnas. Sāncensība, kas sākusies aiz rotaļīga spīta, pamazām kļūst arvien nežēlīgāka, un autori filmas žanru raksturo kā dramatisku komēdiju.

SIMTGADNIEKS – REŽISORS ROLANDS KALNIŅŠ (1922–2022)

Akmens un šķembas 

Spēlfilma, 1966, 83’. (Foto: Juris Dzenis)
 

Trīs draugus – Jāni, Zigi un Ričardu – Otrā pasaules kara laikā iesauc latviešu leģionā, viņi cīnās Volhovas purvos. Zigis krīt, mēģinādams pāriet padomju armijas pusē. Divdesmit gadus vēlāk satiekas abi pārējie draugi – Jānis palicis Latvijā, Ričards iebrauc dzimtenē no ārzemēm. Kara laikā, lai glābtu draugu, viņš nošāva sarkanarmieti, bet tagad saprot, ka zaudējis visu – Antras mīlestību, draugu un dzimteni.

Leģionāru tematika režisoram Rolandam Kalniņam bija personīgi izsāpēta – viņam pašam kara laikā izdevās izvairīties no iesaukšanas leģionā, taču daudzu laikabiedru traģiskais liktenis rosināja ķerties pie dramaturga Viktora Lorenca uzrakstītā scenārija. Tomēr cerība godīgi un brīvi runāt par šo Latvijas vēsturei tik nozīmīgo periodu izrādījās pārāk naiva, dažādās instancēs divu gadu garumā nemitīgi lika pārveidot gan filmas scenāriju, gan uzfilmēto materiālu, filmas varoņu dialogus un sižeta līnijas, līdz beidzot samocīto filmu izlaiž uz ekrāniem ar speciāli sacerētu "politiski pareizu” priekšvārdu un nosaukumu Es visu atceros, Ričard!, to demonstrē tikai pāris nedēļas Rīgas nomales kinoteātros. Tikai 1992. gadā, jau neatkarīgā Latvijā, filmas autori atjauno savu darbu iespējami tuvu sākotnējai iecerei, un notiek filmas Akmens un šķembas pirmizrāde.

Četri balti krekli 

Spēlfilma, 1967, 77’.

Telefonu montieris Cēzars Kalniņš no darba brīvajā laikā sacer dziesmas, muzicēdams kopā ar draugiem izveidotajā ansamblī. Tomēr, lai mūziķi varētu spēlēt publikai, jāiziet garš atļauju saņemšanas ceļš. Kultūras komisijas locekle Anita Sondore pavirši noklausās Cēzara dziesmas un nokritizē tās, bet vēlāk vairs gribēdama nevar apstādināt dažādu sabiedrisko apspriešanu dzirnakmeni, kuru pati iekustinājusi.

Sešdesmito gadu brīvības alku kinematogrāfiska kvintesence, jauneklīgs maksimālisms un sirdsapziņas balss, kas Rolanda Kalniņa filmas dumpīgajiem varoņiem ļauj nostāties blakus pasaules kino jauno viļņu parādībām. Autori gandrīz pravietiski pareģojuši paši savas filmas likteni (publiskas izrādīšanas aizliegumu), kadrā ironizējot par slēptās cenzūras darbību padomju sistēmā. Latvijas kinovēsturē pirmā filma, kas par patstāvīgu un līdzvērtīgu spēlētāju uzskata filmas mūziku un montēta, ieklausoties Imanta Kalniņa mūzikas dramaturģijā.

50 gadus pēc filmas uzņemšanas “Četri balti krekli” saņem pasaules mēroga atzinību, nonākot 2018. gada Kannu starptautiskā kinofestivāla sadaļā Kannu klasika / Cannes Classics, un režisors Rolands Kalniņš (1922) 96 gadu vecumā kopā ar operatoru Miku Zvirbuli (1937) brauca uz Kannām, lai piedalītos filmas godināšanā.

Visas filmas šone'dēl bez maksas var noskatīties ŠEIT.