Jautā mamma: “Kādas multenītes rādīt bērnam 1 gada vecumā?”

Eksperte skaidro, ka pastāv ieteikums līdz bērna divu gadu vecumam nerādīt mazajam nekāda veida raidījumus vai multfilmas, jo “nav datu par to, kā šīs pārraides ietekmē bērna smadzenes, attīstību, ja viņš to visu sāk skatīties tik agrā vecumā”. 

Taču ir pētījumi, kas saistīti ar bērna valodas attīstību. Tajos pierādīts – ja bērnu viena gada vecumā nosēdina pie ekrāna vienu pašu, tad viņš nemaz neuztver to, kas tur notiek. Sabīne Bērziņa stāsta, ka veikto eksperimentu laikā bērnam dotas instrukcijas verbāli klātienē – paņem karotīti, pieskaries savai ausij utt. “Tad tas pats cilvēks deva šīs instrukcijas caur TV ekrānu iepriekš uzfilmētā video. Tika konstatēts, ka bērni nereaģē uz teikumiem, kas pausti caur ekrānu. Vienalga, vai tas ir TV vai datora ekrāns. Taču klātienē pateiktas šīs pašas lietas mazais saprot un izpilda,” teic speciāliste. Viņa piebilst, ka 

tik mazā vecumā bērns caur ekrānu neuztver arī labās lietas, tāpēc no bērna attīstības viedokļa viņam nav nepieciešams tā sauktais ekrānlaiks, lai cik vērtīgs saturiski tas būtu. 

Vēl viens būtisks aspekts, kas itin nemaz nenāk par labu bērna attīstībai, ir zibošās bildes ekrānā, jo mūsdienās piedāvātais saturs bērnu auditorijai lielākoties ir tāds, kas neprasa uzmanības noturību. “Zib bildes, ātri mainās tēmas un tas nenāk par labu bērnam, īpaši tik mazam,” saka Sabīne Bērziņa.

Ja tomēr gadu vecam bērnam tiek rādīta kāda multfilma vai raidījums, tad ekrānlaikam jābūt iespējami īsākam un “noteikti kopā ar pieaugušo, kurš stāsta un skaidro, kas tur notiek”. Sabīne Bērziņa iesaka pat apturēt video kādā brīdī un vēlreiz pastāstīt bērnam, kas tad tur īsti bija: “Var pat paņemt ekrānā rādīto priekšmetu un kopā to aplūkot reālajā dzīvē. Piemēram, bumbu vai mašīnu u.tml. Tā bērns kaut ko var iegūt no ekrānlaika, taču atkārtošu vēlreiz – viņam tāds nav nepieciešams. Šajā vecumā bērni uztver reālo dzīvi.” 

Ja vecākam vajadzīgs laiks sev, speciāliste mudina padomāt par citām aktivitātēm, kas aizrauj mazo, piemēram, iedot viņam plastmasas bļodas, koka karotes vai jebko citu, ar ko bērns var spēlēties uz grīdas. “Ir svarīgi padomāt par ilgtermiņa sekām – 

ja bērns sāks skatīties viedierīces un TV tik agrīnā vecumā, tad arī vēlāk viņš to gribēs kā daļu no savas rutīnas. 

Ir pat pētījumi, kas apliecina – ja bērns divu gadu vecumā pārāk ilgi skatās pārraides, tas negatīvi ietekmē viņa uzvedību. Tāpēc ir svarīgi padomāt, kāds ir mērķis, kāpēc es lieku bērnam multeni vai raidījumu. Turklāt viengadnieks parasti nemaz neizrāda interesi par šādām pārraidēm. Viņa uzmanību var piesaistīt reklāmas, bet ne raidījums vai filmiņa,” uzsver Sabīne Bērziņa.

Dažas filmiņas mazākajiem – īsas un ne tik raibas

Ukulele 

Cūciņa Pepa 

Kirī un Lū 

Timija laiks 

Teletūbiji