No ģimenēm Latvijā ik dienu tiek izņemti vidēji 3 bērni. Kāpēc šis skaitlis ir tik liels?

“Mēs daudz runājam par demogrāfisko situāciju un to, kā palielināt dzimstību. Tomēr no ģimenēm ikdienas izņemto bērnu skaits liecina par būtiskām problēmām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā. Tas liek uzdot jautājumu, kādu atbalstu ģimenes ir saņēmušas līdz bērna izņemšanai no ģimenes, kā tiek identificētas riska ģimenes un kā tiek gādāts par bērnu labākajām interesēm krīžu situācijās. Bērna izņemšanai no ģimenes būtu jābūt galējam līdzeklim pēc tam, kad visas saudzējošākas alternatīvas ir izmēģinātas un nav darbojušās,” uzsver Edvards Smiltēns.

Nesniedzot savlaicīgu un mērķētu atbalstu riska ģimenēm, lielākais cietējs ir bērns. Jebkurai traumējošai pieredzei var būt tālejošas sekas, radot mācību, uzvedības un cita veida grūtības, kā rezultātā ir ierobežotas bērna iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un sekmīgi iekļauties sabiedrībā. Agrīna atbalsta nesniegšana problēmu risināšanu pārliek uz vēlāku laiku, kad valstij vairs nav izvēles neiesaistīties, kad šādi bērni ir kļuvuši par veselības aprūpes, sociālās aprūpes vai kriminālās justīcijas klientiem. Tāpēc nepieciešams pilnveidot bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, izveidojot modeli, kurā bērna vajadzības un intereses ir prioritāte ne tikai uz papīra, bet arī realitātē.

Pārrunājot jautājumu ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu, tika saņemts Ministru prezidenta uzdevums Labklājības ministrijai un Tieslietu ministrijai līdz 1. oktobrim izstrādāt priekšlikumus jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim