Tālmācības vidusskolas direktore: elastība nav modes vārds, bet nepieciešamība

Eiropas Tālmācības vidusskolas direktore Darja Voitjuka.

Visiem neder viena pieeja

Pēdējos gados diskusijas par tālmācību Latvijā bieži bijušas ļoti polarizētas – nereti izskanējis priekšstats, ka kvalitatīva izglītība iespējama tikai tradicionālajā klātienes modelī, savukārt tālmācību mēģināja pozicionēt kā izņēmumu vai “rezerves variantu”. Tajā pašā laikā realitāte apliecina, ka bērnu vajadzības ir ļoti dažādas un visiem neder viena pieeja. Ne velti izglītojamo skaits tālmācības programmās uz 2025. gada 1. septembri pārsniedza 12 500 (salīdzinot ar 2024. gadu aptuveni 6% pieaugums).

Vai aizliegumi ir ilgtspējīgs risinājums? 

Gaidāmā diskusija par elastīgāku pieeju izglītībai nedrīkst būt atrauta no nesen pieņemtajiem ierobežojumiem tālmācībai 1.–6. klasē. Ja patiešām vēlamies runāt par bērnu labākajām interesēm, jāspēj diskutēt arī par to, vai aizliegumi ir ilgtspējīgs un visiem bērniem piemērots risinājums. Ir bērni, kuri veiksmīgi mācās klātienē, un tas ir ļoti labi, taču ir arī bērni, kuri profesionāli sporto, saskaras ar veselības problēmām, emocionālās labsajūtas izaicinājumiem, mobinga pieredzi vai dzīvo ārvalstīs, un kuriem elastīgāki mācību risinājumi nav privilēģija, bet nepieciešamība.

Nodrošināt kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no izvēlētā mācību modeļa

Tāpēc svarīgi saprast, ka tālmācība nav pašmācība vai bērna atstāšana vienatnē pie ekrāna – mūsdienīga tālmācība nozīmē strukturētu mācību procesu, pedagogu darbu, individuālas konsultācijas, regulāru atgriezenisko saiti un sadarbību ar ģimeni. Faktiski daudzos gadījumos tā prasa vēl individuālāku pieeju nekā tradicionālā klase. Būtiski ir arī tas, ka ministres prioritātēs uzsvērtas vienotas prasības izglītības kvalitātei. Diskusijai nevajadzētu būt par to, kura forma ir “pareiza” vai “nepareiza”, bet gan par to, kā nodrošināt kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no izvēlētā mācību modeļa.

Elastība nav modes vārds

Mūsdienu izglītības sistēmā elastība nav modes vārds, bet nepieciešamība, ko ietekmē gan tehnoloģiju attīstība, gan ģeopolitiskie drošības izaicinājumi, gan arvien lielākā izpratne par bērnu individuālajām vajadzībām. Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā jau izskanējuši aicinājumi pārskatīt tālmācības ierobežojumus, īpaši drošības un pieejamības kontekstā.

Tāpēc šobrīd ir ļoti svarīgi, lai diskusija par izglītības nākotni Latvijā balstītos nevis aizspriedumos, bet datos, pieredzē un bērnu reālajās vajadzībās. Mūsdienīga izglītības sistēma nav tāda, kur visi mācās vienādi, bet tāda, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību dažādiem bērniem dažādās dzīves situācijās