13. un 14. augustā ikgadējie Zemgaļu svētki Tērvetē

Tērvete ir nozīmīgs kultūrvēsturisks Zemgales tūrisma objekts ar vairākiem muzejiem, izciliem arhitektūras pieminekļiem un Tērvetes dabas parku, kuru šobrīd apmeklē ap 100 000 tūristu gadā. Katru gadu, nu jau astoto reizi augusta otrajā sestdienā un svētdienā - Tērvetē tradicionāli tiek rīkoti  Zemgaļu svētki — šogad svētku datumi ir 13. un 14. augusts. Tērvete  kā viens no 13.gs visspēcīgākajiem zemgaļu centriem visilgāk cīnījusies  par savu politisko un ekonomisko neatkarību. Tērvetes pilskalns un zemgaļi, kas apdzīvojuši šo reģionu, ir svarīgs kultūrvēsturisks piemineklis latviešu tautai, tas kalpo kā latviešu tautas nelokāmā, stingrā un neatlaidīgā rakstura un gribasspēka simbols. Šobrīd Tērvete ir vienīgā vieta Zemgalē, kur tiek parādītas tik senas kultūrvēsturiskās vērtības, kas attiecās uz 9. — 14. gs., parasti šādos festivālos Latvijā galvenokārt tiek demonstrētas viduslaiku tradīcijas.

Zemgaļu svētkus iemīļojuši arī ārzemnieki
Svētki ir guvuši lielu atzinību Latvijas iedzīvotājos un  kaimiņvalstu Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Krievijas un Somijas vēstures interesentu un cīņu rekonstrukcijas klubu vidū, kuri ik gadu piedalās svētku pasākumos. Akcents tiek likts uz zemgaļu materiālās, garīgās kultūras un dzīvesveida popularizēšanu senatnē no 9. līdz 13. gs., var vērot amatnieku darbošanos, zemgaļu un krustnešu cīņas, atraktīvas darbības ar senajiem amata rīkiem un kaujas ieročiem. Darbojas amatnieku tirgus.

Senās cīņas, jātnieku paraugdemonstrējumi, vizināšanās ar kuģi...
2011. gada VIII Zemgaļu svētku tēma ir „Tērvete varenākā Baltu pils”. Paredzēts, ka līdz svētkiem tiks pabeigta Tērvetes 12. gs. koka pils rekonstrukcijas I kārtas būve, kas simbolizē Tērvetes pils augšāmcelšanos, kā tas minēts daudzās latviešu tautas teikās un pasakās. Šogad aprit 730 gadi kopš 1281. gada, kad Nameja vadībā tika atkarota un atjaunota Tērvetes koka pils kā tas aprakstīts Atskaņu hronikā.
Tērvetes upes attekas kanālā norisināsies zemgaļu un vikingu cīņa par „ūdens ceļu”, kurā tiks izmantots 2009. gadā pēc E. Zalstera projekta rekonstruētais pirmais kuršu vikingu kuģis, un 2010. gadā pēc Gokstates projekta  būvētais kuģis. Interesentiem tiks stāstīta kuģu tapšanas vēsture un konstruktīvās īpatnības, pa kanālu tiks vizināti arī apmeklētāji.
Senajā apmetnē tiks radīta vīzija ar izbūvētu 13.gs. zemgaļu sētu, ap kuru grupēsies vairāki desmiti pašmāju un viesu  celtas senlaicīgas teltis cīnītajiem un amatniekiem. Notiks jātnieku paraugdemonstrējumi, Baltijas reģiona karavīru turnīrs, loku  un arbaletu šaušanas turnīrs, teatralizēts uzvedums „Namejs un zemgaļu karavīri atvaira krusta karotāju uzbrukumu”. Svētku laikā apmeklētājiem tiks piedāvāta  šaušana ar arbaletu un loku, iespēja ietērpties senajos tērpos,  vizināšanās ar vikingu kuģiem, iejušanās senatnes dzīves ritmā.

Dalībnieki
Svētkos piedalīsies ap 200 dalībniekiem, vēstures rekonstrukcijas  klubi: ”Excalibur”, ”Senzeme”, ”Ugunszīme”, ”Baltava”, ”Rodenpois”, ”Comturia Winda”, ”Trokšņu iela” ,”Senās vides darbnīca” ,”Vilki”, ”Upmale” ,”Filosofija” ,”Luste”(Latvija), ”Kovarnis”, ”Vilkatlaka”, ”Ragnaras”,  ”Varingi”, ”Svētās Marijas klostera bruņinieki”(Lietuva), ”Maktig Korp”, ” Unija Mec i Voron” (Baltkrievija) ”Reas” (Igaunija),  ”Kaup” ,”Helgi”, ”Elfear” (Krievija) un viesi no Somijas.  

Tie, kurus nesaista senais dzīves veids, blakus esošajā Tērvetes estrādē visas dienas garumā varēs noklausīties pašdarbības kolektīvu koncerta uzvedumu, Laura Reinika koncertu un vakarā priecāties zaļumballē.