Lai sāktu staigāt, sešgadīgajai Amandai nepieciešama mūsu palīdzība

Aprīlī Amandai palika 6 gadi. Viņa ir smaidīga, dzīvespriecīga gudriniece, mīl dziedāt un zīmēt, dievina pasakas, īpaši par cūciņu Pepu. Skatoties multfilmas, meitene patstāvīgi jau ir apguvusi angļu valodu. Amanda kopā ar mammu Sintiju un tēti Armandu dzīvo Smiltenes novada Vidagā, un viss būtu labi, ja vien meitenei no dzimšanas nebūtu smaga diagnoze – spastiska tetraparēze.
Vecāki tic, ka viss ir labojams.

FOTO: no personīgā arhīva

Vecāki tic, ka viss ir labojams.

Amanda ļoti grib skriet, lēkāt un dejot kā visi citi bērni, taču viņa to nespēj. Kustību traucējumu dēļ meitene nestaigā un pat nerāpo. Pavisam nesen viņa iemācījās sēdēt ar atbalstu.


Vecāki tic, ka viss ir labojams. Palīdzēt Amandai kļūt spēcīgākai un piecelties kājās var rehabilitācija pēc īpašas programmas medicīnas centrā “Adeli” Slovākijā. Meitene tur jau ir izgājusi vairākus kursus, un katru reizi rezultāti pārsteidz. Ir pilnīgi skaidrs, ka rehabilitācija jāturpina. Taču, lai to apmaksātu, Amandas vecākiem ir nepieciešama palīdzība – ārstēšanās izmaksas ir stipri lielākas par ģimenes pieticīgo rocību. Izdevumus par transportu un dzīvošanu Slovākijā vecāki sedz paši.

 

Viena kursa cena ir 3960 eiro, gadā vajadzīgi vismaz trīs šādi kursi.  


Kāpēc viss tā notika, tagad neviens vairs nepateiks. Sintijas grūtniecība noritēja normāli, nekas neliecināja par komplikācijām, bet dzemdības sākās pēkšņi, 26. nedēļā. Amanda piedzima, sverot tikai 920 gramus. 


"Sākumā biju šokā. Mūs ievietoja intensīvās terapijas nodaļā, protams, vīrs nekavējoties brauca pie mums. Viņš pastāvīgi brauca uz slimnīcu un ļoti mani atbalstīja. Gan toreiz, gan arī tagad mēs visu laiku esam līdzās un visu darām kopā."


Amandai diagnosticēja spastisku tetraparēzi. Izrādījās, ka viņai bija bojāta smadzeņu daļa, kas atbild par kustību un balsta sistēmu. Ārsti uzskatīja, ka meitenei ir maz izredžu kādreiz sākt patstāvīgi pārvietoties. 

 

"Amanda ir mūsu ilgi gaidītais un ļoti mīļots bērns. Kad uzzinājām diagnozi, sākumā nevarējām noticēt, ka mūsu meita, visticamāk, nekad nestaigās. Tas bija jāpieņem, bet prātā nevarējām to aptvert. Tomēr bērnu slimnīcas ārste uzreiz pateica, ka intelekts nav skarts, garīgās spējas nav cietušas, un viss būs labi. Pateicoties Dievam, tā arī notika. Neskatoties uz diagnozi, Amanda ir aktīva, smaidīga un dzīvespriecīga,” stāsta Sintija.


Apzinoties, ka diagnoze nav spriedums, vecāki nekavējoties sāka vadāt Amandu uz dažādām nodarbībām un rehabilitāciju, darot visu iespējamo un neiespējamo. Nedaudz vēlāk meitenītei tika veikta kreisās gūžas operācija, pēc kuras Amanda atguva spēkus bērnu rehabilitācijas centrā “Poga”.


Amandai pastāvīgi ir nepieciešama intensīva fizioterapija – gan mājās, gan pie speciālistiem. Kopā ar mammu viņa regulāri apmeklē rehabilitācijas kursus Liepājā, kurus vecāki apmaksā no saviem līdzekļiem. Tāpat Amanda jau vairākas reizes ir izgājusi intensīvu rehabilitāciju Slovākijā, medicīnas centrā “Adeli”. Tur ar viņu strādā speciālistu komanda, izmantojot īpašu metodi, kas meitenei ļoti palīdz. 

 

Uzlabojumi notiek pamazām, bet pastāvīgi – nostiprinās muguras muskuļi, samazinās spastiskums, meitene apgūst jaunas kustības un iemaņas. 


Amanda jau spēj nedaudz nosēdēt bez atbalsta, turēdamās stāv, viņas ķermenis kļuvis spēcīgāks un viņa iemācījusies kontrolēt savas kustības. Katra jaunā Amandas apgūtā prasme ir liela uzvara un svētki visai ģimenei. Mamma un tētis ar nepacietību gaida mirkli, kad meitiņa beidzot pati spers savus pirmos soļus. Viņi tam tic.


Pirms meitas piedzimšanas Sintija gandrīz 12 gadus strādāja par pirmsskolas izglītības skolotāju Gaujienas bērnudārzā un sākumskolas skolotāju Vidagā: “Man ļoti patika darbs ar bērniem, īpaši tā mīlestība un sirsnība, kas nāk no mazajiem. Ja es kā skolotāja varēju viņiem dot zināšanas, pretmīlestību un iemācīt ko jaunu, mani tas ļoti priecēja. Paralēli vairākus gadus strādāju arī par mūzikas skolotāju."

Reklāma
Reklāma


Pēc Amandas piedzimšanas Sintija bija spiesta aiziet no darba, lai visu savu laiku veltītu meitai un viņas ārstēšanai. Pēdējos divus gadus viņa strādāja par krājuma glabātāju vietējā muzejā, taču no septembra darbu muzejā nākas pamest, jo Amanda sākusi apmeklēt bērnudārzu, kur mamma ir viņas asistente un galvenā palīdze. Jāorganizē arī daudz rehabilitācijas pasākumu un vizītes pie ārstiem.

Tētis Armands ir ekskavatora vadītājs, bet brīvajā laikā viņam patīk remontēt automašīnas. Viņš ir īsts darba rūķis, visus brīvos brīžus velta mājas un pagalma labiekārtošanai.

Viņu mazā un ļoti draudzīgā ģimene visu dara kopā. "Amandu ir grūti atstāt ar kādu citu. Viņai ir māsīcas un brālēns, viņi draudzējas, taču meitiņa vēlas būt tikai ar mums, tāpēc mēs reti kaut kur dodamies bez viņas,” smaida mamma.
 

Kopīgais brauciens ar Amandu uz klīniku Slovākijā jau kļuvis par ģimenes tradīciju. "Braucam trijatā ar mašīnu. Tas ir kā mazs ģimenes ceļojums,” piebilst Sintija. Mājās viņiem ir vēl viens svarīgs ģimenes loceklis – haskijs vārdā Roksija. Amanda viņu dievina, un tas ir abpusēji.


Amanda ir ļoti pozitīvs bērns. Viņai patīk tas pats, kas citiem bērniem – skatīties televizoru, spēlēties un doties pastaigās. Viņa ar prieku mācās burtus un zilbes, pārstāsta grāmatas, mācās spēlēt klavieres un dzied kopā ar mammu. Diemžēl ierobežoto kustību dēļ viņa nespēj to visu darīt pilnvērtīgi un patstāvīgi. 

 

Dodoties makšķerēt uz Gauju, tētis vienmēr ņem Amandu līdzi, un viņai tas ļoti labi padodas.

 

"Mūsu ģimenei ir vēl viens mazs sapnis – uzcelt savu nelielu pirti. Amandai ļoti patīk iet pirtī, turklāt tas ir veselīgi,” saka Sintija. 


Amandas mīļākās rotaļlietas ir Bārbijas – viņai to ir ļoti daudz. Un vēl “Tutas lietu” lapsiņa un lācis Ričijs Rū. Mamma un tētis vadā meitu uz tuvumā notiekošajiem koncertiem un citiem pasākumiem. Pagājušajā gadā viņu pagastā tika sarīkots īpašs koncerts, kas bija veltīts Amandai. Toreiz viņas ārstēšanai izdevās savākt vairāk nekā trīs tūkstošus eiro. Meitenes vecāki bija aizkustināti līdz sirds dziļumiem. 


 

Kā palīdzēt 

Lai apmaksātu gada rehabilitāciju medicīnas centrā “Adeli” Slovākijā, kopumā nepieciešami 11 880 eiro. Transportu un dzīvošanu Slovākijā Amandas vecāki apmaksā paši.
 

Akcijas "Zaļā lampa” ietvaros līdz 9. septembrim darbojas ziedojumu tālrunis 90006384, maksa par zvanu ir 1,42 eiro. 
 

Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Amandai Levicai arī īpašu ziedojumu kontu:
Labdarības fonds BeOpen
Reģ. nr. 50008218201
Konta nr. LV30 CBBR 1123 2155 00920
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Amandai Levicai
 

No kontā ienākušajiem ziedojumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.

Saistītie raksti