"Bet tad atskan skaļš trrrrrrrrrkšķ". Jautro stāstu konkurss "Vecāku nedienas" – Madaras Noras pirmais lielais nedarbs

"Viņa ir maza, jauka meitenīte," es pārfrāzēju slaveno Lennebergas Emīla māmiņas teikto par savu puisēnu, "un mēs viņu ļoti mīlam tādu, kāda viņa ir." Nudien, mūsu nu jau septiņus gadus vecā Madara Nora neļauj saviem vecākiem garlaikoties. Atmiņu par viņas blēņām un "radošajiem risinājumiem" ir gana daudz, taču īpaši palicis prātā tieši meitas pirmais lielais nedarbs.
Mammai sirds bija mīkstāka, tāpēc kopā ar meitu tika meklēti dažādi risinājumi, lai defektu pārvērstu par efektu.

FOTO: Shutterstock.com

Mammai sirds bija mīkstāka, tāpēc kopā ar meitu tika meklēti dažādi risinājumi, lai defektu pārvērstu par efektu.

Mamma Inga savas meitas nedarbu iesūtījusi "Mammamuntetiem.lv" un Francijas dermokosmētikas zīmola Avène rīkotajam jautro stāstu konkursam "Vecāku nedienas".

 

Viņai tolaik bija kādi trīs gadi. Tikko bijām izremontējuši dzīvokli, uz kuru  pārvācāmies, lai meitai būtu pašai sava istaba. Viss tīrs un svaigs, prieks par padarīto pieaugušajiem un atvieglojums, ka remonta epopeja noslēgusies. Kas tai gājuši cauri, zinās, par ko runāju. 
 

Tātad – meitai sava istaba. Baltas mēbeles un sienas dzērveņu debesmannas tonī... 

Vakaros pirms miedziņa viņai savi rituāli, tētis lasa grāmatu, mamma vēl paguļ blakus, stāsta kādu izdomātu stāstiņu un padungo šūpuļdziesmu. Arī tajā vakarā viss notika kā pēc notīm. Mamma vēl palikusi pie meitiņas, no sirds cenšas mazo ātrāk iemidzināt, bet midzināšana ieilgst. Pacietības kļūst arvien mazāk, tomēr mamma nepadodas. Kādā brīdī tumsā šķiet, ka mazā jau iesnaudusies. Ar atvieglojuma sajūtu sirdī, nogurusī mamma pēc inerces paturpina iesākto pasaciņu un jau prātā plāno celties un pati doties pie miera. Bet tad atskan skaļš – trrrrrrrrrkšķ. Mamma sākumā netic savām ausīm, jo pirmajā mirklī licies, ka ar lielu vērienu plīst milzīga papīra loksne. 

 

Izrādās mazā, pagriezusi muguru midzinātājai, tumsā ļāva vaļu saviem mazajiem pirkstiņiem. Jaunās tapetes ar punktotu  faktūru tā vien uzprasījās, lai pirms miega paskrubinātu. 

Reklāma
Reklāma

 

Meitai pašai, šķiet, arī bija pārsteigums, cik viegli izdevās tik ievērojamu laukumu notrinkšķināt nost no sienas. Te nu bija skaistās dzērveņu debesmannas sienas, te nu bija tikko pabeigtais remonts! Viens pārliecinošs mazās rokas vēziens, un vakara pasaciņa nevienam vairs nav prātā. 
 

Kā tas viss beidzās? Tētis kategoriski atteicās noplēsto laukumu pārlīmēt, nosakot, lai vaininiece tagad tādā istabā dzīvojot līdz nākamajam remontam un pārdomā izdarīto. Mammai sirds bija mīkstāka, tāpēc kopā ar meitu tika meklēti dažādi risinājumi, lai defektu pārvērstu par efektu. Līdz nākamajam remontam stiprinājām pie sabojātās sienas dažādus svētku plakātus, apsveikumus. 

 

Tagad jau atkal meitas istaba piedzīvojusi remontu un liekas, ka tapetes var justies droši, atkārtot vienu un to pašu blēņu nav meitas stilā. 

 

Konkursu atbalsta Avène

Saistītie raksti