Pašvaldību sniegtā sociālā palīdzība un pabalsti. APKOPOJUMS

Mums katram var gadīties situācija, kad kāda iemesla dēļ ir jālūdz valsts palīdzība, lai gluži vienkārši spētu izdzīvot. Šādos gadījumos jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā.
Par pieejamo atbalstu vaicā arī savas pašvaldības sociālajā dienestā, jo nereti vietējās varas nosaka vēl papildus atbalsta veidus.

FOTO: Shutterstock.com

Par pieejamo atbalstu vaicā arī savas pašvaldības sociālajā dienestā, jo nereti vietējās varas nosaka vēl papildus atbalsta veidus.

Sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu – ienākumu un īpašuma – izvērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību, izņemot krīzes situāciju. Pēc mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu par pamata sociālās palīdzības pabalstu (GMI pabalsts un mājokļa pabalsts), trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un izskata nepieciešamību piešķirt papildu sociālās palīdzības pabalstus (pabalstu atsevišķu izdevumu apmaksai un pabalstu krīzes situācijā).


Kā notiek materiālo resursu izvērtēšana

Lai izvērtētu mājsaimniecības materiālo situāciju un iespēju saņemt sociālās palīdzības pabalstus, vienai no mājsaimniecības personām jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, un jāiesniedz iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas. 

Pašvaldības sociālajā dienestā tiks sagatavota iztikas līdzekļu deklarācija (turpmāk – deklarācija), izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus. 

 

Papildus deklarācijai jāpievieno šādi dokumenti:

  • darba devēja izziņa par darba samaksu par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā;
  • izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru saimnieciskās darbības veicēju mājsaimniecībā;
  • visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontu pārskatus par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem;
  • dokumentus, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu;
  • citus dokumentus, ja nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

Novērtējot klienta materiālos resursus, ņem vērā ienākumus, kas veidojas pēc nodokļu nomaksas.


Garantētā minimālā ienākuma pabalsts 

Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts ir materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka 

garantētais minimālais ienākumu slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. 

GMI pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.

GMI pabalstu piešķir uz trim vai sešiem kalendāra mēnešiem atkarībā no mājsaimniecības sastāva un to izmaksā naudā.

Pabalstu var piešķirt uz vienu kalendāra mēnesi, ja ir konstatējama neatbilstība kādam no normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem. Mājsaimniecības personām ir pienākums sadarboties ar pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām minēto neatbilstību novēršanai.

GMI pabalsta izmaksa netiek pārtraukta līdz pabalsta piešķiršanas termiņa beigām, ja mājsaimniecības materiālais stāvoklis ir uzlabojies un tās ienākumi palielinājušies, 

pamatojoties uz ienākumiem, kas gūti darba attiecībās, no pensiju un atlīdzību pārskatīšanas vai no saimnieciskās darbības.


Mājokļa pabalsts 

Mājokļa pabalstu var pieprasīt mājsaimniecība, kura dzīvo īpašumā esošā vai īrētā mājoklī konkrētajā pašvaldībā un tur deklarējusi savu dzīvesvietu. Ja mājoklis tiek īrēts, jābūt noslēgtam īres līgumam par nekustamā īpašuma lietošanu. 

Priekšnosacījums mājokļa pabalsta saņemšanai ir mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšana, sagatavojot iztikas līdzekļu deklarāciju, un izdevumus par mājokli apliecinošu rēķinu un cita veida pierādījumu uzrādīšana pašvaldības sociālajā dienestā.


Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā šādus izdevumus:

  • par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām);
  • par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām;
  • ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

Lai saņemtu mājokļa pabalstu, papildus sociālajā dienestā jāiesniedz dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā.

Sociālo pakalpojumu sociālās palīdzības likums nosaka, ka 

mājokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.

Mājokļa pabalstu piešķir uz trim vai sešiem kalendāra mēnešiem atkarībā no mājsaimniecības sastāva. Pabalstu var piešķirt uz vienu kalendāra mēnesi, ja ir konstatējama neatbilstība kādam no normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem vai sociālās palīdzības piešķiršanai nepieciešamajiem dokumentiem. Mājsaimniecības personām ir pienākums sadarboties ar pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām minēto neatbilstību novēršanai.


Trūcīgas mājsaimniecības statusa piešķiršanas nosacījumi 

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka 

trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Pēc mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu par atbilstību trūcīgas mājsaimniecības statusam, izsniedzot izziņu uz trim vai sešiem mēnešiem, atkarībā no mājsaimniecības sastāva. Izņēmuma gadījumā trūcīgas mājsaimniecības statusu var piešķirt uz vienu mēnesi, ja ir konstatējama neatbilstība kādam no normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem vai statusa piešķiršanai nepieciešamajiem dokumentiem. Mājsaimniecības personām ir pienākums sadarboties ar pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām minēto neatbilstību novēršanai.

 

Valsts noteikusi virkni atvieglojumu trūcīgām personām dažādās jomās, piemēram, tiek nodrošināta bezmaksas juridiskā palīdzība, samazināta maksa par elektroenerģiju, tiek piemērots nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums 90% apmērā, zāļu vai medicīnisko ierīču izdevumu pilnīga kompensācija u.c. 


Maznodrošinātas mājsaimniecības statuss 

Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni 

katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, 

bet ne zemāku par likumā noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni (272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā).

Pēc mājsaimniecības materiālās situācijas izvertēšanas pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu par atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, izsniedzot izziņu uz trim vai sešiem mēnešiem, atkarībā no mājsaimniecības sastāva. Statusu var piešķirt uz vienu kalendāra mēnesi, ja ir konstatējama neatbilstība kādam no normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem vai statusa piešķiršanai nepieciešamajiem dokumentiem. Mājsaimniecības personām ir pienākums sadarboties ar pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām minēto neatbilstību novēršanai.

Novērtējot klienta materiālos resursus, ņem vērā ienākumus, kas veidojas pēc nodokļu nomaksas.


Pabalsts veselības aprūpei 

Viens no papildu sociālās palīdzības pabalstiem ir pabalsts atsevišķu izdevumu apmaksai – materiāls atbalsts personām sociālās funkcionēšanas un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai. 

Lai piešķirtu papildus pabalstu veselības aprūpei, tiek izvērtēta mājsaimniecības materiālā situācija (ienākumi un īpašumi) un atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam.

Pašvaldības atšķirīgi piemēro likuma normu: 

  • Pabalstu veselības aprūpei pašvaldības visbiežāk nosaka senioriem un personām ar invaliditāti, kuriem noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam.
  • Ir pašvaldības, kuras nosaka pabalstu briļļu iegādei visbiežāk bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm.
  • Vairākas pašvaldības noteikušas pabalstu stomatologa pakalpojumiem, zobu protezēšanai un izmeklējumiem personām no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm u.c.

 

Pabalsts krīzes situācijā

Šo pabalstu pašvaldības sociālais dienests izmaksā, neizvērtējot mājsaimniecības materiālo situāciju (ienākumus un īpašumus). 

Tā mērķis ir operatīvi sniegt materiālu atbalstu ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai.

Lai saņemtu pašvaldības atbalstu krīzes situācijā, personai pašvaldībā vai pašvaldības sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums un krīzes situāciju pamatojoši dokumenti. 

 

Uzzini arī, kāds valsts atbalsts ģimenēm pienāksies no nākamā gada

 

Saistītie raksti