Ar Covid-19 nesaistīto pacientu ārstēšana vēl ilgi būs apgrūtināta

Covid-19 laikā citas slimības nepazūd. Taču iespējas tikt pie ārsta drošības apsvērumu dēļ samazinājušās. Lai arī vizītes pie ārstiem un uz izmeklējumiem pakāpeniski atjauno, sekas vēl ilgi būs jūtamas. Ārsti jau novērojuši atsevišķus gadījumus, kad ierobežotā pieejamība un arī pacientu bailes šajā laikā meklēt palīdzību ārstniecības iestādēs atsaucas uz pacientu veselību un saasinās hroniskās slimības, ziņo www.lsm.lv.

FOTO: Shutterstock.com

Iepriekšējs pieraksts un nosūtījums. Tie šobrīd ir galvenie noteikumi, lai tiktu pie ārsta un uz izmeklējumiem. Un arī ne viss ir atļauts. Piemēram, pirmreizējas ārstu speciālistu konsultācijas ļautas vien pie endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa. Tomēr tas ir vairāk nekā vēl pirms pāris nedēļām, kad, neskaitot ģimenes ārstu, bija pieejama vien akūtā un neatliekamā palīdzība.


Par 50-80% mazāk pacientu
Paula Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš stāsta: “Vēl pagājušajā nedēļā mums bija 80 ambulatorie pacienti dienā, šonedēļ tie jau ir 200 pacienti dienā.  Un līdzīgi arī izmeklējumi, kur to mēs varam darīt un ko piesardzība ļauj.” Tas gan joprojām ir nesalīdzināmi ar pirmskrīzes laiku, kad Stradiņa slimnīcas ambulatoro daļu dienā apmeklēja 600-700 pacientu.
Līdzīgi arī citās ārstniecības iestādēs. Salīdzinot ar gada sākumu, vērojams 50% līdz pat 80% kritums.
Savukārt gan “E.Gulbja laboratorijā”, gan “Centrālajā laboratorijā” veikto analīžu skaits, ja neskaita Covid-19 analīzes, pēc ierobežojumiem saruka par divām trešdaļām. 
“Veselības centra 4” ķirurģe Aleksandra Kušpelo spriež, ka Veselības ministrija līdz galam neaptver, cik liels ir ambulatoro pakalpojumu spektrs, ko varēja paplašināt ātrāk. “Es domāju, ka mums visiem izsauca pārsteigumu, ka var turpināt darboties frizieri un manikīri, bet diabētisko pēdu pacienti mums ir uz pusotru mēnesi praktiski pamesti. Bet cukura diabēta pacientam, ja viņam ir problēmas pēdā, tas stāvoklis var novest līdz kājas amputācijai, ja tas nav viss savlaicīgi,” norāda Kušpelo.
Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes ierobežojumiem atļauto pakalpojumu klāstā sākotnēji tik tiešām nebija iekļauta diabētiskās pēdas aprūpe. To pievienoja 20. aprīli.


Rindu garums neskaidrs
Un tāpat kā citām iepriekš atceltajām vizītēm tas nenozīmē, ka, tagad piezvanot, uzreiz varēs tikt.
Vispirms pieņems tos pacientus, kuriem vizītes atcēla martā un aprīlī.
Tāpēc grūti prognozēt, kāda būs pieejamība un cik ilgi būs jāgaida turpmāk.
Objektīvu radītāju, cik garas ir rindas, pašlaik nav. Agrāk, lai to noskaidrotu, pacientus aicināja ielūkoties mājaslapā rindapiearsta.lv. Tagad tabulā, kur agrāk bija gaidīšanas dienu skaits, ir tikai divi vārdi - “ir” vai “nav”. Proti, vai iestādē vai ārsta praksē vispār sniedz attiecīgos pakalpojumu vai ne. Nacionālajā veselības dienestā norāda, ka informāciju par rindu garumu atjaunos pēc ierobežojumu beigām.

 

Sekas vēl būs jūtamas
Vidzemes slimnīcas ambulatorās daļas vadītāja Liene Melbārde spriež, ka rindas varētu pagarināties par vairāk nekā mēnesi, jo vispirms jāpieņem pacienti, kuru vizītes atcēla. Turklāt ne visi ārsti atsākuši pieņemšanu. “Bet ir bijis, piemēram, ehokardiogrāfijas izmeklējums - tas jau ir nākamais gads. Mums jau uz nākamo gadu sanāk rezervēt rindas,” viņa piebilst.
Vēl ilgi būs jāievēro arī pastiprināts drošības režīms, dezinficējot gan telpas un iekārtas pēc katra pacienta, gan lietojot individuālās aizsardzības līdzekļus. Tas nozīmē – garāks kļuvis arī vienam pacientam atvēlētais laiks. Līdz ar to strādāt intensīvāk, lai ātrāk izlīdzinātu iekrājušos rindu, īsti arī nevar.
Daugavpils reģionālajā slimnīcā gan gatavi poliklīnikā pieņemšanas organizēs brīvdienās, lai ātrāk atgūtos. Taču tāpat – ne visu atjaunos, jo drošības nolūkos ir jānodala telpas ambulatorajiem un stacionārajiem pacientiem. 

 

Reklāma
Reklāma

Lielāka piesardzība
Lielāka piesardzība un ierobežojumi ārstniecības iestādēs ir pamatoti. Tur pie ārstiem nonāk cilvēki ar jau novājinātu veselību, līdz ar to saslimšana ar Covid-19 viņiem ir bīstamāka. Un, saslimstot mediķiem, varam palikt bez vajadzīgās aprūpes.

Veselības ministrijā sola tuvākajā laikā vēlreiz pārskatīt, vai vēl kādus pakalpojumus iespējams atjaunot. Tomēr joprojām – ne visus.
Savukārt par veselības aprūpes pakalpojumu klāsta paplašināšanu valdība varētu lemt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā.
Vai ārstu novērojumi par slimību saasināšanos ir vien atsevišķi gadījumi vai tā būs tendence ierobežotās pieejamības apstākļos, pagaidām pāragri spriest. To varēs pateikt tikai pēc ilgāka laika.

 

Teksts: Liene Barisa-Sermule

Avots: www.lsm.lv

Saistītie raksti