Kas Covid-19 laikā ir latviešu ledusskapjos? FOTO

Uztura speciālistu sapnis
“Vairumā ledusskapju ir atrodams uztura speciālistu sapnis – mājās gatavoti ēdieni. Protams, ir svarīgi, no kādām izejvielām maltītes gatavotas, bet tas, ka cilvēki gatavo paši, jau ir iepriecinoši. Dažus ēdienus varēja atpazīt – zupas, sautējumi, graudaugi ar dārzeņiem. Tās ir uzturvielām bagātas un veselību veicinošas maltītes. Galvenais tās nesabojāt ar majonēzi, cukura pilnu kečupu vai gatavo mērci, kas bieži redzama ledusskapjos,” savos novērojumos dalās uztura speciāliste. 

E. Kataja ir pamanījusi, ka “Ledusskapjos ir gan olas, gan biezpiens, gan zivis un gaļa, kas liek domāt, ka olbaltumvielas Latvijas iedzīvotāji uzņem pietiekami. Arī taukvielu deficīts nedraud. Principā, paēduši būsim. Par to satraukuma nav, drīzāk rodas bažas, vai nebūsim pārēdušies.”

Starp populārākajiem produktiem redzami arī pašgatavotie marinējumi, ievārījumi, kompoti, kā arī plašs dārzeņu un piena produktu klāsts. Priecē, ka augļi, ogas un dārzeņi ir vairumā mājsaimniecību, kas sniedz svaigu vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu un šķiedrvielu devu. Turklāt, kā norāda uztura speciāliste, ka nekādas vainas tiem nav arī sasaldētiem, jo galvenais tos iekļaut uzturā katru dienu. 

{{ gallery }}

Speciāliste atzinīgi novērtē, ka ēdienkartē redzama arī rupjā maize, ne tikai gaišās maizes variācija, jo ar rupja maluma pilngraudu produktiem ir iespējams parūpēties, lai zarnu trakts nekļūtu kūtrs, kā arī spētu uzņemt vairāk minerālvielu un vitamīnu.

Netipiskākie ēdienkartes papildinājumi 
Uztura speciāliste norāda, ka viens no vērtīgākajiem nelatviskajiem produktiem, kas ir parādījies ledusskapjos, ir mocarella siers. Tas ir ar mazāku tauku un sāls saturu, kā arī augstāku olbaltumvielu daudzumu, kas šobrīd ir tieši laikā. 

Daudzos ledusskapjos paslēpušies arī saldinātie bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni, kas neveicina veselību un ikdienā šos produktus eksperte neiesaka lietot. 

Tāpat daļa cilvēku savos ledusskapjos govs pienu aizstājuši ar augu valsts dzērieniem, kas, kā norāda E. Kataja, lieliski dažādo ēdienkarti un labā nozīmē atšķaida piena produktu klāstu, kas arī ledusskapjos redzams visai plašā variācijā – piens, siers, krējums, biezpiens un citi. Viņa priecājas, ka ledusskapī stabila vieta parādās arī tādiem augu valsts produktiem kā humoss un zemesriekstu sviests, kas ir olbaltumvielām un taukiem bagāti produkti. Tos var smērēt uz maizes vai ēst kopā ar citiem ēdieniem. Turklāt tie satur arī šķiedrvielas, kas neļaus zarnu traktam atslābt.

Interesanti, ka liela daļa cilvēku cītīgi rūpējas ne tikai par saviem vēderiem, bet arī par mājdzīvnieku maltītēm, tāpēc ledusskapjos nereti redzami ēdieni arī tiem. 

Ledusskapja tumšākie stūri
Šobrīd cilvēkiem ir saprotama vēlme iegādāties produktus, ko var uzglabāt ilgāku laiku, piemēram, majonēzi, margarīnu un kondensēto pienu. Tie, tāpat kā veikalos nopērkamā gatavā produkcija – gatavās pankūkas un pelmeņi –, noteikti nebūs ar uzturvielām bagātākie produkti, bet tie ir iecienīti ērtības dēļ. Uztura speciāliste iesaka atcerēties, ka regulāras mirkļa ērtības var izvērsties par lielu neērtību nākotnē, kad jātiek galā ar veselības problēmām.

“Diezgan daudzos ledusskapjos parādās arī cīsiņi, desas un kūpinājumi, kurus ikdienas ēdienkartē nevajadzētu iekļaut, jo tie nebūs veselību veicinoši produkti. Nav tā, ka ledusskapji būtu pārbāzti ar gatavajām picām, pelmeņiem un cīsiņiem, bet veselīgāku izvēli būs izdarījuši tie, kuri iepirkuši svaigu gaļu un zivis, kuras var arī sasaldēt,” atklāj E. Kataja. Daudzos ledusskapjos paslēpušies arī saldinātie bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni, kas neveicina veselību un ikdienā šos produktus eksperte neiesaka lietot. 

Viņa arī aicina šo laiku izmantot, lai pārskatītu un sakārtotu sava ledusskapja saturu. Tas var labvēlīgi ietekmēt ēšanas paradumus – maltīšu pagatavošanā tiks izmantots patiešām viss, kas iegādāts, nevis tikai tas, kas atrodas priekšpusē. Viņasprāt, ledusskapju saturs ir daudzveidīgs, tomēr jāpatur prātā, ka ne vienmēr pilns ledusskapis liecina par bagātīgu un veselīgu uzturu. 

Marta nogalē Samsung aicināja Baltijas valstu iedzīvotājus uzņemt fotogrāfijas ar sava ledusskapja saturu un dalīties ar tām sociālajos tīklos. Kopā tika publicētas vairāk nekā 2100 fotogrāfijas, no kurām Latvijā – 806.