Tehnoloģijas mājturības vietā - prezentē kompetencēs balstītu izglītību skolās

18. augustā  skolu direktoriem un pašvaldību pārstāvjiem pirmoreiz detalizētāk prezentēja topošo kompetencēs balstīto izglītības saturu skolām. Iepriekš jau daudzkārt pamatots – pārmaiņas vajadzīgas, lai Latvijas skolas absolvētu mūsdienu mainīgajai videi gatavi, kritiski domājoši, radoši un visu mūžu mācīties griboši cilvēki. 

FOTO: Shutterstock.com

Mācību priekšmetos lielas izmaiņas nav plānotas. Tie iedalīti 7 jomās: valoda, sociālā un pilsoniskā joma, kultūra, dabaszinātnes, matemātika, tehnoloģijas, kā arī veselība un fiziskā aktivitāte. Jaunums ir tehnoloģiju sadaļa, kas lielā mērā varētu aizstāt mājturību.

 

“Daudzi no jums jau šobrīd īsteno kompetenču pieejā balstītu izglītību, tikai paši to neapzinās!” ar šādiem vārdiem izglītības ministrs Kārlis Šadurskis uzrunāja zālē sapulcējušos skolu direktorus. Iecerētās pārmaiņas ir ne tik daudz par citu mācību vielu, kā par mūsdienīgu pieeju izglītošanās procesam un lielāku sadarbību starp skolotājiem, lai dažādos priekšmetos apgūstamais skolēnu apziņās radītu vienotu bildi, nevis glabātos atsevišķos failos - “matemātika”, “latviešu valoda” un tā tālāk.


Mācību priekšmetos lielas izmaiņas nav plānotas. Tie iedalīti 7 jomās: valoda, sociālā un pilsoniskā joma, kultūra, dabaszinātnes, matemātika, tehnoloģijas, kā arī veselība un fiziskā aktivitāte. Jaunums ir tehnoloģiju sadaļa, kas lielā mērā varētu aizstāt mājturību.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks stāstīja, lai strādātu profesionālā dzīvē, gan arī dzīvotu mājās savu personisko dzīvi, tehnoloģijas kļūst par dominējošo elementu visā šajā jomā.

 

Kopējo mācību slodzi bērniem nav plānots palielināt. Tātad – vairāk laika tehnoloģijām nozīmē mazāk citiem priekšmetiem.  Tad cik laika kuram priekšmetam veltīt?
Piedāvāts palielināt skolu autonomiju un līdz ar to arī atbildību – pielāgot mācību procesu konkrētās skolas situācijai un vajadzībām. Tas daļai skolu vadītāju nav līdz galam izprotams.
“Ikdienas dzīve ir tāda, ka skolēni maina skolu gan vasarā, gan mācību gada laikā. Un ko tad darīt tam skolēnam, kas ir atnācis no vienas skolas, kur māca vienu, uz citu, kur māca citu?” neizpratni pauda Rugāju novada vidusskolas direktore Iveta Arelkeviča.
Šāda autonomija vajadzīga, jo jau šobrīd nav divu vienādu skolu. Viens standarts visiem neder – skaidro idejas autori.

Lielu uzsvaru satura veidotāji liek uz tā saucamajām caurviju prasmēm, kur kā galvenās izvēlētas: pašizziņa un pašvadība, domāšana un radošums, sadarbība un līdzdalība un tehnoloģiju prasmes.

Reklāma
Reklāma

Un te nav runa tikai par prasmēm, bet arī vispārcilvēciskām vērtībām un attieksmi, kas līdz šim izglītības sistēmā nereti atstāti novārtā. Tā kā pieaugs saikne starp priekšmetiem – arī pārbaudījumi un eksāmeni notiks citādi.

 

Septembra otrajā pusē sāksies plaša sabiedriskā apspriešana, kas ilgs līdz februārim, un skolotāji ir aicināti vērtēt, izmēģināt un ieteikt uzlabojumus.

Visām Latvijas skolām uz jauno saturu - kompetenču pieeju izglītībā - pakāpeniski jāpāriet jau no nākamā gada 1. septembra, kad to pilnībā sāks apgūt visas  pirmsskolas un sākumskolu 1-4.klašu skolēni.  

 

Avots: www.lsm.lv