Kāpēc Latvijā dzimstība kritusies no 20 000 bērniem gadā uz 14 000? Mammu un tētu versijas

Publicētā šī gada pirmo mēnešu statistika liecina: lai gan dzimstība nopietni ir kritusies 2023. gadā, tā turpina kristies arī šogad. Proti, šī gada pirmajos trīs mēnešos dzimstības lejupslīde turpinās, un reģistrēti 3154 jaundzimušie, kas ir par 267 jeb 7,8% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā. Vēl pirms dažiem gadiem Latvijā gada laikā piedzima vidēji 20 000 bērnu, 2019. gadā tie bija nepilni 19 000. 

Publicētajā rakstā par dzimstības kritumu ģimenes portāla Mammamuntetiem.lv Facebook lapā mammas un tēti uzsākuši diskusiju, daloties pārdomās, kāpēc dzimstība Latvijā turpina kristies. Apkopojot vecāku atbildes ir skaidrs, ka lielākais šķērslis ģimenes plānošanai vairākumam ir tieši dzīves dārdzība. Tāpat vecāki izteikuši rūgtumu par niecīgo valsts atbalstu un robiem izglītības un medicīnas sistēmā. 

Lasi vecāku komentārus Facebook diskusijā!

Valsts atbalsts

“Viens no iemesliem noteikti finansiālais. Ģimenē ir 2 bērni. Ļoti gribētu trešo, bet, kad apzinos, ka ienākumi man samazinātos par apmēram 300 EUR mēnesī, taču izdevumi palielinātos, tad ir stingri jādomā, vai vēl vienu bērnu var atļauties. Vecāku pabalstu apmēri noteikti ir jāpārskata. Nav pareizi, ka, ģimenē ienākot vēl kādam bērniņam, sieviete diezgan zaudē ienākumos," uzskata Zane.

“Pabalstiem vajadzētu būt lielākiem. Jāņem vērā arī drošības sajūta – Covid jautājumi, tagad ģeopolitiskā situācija,” raksta Laura.

"Tāpēc ka valdība nedomā ne par bērniem, ne māmiņām. Kad pedējo reizi ir pārskatīti māmiņu pabalsti, un vai tiešām 25 eiro ir adekvāts pabalsts par 1 bērnu gimenē," jautā Jolanta.

“Pabalsta apmērs, jo tas pavisam nav pielīdzināms iepriekšējam darba algas apmēram, bet ģimene ir tikai kļuvusi kuplāka (..) Pašreizējais pabalsta izmaksas laiks pat nesasniedz bērna pusotra gada vecumu, kad ir jāatgriežas darbā, jo tiek rēķināts jau no pirmās B lapas. Paaudžu maiņa, jauniešiem ir citas vērtības, karjera, pašiem dzīvot ne bērniem (..),” raksta Kitija. 

“100% finansiālais slogs, jo ģimeņu un vecāku pagalsti nav pārskatīti savus + 14 gadus (man tā šķiet) un to apmēri nav samērīgi ar mūsdienu cenām un izdevumiem. Ja es eju dekrētā un man nav vīrietis blakus, kurš finansiāli atbalsta, tad man māmiņalga ar manu algu ir - 350€ vismaz. Pat bērnudārzi nu jau ir nesamērīgi dārgi, tāpēc daudzi/as izvēlas, ja jau nevari uzturēt, ko čīksti, neviens tak nespiedza dzemdēt, tādēļ nedzemdē,” raksta Inga. 

“Varbūt pie vainas 25€ bērna aprūpei..?" - vaicā Līga. 

Dārdzība 

“Viss ir tik ļoti dārgs un ir jādomā, lai bērniem būtu viss nepieciešamais. Mēs dzīvojam laukos un man ir četri bērni, bet, ja dzīvotu pilsētā, kur visu ir jānopērk – nu nezinu, vai varētu tik daudz atļauties, ja visas ogas un dārzeņi būtu jāpērk,” raksta Zaiga.

“Domāju, ka dzīves dārdzība. Latvijā tiešām ir neadekvātas cenas, Anglijā, Vācijā – visu var dabūt daudz lētāk. Es personīgi drēbes, apavus utt. aptuveni jau kādus 6 gadus neesmu pircis Lavijā, jo par Latvijas cenām var nopirkt Turcijas, Ķīnas utt. izstradājumus, bet Vācijā par to pašu naudu un pat lētāk var nopirkt brendīgas, kvalitatīvas drēbes,” pieredzē dalās Andris.

“Ja cenas tik strauji visam aug, bet algas stāv uz vietas un kamēr esi dekrētā arī sanāk kapeikas un pēc tam, kad bērns iet dārziņā, kā darba devējs skatās uz slimības lapām? Slimības lapu pabalstus arī tagad grib samazināt, tad par kādu dzimstības palielināšanos te var runāt... Pašai ir divi bērniņi, labprāt gribētu trešo, bet diemžēl finansiāli mūsu ģimene to nevarēs pavilkt... Mūsu valstī viss jāsāk pārskatīt no saknes, tad varbūt kaut kas uzlabosies... Un pieļauju domu, ka liela daļa vēl aizbrauks un tie kas paliks arī negribēs lielas ģimenes, jo finansiāli nav viegli...,” saka Inese. 

“Daudziem ekonomiskā situācija ir tik nestabila, ka izlemt par labu vēl vienam bērnam baidās. Vēl novērojums, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot tikai sev, jo bērna ienākšana ģimenē piespiestu mainīt daudzas lietas un no daudz kā atteikties,” teic Larisa. 

“Kritīsies vēl...nav vairs tie laiki ,kad bija ok 10 paaudzēs pussaplēstām drēbēm, netīrām mutēm caurām dienām skraidīt. Cilvēki grib, lai viņu bērniem ir labāk nekā bij agrāk. Pie šī brīža cenām ir grūtāk visu nodrošināt, tāpēc izvēlas nedzemdēt, nekā pie katra otrā bērna lūguma saprast ka tam šomēnes nepietiek...nopirkt nevarēsim, aizbraukt nevarēsim utt.,” raksta Zaiga. 

“Atļauties bērnus kļūst arvien grūtāk,” raksta Arta, uzskaitot, cik daudz naudas iziet, lai bērnus tikai nodrošinātu ar pamatvajadzībām un apģērbu. “Protams, var pirkt pepco vai humpalās, bet tad var arī nedzemdēt bērnus, nevis dzīvot vien ar domu- kur un kā ieekonomēt uz PAMATVAJADZĪBĀM. Skaitļot, cik izmaksā ceļojums 1 reizi gadā ārpus Latvijas, laikam nevajag nemaz,” viņa piebilst. 

 

“Ļoti daudz ietekmē tieši finanses, niecīgas darba algas vai vispār bezdarbs, nu un, protams, kosmiskās cenas praktiski uz visu, tādēļ ir šāds rezultāts! 

Cilvēki izdzīvo un mēģinā rūpēties par bērniem maksimāli, atdot visu praktiski līdz pēdējai kapeikai! Skarba LV realitāte!” - raksta Helēna. 

“Ģimenes ar bērniem nebija pasargātas no pēkšņa gāzes un elektrības cenu kāpuma neiedomājamā līmenī. Ar to neviens nebija rēķinājies. Paralēli visam, tiem, kas gribēja nodrošināt saviem bērniem iespēju dzīvot mājā un ņēma kredītu, visus šos gadus kopš 2022. gada ir euribor likmes, kas sasniedza teju 2008. gada krīzes euribor līmeni. Algas nepieauga atbilstoši tam kā pēkšņi pieauga visi rēķini, t.sk. arī cenas nepieciešamajām lietām veikalos. Daudzas ģimenes knapi izķepurojās šajā periodā, lai nebankrotētu, gaidot elektrības, gāzes cenu kritumu un euribor pazemināšanos (..) Un gadiem nespēt atrisināt situāciju, ka bērni netiek pašvaldības dārziņos laicīgi. Visiem ir skaidri zināms periods pēc kura mammai ir jāatgriežas darbā. Tas nav normāli. Prieks par tiem nepilniem 15 tūkstošiem, ka ātrāk dabūs sev vietas dārziņos. Nevis pusi dienas veltīs tam, lai 2 bērnus aizvestu un atvestu no 2 dažādiem dārziņiem, paralēli cenšoties būt atbildīgiem pilsoņiem un strādāt pilnas slodzes darbu,” dalās Ilze. 

“Finansialais nosaka visu! Cenas visam kāpj gandrīz pa dienām, bet algas atmet +10-30€ gadā! Man ir divi bērni, vai gribētu trešo? Nē! 

Jo ar prātu saprotu, ka diviem bērniem vēl varu atļauties pa lielam visu, apģērbt, pabarot, arī kādu izklaidi, ja būtu trešais bērns, zinu, ka dzīvot būtu krietni grūtāk! Un kādēļ man trīs bērniem atteikt un padarīt viņus nelaimīgus, ja spēju divus bērnus darīt laimīgus?” - vaicā Ilona. 

Veselības aprūpes pieejamība

“Ar piedzemdēšanu vien nepietiek. Bērniem ir vajadzīga veselības aprūpe. Bezmaksas medicīna bērniem ir tikai uz papīra vai labākā gadījumā pēc vairākiem mēnešiem. Biežāk dzirdamā frāze: varam pierakstīt gaidītāju rindā. Piemēram, bērnam uz valsts apmaksātu fizioterapeitu rinda mūsu galā ir aptuveni 2 gadi. Eho sirdij? Tak var gaidītājrindā 6 mēnešus pagaidīt. Man pat ir gadījums, kad iestādes ķirurgs sūta bērnu uz salīdzinošo nieru sonogrāfiju pēc 3 menešiem, reģistratūrā atbild, ka tuvākos 6 mēnešus arī par masku nevar piedāvāt,” pieredzē dalās Marika. 

Izglītība

“Vadībai jādomā, kā financiāli atbalstīt vecākus, kā iedot pienācīgu izglītību. Bērnudārzos jāmaksā par ēdienu, kad uzzināju biju šokā. Skolā, pārsvarā nomocīti skolotāji. Agrāk bija “prodlenka” ej un taisi mājas darbus tur, pēc tam uz pulciņiem un mājās atpūties. Tagad kuriem nav apdāvināti bērni, vecākiem vai nu jāmaksā par privātstundām, ja paveiksies atrast labo pasniedzēju, vai nu jābojā savi nervi katru vakaru. Jautājums, vai vecāki ir spējīgi visu izvilkt uz saviem pleciem, kaut kādā normāla līmenī?" - jautā Svetlana.