Vai tiešām ar agresīvu bērnu atstādināšanu no mācībām uz mēnesi problēmas pašas atrisināsies?

Biedrība “Latvijas Bērnu labklājības tīkls” norāda, ka sākotnējā ideja bija vienkārša – problēmbērnu uz mēnesi pārcelt uz mācībām mājās, lai viņš “nomierinātos” un pēc tam atgrieztos skolā bez sarežģījumiem. Taču realitāte rāda pavisam citu ainu – sistēma vairāk izskatās pēc improvizēta plākstera nekā rūpīgi izstrādāta risinājuma.

“Sākotnējā doma, acīmredzot, bija šī mēneša laikā veikli ‘pa gabalu’ atrisināt bērna un ģimenes grūtības, lai pēc tam bērns atkal draudzīgi nāktu uz skolu,” norāda biedrība. “Taču paraudzīsimies, kā sokas ar šīs idejas īstenošanu."

Datu trūkums un sistēmas caurumi

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar IKVD veica aptauju, lai apzinātu, cik bērni tiek pārcelti uz mācībām mājās. Aptaujā piedalījās 838 izglītības iestādes, kas ir tikai 68,3% no visām, tādējādi trešdaļas skolu dati nav zināmi.

“Jautājums, vai ziņām par bērniem, kuri demonstrē bīstamu agresijas līmeni, nevajadzētu pieiet nopietnāk – paredzot datus ievadīt valsts informācijas sistēmās, nevis balstīties brīvprātīgās aptaujās,” retoriski vaicā biedrība.

Skaitļi, kas mulsina

Pētījums atklāj, ka 19,1% izglītības iestāžu ir identificējušas sistēmiskus vardarbības gadījumus, un kopumā 428 bērniem ir piemērots cits izglītības nodrošinājuma veids. No tiem 80 bērni (18,7%) uz laiku pārcelti uz mājmācību. Taču tieši mājas bieži vien ir šo uzvedības problēmu cēlonis.

Turklāt zīmīgi, ka arī pirmsskolas vecuma bērniem tiek piemērotas attālinātās mācības, lai gan normatīvi to nemaz neparedz.

Cēloņi, ne tikai sekas

Biedrība uzsver, ka problēmas risinājumam nevajadzētu aprobežoties tikai ar “simptomu” dzēšanu.

“Bērna uzvedība ir kā signāllampiņa par grūtībām viņa dzīvē – tās var būt neapmierinātas vajadzības, nedroša ģimenes situācija, prasmju trūkums vai problēmas pašā skolas vidē. Signāllampiņas atslēgšana problēmu nenovērš.”

Diemžēl aptaujas dati neietver nekādu informāciju par šo bērnu grūtību iemesliem vai par mēģinājumiem tos novērst.

Intervences efektivitātes ēna

Normatīvi paredz, ka divu dienu laikā pēc bērna pārcelšanas uz mājmācībām jāsanāk pašvaldības sadarbības grupai, lai izstrādātu atbalsta plānu. Tomēr dati par šo plānu efektivitāti neeksistē.

Biedrība brīdina: ja šis mēnesis tiek izmantots tikai kā “pauze”, nevis reāls darbs ar ģimeni un bērnu, tad problēmas neatrisināsies. Pastāv risks, ka bērns pēc atgriešanās skolā saskarsies ar pastiprinātu bulingu un agresijas eskalāciju.

Reālie stāsti

Pieredze rāda, ka daudzviet signāli par problēmām tiek ignorēti, līdz situācija kļūst bīstama. Nereti bērni, kas izrāda agresiju, paši ir cietuši no vardarbības vai nolaidības. Vecākiem informācija par bērna atstādināšanu no mācībām tiek sniegta novēloti vai nepilnīgi, radot bailes par bērna iespējamu izņemšanu no ģimenes.

“Kas īsti un cik efektīvi tiek darīts mēneša iepauzēšanas laikā, ir miglā tīts jautājums,” uzsver biedrība.

Secinājumi

Esošā pieeja ne tikai neatrisina problēmas, bet rada jaunas – bērni tiek “turēti uz pauzes”, bet pēc atgriešanās viņi saskaras ar to pašu vai pat sarežģītāku realitāti.

“Tā vispār nav sistēma – tajā trūkst skaidras pieejas, datu, mērķtiecīgas rīcības un rezultāta. Pāri visam – trūkst intereses palīdzēt katram konkrētam bērnam,” kritizē biedrība.

Biedrība aicina ministrijas un pašvaldības izveidot pārskatāmu sistēmu datu fiksēšanai, prevencijas pasākumiem un reāliem atbalsta plāniem, lai skolas nebūtu spiesti vienkārši “izslaucīt bērnus laukā”.