Skumji stāsti – Latvijas bērni, kas pazuda un mājās nekad tā arī nepārnāca

Latvijā ik gadu meklēšanā izsludina ap 1400 bezvēsts prombūtnē esošu cilvēku, no kuriem aptuveni 500 ir nepilngadīgie. Daļa kaut kur devušies pusaudžu gadu dumpīgumā un vēlāk atrodas sveiki un veseli, bet daļa pazuduši, un viņu liktenis paliek nezināms. Vai arī policija atklāj šokējošus noziegumus, kurus pastrādājuši ne tikai svešinieki, bet arī paši tuvākie.

* P.S. Vairāku krimināllietu apskatos morālu apsvērumu dēļ nav minēti cietušo uzvārdi.

Turpinājumā žurnālistes Gunas Kārkliņas veidotais materiāls.

Justīne Reinikova. Kad vainojami savējie

Viena no skandalozākajām lietām pēdējos gados ir mazās Justīnes Reinikovas slepkavība, par kuru apsūdzētajiem – tēvam Vladimiram un pamātei Sandrai – piespriesti attiecīgi 20 un 17 gadi cietumā. Justīnes meklēšanai līdzi dzīvoja teju visa Latvija. Cilvēki sekoja ziņām un cerēja, ka meitenīte atradīsies sveika un vesela.

Meklēšanā bija iesaistīti lieli resursi – tā bija vērienīga operācija. Iespējams, pat vērienīgākā pēdējo gadu laikā. Piedalījās Valsts policija un Valsts robežsardze, Zemessardze, nevalstiskās organizācijas un brīvprātīgie. Televīzijas kameru priekšā tēvs stāvēja ar skumju seju, bet vēlāk atklājās, ka viņš paslēpis meitas līķi pamestas mājas pagrabā meža vidū vairākus desmitus kilometru no meitenes dzīvesvietas – savā bijušajā miteklī.

Nepilnus septiņus gadus vecā Justīne no savas dzīvesvietas Latgalē, Rogovkā, pazuda 2023. gada 5. maija vakarā, bet likumsargi noslepkavoto meitenīti atrada 20. jūnijā. Drīz vien tēvs un pamāte tika aizturēti.

Izmeklēšanas gaitā atklājās, ka abi liktenīgajā vakarā bija dzēruši alkoholu, un sācies konflikts par meitenes audzināšanu un aprūpi. Ziņu avoti vēstīja: “Apsūdzētie, apzinoties, ka tajā brīdī kopā ar viņiem atrodas arī Justīne, kura ir mazgadīga un nevar fiziski pretoties pret viņu vērstajām vardarbīgām darbībām, sāka uz meiteni kliegt un tīši sist pa viņas ķermeni un galvu, nodarot meitenei smagus miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājās Justīnes nāve.” Runājot cilvēku valodā – mazā Justīne tika nosista.

Pazūd krimināllietas materiāli. Dobelniece Diāna

Justīnes lieta nav pirmais gadījums, kad bērna bojāejā vainojami tuvi cilvēki. Plašu rezonansi ieguva traģēdija, kas notika 2007. gadā vasaras izskaņā Dobelē. No savām mājām pazuda desmit gadus vecā Diāna. Pēc pāris nedēļām viņas ķermenis tika atrasts aprakts netālu no mājām.

Aizdomās par slepkavību tika turēta meitenes māte un viņas dzīvesbiedrs, kuriem izvirzīja apsūdzības attiecīgi par slepkavību un nozieguma pēdu slēpšanu. Konkrētāk, māte tika apsūdzēta pēc panta par slepkavību, ja noslepkavots nepilngadīgais, savukārt sievietes draugs – par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo, kā arī par noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzekļu, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu iepriekš neapsolītu slēpšanu. Vēl vīrietis tika apsūdzēts pēc Krimināllikuma panta par kapa, apbedījuma urnas, apbedīta vai neapbedīta līķa apgānīšanu. 

Zemgales apgabaltiesa 2013. gadā abus apsūdzētos attaisnoja pierādījumu trūkuma dēļ. Prokurors uzskatīja, ka pierādījumi, tostarp poligrāfa testi, bija pietiekami, lai Diānas māti un viņas dzīvesbiedru notiesātu. Tiesa šos pierādījumus neņēma vērā, jo poligrāfa rezultāti Latvijā netiek uzskatīti par juridiski saistošiem. Pēc attaisnojošā sprieduma lieta tika nosūtīta atpakaļ izmeklēšanai. Tā joprojām nav atrisināta.

Vēl pirms šī sprieduma, 2011. gadā, notika ielaušanās Zemgales tiesas apgabala prokuratūrā, kuras laikā tika nozagti vairāku krimināllietu materiāli, tostarp arī Diānas slepkavības lietas. Tiesību eksperti izteica aizdomas, ka, visticamāk, zādzība notikusi ar mērķi izbeigt kādu no krimināllietām. Taču Kriminālprocesa likumā nav punkta, ka lieta izbeidzama, ja nozagti tās materiāli, turklāt daudz kas glabājas datorā. Tiesa gan, dokumentu zādzība paildzina lietu izskatīšanu, un tādējādi iespējams panākt noilgumu, vērtēja procesu zinātāji.

Viņa aizgāja līdzi svešiniekam. Dace no Saldus

Viens no mīklainākajiem bērna pazušanas gadījumiem notika 1998. gada jūlijā Saldū. Desmit gadus vecā Dace kopā ar diviem draugiem spēlējās pie Cieceres internātskolas rotaļu laukumā. Pie viņiem pienācis svešs vīrietis, sācis sarunāties un tad paaicinājis Daci malā. Viņa aizgāja līdzi svešiniekam un neatgriezās. Vairs nekad. Vēlāk aculiecinieki stāstīja, ka redzējuši vīrieti ar melnu velosipēdu, kurš aizvedis meiteni. Policija sāka plašu meklēšanas operāciju, un meitene tika izsludināta arī starptautiskajā meklēšanā caur Interpolu.

Pa to laiku kāds 22 gadus vecs nelietis pieprasīja 10 000 ASV dolāru lielu maksu par informāciju, kur Dace atrodama. Tie bija meli, nekādas informācijas viņam nebija, vīrietis tikai gribēja iedzīvoties uz citu traģēdijas rēķina. Plānoto izspiešanu neizdevās realizēt, jo policija viņu aizturēja.

Daces slepkavībā divas reizes atzinās noziedznieks, kurš Daugavpils cietumā jau izcieta sodu par divām slepkavībām. Policija informāciju pārbaudīja un secināja, ka šis vīrietis nevar būt saistīts ar meitenes pazušanu.

Vainīgs sērijveida slepkava? Laura un Annamarija

Divtūkstošo gadu sākumā Aizkraukles un Kokneses apkaimē pazuda divas meitenes, un uzvirmoja baumas, ka tur uzdarbojas sērijveida noziedznieks.

Septiņus gadus vecā Laura pazuda 2005. gada 14. septembrī Aizkraukles pagastā. Tajā dienā pēc stundām viņa devās mājup, šķērsojot Rīgas–Daugavpils šoseju. Pēdējo reizi meitene redzēta ap pulksten 15.00. Lauras pazušana tika pamanīta tikai nākamajā dienā. Šajā laikā viņa varēja būt pat izvesta no valsts. Robežsargi netika brīdināti, un par meklēšanas novilcināšanu trīs policisti saņēma disciplinārsodu.

Saistībā ar Lauras pazušanu tika izskatītas vairākas versijas, tostarp, ka viņa varētu būt notriekta ar automašīnu vai nolaupīta. Tika pārbaudīti visi tolaik un vēlāk aizturētie, taču konkrēti pierādījumi netika atrasti. Izmeklēšana sākta par slepkavību, bet meitene arī tika izsludināta starptautiskajā meklēšanā.

Apmēram pēc gada – 2006. gada 22. septembrī – šajā reģionā pazuda 16 gadus vecā Annamarija. Viņa mācījās Vecbebru profesionālajā vidusskolā un tajā dienā pēc mācībām devās mājup. Pēdējo reizi jauniete redzēta Kokneses dzelzceļa stacijā, kur, kā ierasts, plānoja stopēt automašīnu, lai nokļūtu mājās. Taču mājās viņa nenonāca, un kopš tā brīža meitenes liktenis nav zināms. Nav arī zināms, vai viņa iekāpa kādā auto. Runas par sērijveida noziedznieku tā arī palika bez pierādījumiem.

Saņem, ko pelnījis. Justīne no Inčukalna

Inčukalna mūzikas skolā 2007. gada 14. aprīlī neieradās 13 gadus vecā Justīne. Viņa nokavēja autobusu un pēdējo reizi tika redzēta tās dienas rītā, kad devās uz Pleskavas šosejas pusi. Meitenes meklēšanā piedalījās gan policija, gan Nacionālo bruņoto spēku karavīri, gan brīvprātīgie.

Mēnesi vēlāk, 2007. gada 14. maijā, Justīnes līķis tika atrasts pie Inčukalna mežu masīva. Policija drīz vien aizturēja par seksuāliem noziegumiem iepriekš vairākkārt sodīto 39 gadus veco Gundaru Paipalu, kurš pēc uzņemšanas savā mašīnā Justīni izvaroja, nogalināja un apraka Inčukalna karjerā. Rīgas apgabaltiesa Gundaru Paipalu atzina par vainīgu meitenes izvarošanā un slepkavībā un piesprieda viņam mūža ieslodzījumu. Viņš savu vainu atzina pilnībā, un lieta tika skatīta bez pierādījumu pārbaudes. Tiesu psihiatriskā ekspertīze noziedznieku atzina par pieskaitāmu.

Par atbildību un bezatbildību. Evita, Ivans un Andrejs

Pēdējos gados plašu rezonansi izraisījušas vairākas traģēdijas, kurās vainojama tuvinieku un līdzcilvēku bezatbildība.

Pirms diviem gadiem, drīz pēc Jāņiem, Siguldas oficiālajā peldvietā Gaujā pazuda piecus gadus vecā Evita. Viņas meklēšanā tika iesaistīta policija, Zemessardze un vairāk nekā 200 brīvprātīgo. 28. jūnijā, pēc gandrīz trīs dienu ilgiem meklējumiem, meitenīte tika atrasta mirusi straujajā upē starp Gaujas ciematu un Siguldu. Izmeklēšanā atklājās, ka Evitas māte un patēvs bērnu pie upes atstāja bez uzraudzības, viņa devās upē un noslīka. Prokuratūra sāka kriminālprocesu, apsūdzot vecākus par cietsirdību pret mazgadīgo un prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības. Šis gadījums izraisīja diskusijas par bērnu drošību pie ūdenstilpēm un vecāku atbildību.

Sabiedrība ļoti dzīvoja līdzi arī piecus gadus vecā Ivana meklēšanai. Zēns no sava dzīvokļa Liepājā, Tosmares rajonā, izgāja 2017. gada 1. jūlijā, agrā sestdienas rītā, bet māte par viņa pazušanu ziņoja tikai nākamajā dienā ap pulksten trijiem. Viņa apgalvoja, ka šī bijusi pirmā reize, kad Ivans viens pats izgājis no mājām.

Sākotnēji meklēšana notika Liepājā, bet pēc videonovērošanas ierakstu izpētes tika konstatēts, ka zēns viens pats devies ar autobusu uz Dubeņiem. Meklēšana turpinājās šajā apkārtnē, un 11. jūlijā Ivans tika atrasts mežā miris. Zēns bija apmaldījies un nosalis.

Šī traģēdija atklāja vairākas nesakritības un vienaldzību no dažādu iesaistīto personu puses, tostarp autobusa šofera un policijas darbinieku. No amata tika atbrīvota policijas darbiniece, kura, pieņemot informāciju par bērna iespējamo atrašanās vietu iepriekšējā dienā, ko it kā esot sniedzis cits cilvēks, to nenodeva tālāk meklēšanas grupai, tādējādi rupji pārkāpjot sava darba instrukcijas un neveicot normatīvajos aktos paredzētās darbības.

Traģisks gadījums šī gada februārī notika Latgalē, Lendžu pagastā. Divgadīgais Andrejs kopā ar mammu bija ciemos pie vecmāmiņas. Ap pusdienas laiku viņš vienās zeķītēs bija izgājis no vecvecāku mājas un pazudis. Ap trijiem vectēvs pamanīja, ka mazais pazudis, un zvanīja policijai, kas nekavējoties sāka meklēšanu. Darbu apgrūtināja spēcīgais sniegs, kas apsedza pēdas. Valsts policija, piesaistot Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekus, Robežsardzes helikopteru un dronus, pārbaudīja apkārtējos dīķus un apsekoja plašu teritoriju. Puisēnu atrada vēlā vakarā bezsamaņā pie dzelzceļa sliedēm, bet viņa dzīvību glābt neizdevās. Divas personas no tuvinieku loka aizturētas.

Latvijas Krimināllikumā ir vairāki panti, kurus var piemērot, ja vecāku vai aizbildņu rīcības vai bezdarbības dēļ netīši notiek bērna pazušana vai bojāeja. Ir arī pants par tādas personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī un kurai nav iespējas saglabāt sevi mazgadības, vecuma, slimības vai savas nevarības dēļ, ja vainīgajam bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību un bijis pienākums rūpēties par viņu vai arī vainīgais pats viņu nostādījis dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas.

Sākta iniciatīva par SMS brīdinājumu sistēmas ieviešanu

Portālā manabalss.lv joprojām atvērta parakstu vākšana, kas tika sākta pēc traģēdijas ar mazo Andreju. Var parakstīties par SMS brīdinājumu sistēmas izveidi pazudušu cilvēku meklēšanai. Iniciatīvas iesniedzēja Jolanta Loskutova uzskata – ja valstī būtu ieviesta kāda SMS brīdinājumu sistēma, daudz vairāk cilvēku operatīvi zinātu par nepieciešamību palīdzēt. Tad iespēja mazo puisēnu atrast un izglābt būtu bijusi daudz lielāka. Pašlaik sabiedrība bieži vien par meklēšanām uzzina pārāk vēlu, un līdzcilvēki, kuri būtu gatavi palīdzēt, netiek laikus informēti.

Iniciatīvā ierosināts izveidot valsts līmeņa SMS brīdinājumu sistēmu, kas automātiski izsūta paziņojumus uz iedzīvotāju telefoniem gadījumos, kad pazūd cilvēks, īpaši nepilngadīgs bērns. SMS vajadzētu saturēt pamatinformāciju par pazudušo personu un vietu, kur tā pēdējo reizi redzēta, kā arī aicinājumu līdzcilvēkiem būt modriem. Šāds risinājums tiek veiksmīgi izmantots daudzās valstīs.

Ko darīt, ja pazudis bērns. Zvani 112 vai 116000

Par bērna pazušanu nekavējoties jāziņo policijai.

• Apdomā publiskojamo informāciju, lai tā nekaitē meklējamai personai vai meklēšanas procesam. Publicē tikai to, kas nepieciešams, lai iesaistītie varētu sniegt atbalstu.
• Nepārspīlē ar savu aktivitāti. Uzticies profesionāļiem, kuru zināšanas konkrētajā jomā ir labākas par tavām.
• Nekādā gadījumā neveic ar policiju nesaskaņotas darbības. Ja rodas kādas idejas par meklēšanas vietu vai iespējamiem pazušanas apstākļiem, pirms tās pārbaudi, saskaņo iespējamās darbības ar policiju.
• Nerīkojies vienatnē – tas var būt ne tikai neproduktīvi, bet pat bīstami, īpaši, ja pārmeklējamā vieta ir šaubīga vai bīstama.
• Nepaļaujies uz ekstrasensiem. Pieredze rāda, ka viņu prognozes ir nekonkrētas un nereti pretrunīgas. Tas prasa lieku resursu un enerģijas patēriņu, bet bez reāla rezultāta.
• ! Valsts policijas vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs – 112
• ! Palīdzības dienests pazudušu bērnu meklēšanai – 116000