Es vēlos tikai patiesību no pārtikas ražotājiem

Tik elementāri - zināt, kādas valsts izcelsmes produktu un kāda sastāva Tu ēd. Un tomēr - nekad nevari būt drošs, vai uz produkta uzlīmētais vēstījums ir "kaila patiesība" vai "veikls triks". Viltots siers, vecas olas, desa ar zirga gaļu, dārzeņi no Latvijas audzētājiem, bet tomēr - svešzemju - tie ir tikai pāris temati, kas pavisam nesen figurējuši plašsaziņas līdzekļos saistībā ar produktu marķējumu neatbilstību reālajiem faktiem.

Ne vienmēr Latvijas augļu dārzos audzētais ābols patiešām nāk no pašu zemes.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Ne vienmēr Latvijas augļu dārzos audzētais ābols patiešām nāk no pašu zemes.

 

Bet es vēlos, lai mana ģimene zinātu, ko mēs patērējam, gatavojot kārtējās pusdienas un vakariņas. Man nav problēmu iegādāties kaimiņvalstu piena produktus, Spānijā audzētus tomātus, Lietuvas vai Polijas saulē nogatavinātas zemenes, Norvēģijā audzētu lasi, bet es vēlos, lai uz marķējuma būtu patiesība par to, kādas valsts ražojums tas ir.

 

Zinu, ka neba Latvijas lielie pārtikas ražotāji iztiktu bez papildus mēslojuma vai vielu "piešaušanas", lai produkts ātrāk būtu gatavs, izskatītos un garšotu labāk. Atminos par pētījumu pirms vairākiem gadiem - kāda Pierīgas lielā dārzeņu audzētāja tomātos bija tieši 100 reižu vairāk nitrātu, nekā tie bija Spānijas tomātos. Ja vien nav pazīstams patiešām uzticams zemnieks, mēs nevaram būt droši arī par mūsmāju ražojumiem, taču patiesību gan mēs varam pieprasīt.

 

Skaidrs, ka indes jau nevienā pārtikas produktā nav, arī desās ar zirga gaļas DNS. Un zirga gaļa daudzās valstīs ir augstvērtīgs produkts, ko pamatā lieto dažādu "cieto desu" ražošanā.

 

Man nav bail par to, ka apēdīšu kādu gabaliņu bērīša gaļas, bet informācijai par šādas izejvielas atrašanos produktā, jābūt skaidri un gaiši salasāmai uz marķējuma.


Kur meklēt vainīgos? Nezinu... Var jau pārmest Pārtikas veterinārajam dienestam (PVD) par nepietiekamu uzraudzību, bet domāju, ka pašiem ražotājiem un tirgotājiem būtu jāapzinās, ar ko viņi riskē, melojot, apzināti krāpjot, savus patērētājus. Pēc "zirga gaļas skandāla" es ar lielu skepsi skatos un skaidri zinu, ka nekad neiegādāšos (arī pirms tam uz šo uzņēmumu raudzījos ar šaubām) nevienu produktu no Latvijas uzņēmuma, kas arī ir iesaistīts šajā bērīšu skandālā. Domāju, ka neesmu tāda vienīgā... Jācer, ka katrs šāds skandāls vairos ražotāju apziņu par to, cik svarīgi ir būt atklātiem pret saviem potenciālajiem klientiem. 

 

Reklāma
Reklāma

Uzziņai:

2013.gada 1. janvāri PVD uzraudzībā bija 32 777 uzņēmumi.

Pārtikas ražošanas uzņēmumos PVD 2012. gadā ir veicis vairāk nekā 9 000 pārbaužu. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn pārtikas ražošanas uzņēmumos visbiežāk konstatētās neatbilstības ir saistītas ar paškontroles sistēmu uzņēmumā un higiēnas ievērošanu ražošanas telpās.

Par konstatētajiem pārkāpumiem pārtikas ražošanas uzņēmumos 2012.gadā PVD noformējis 48 brīdinājuma rīkojumus un 198 administratīvos protokolus. 188 gadījumos piemēroti naudas sodi 16 092 latu apjomā. Sešu pārtikas ražošanas uzņēmumu darbība apturēta.

Pārtikas izplatīšanas uzņēmumos PVD pērn ir veicis vairāk nekā 30 000 pārbaužu.

23% no visām pagājušajā gadā veiktajām pārbaudēm pārtikas izplatīšanas uzņēmumos bijušas ārpuskārtas, tostarp dažādas tematiskās pārbaudes, kas veiktas reaģējot uz informāciju par nelikumīgām darbībām dažādu pārtikas produktu izplatīšanas jomā.

2012.gada sākumā pastiprinātu uzmanību PVD inspektori pievērsa olu izsekojamībai un marķējumam, kā arī dažādu sieru marķējumam un pavaddokumentiem, lai pārliecinātos par produktu izsekojamību. Rezultātā, pēc konstatētajiem pārkāpumiem no tirdzniecības tika izņemtas 17 tonnas siera.

2012. gada pavasara un vasaras mēnešos PVD pastiprinātu uzmanību pievērsa svaigu augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībai un konstatēja ne tikai neatbilstības pavaddokumentos un marķējumā, bet arī citus pārkāpumus, tostarp preci ar bojāšanās pazīmēm. No tirdzniecības tika izņemta viena tonna augļu un dārzeņu.

2012. gada otrajā pusē PVD īstenoja dažādas tematiskās pārbaudes, kas bija vērstas uz ēnu ekonomikas apkarošanu. Lielākoties tās tika veiktas tirgos un dažādu masu pasākumu laikā brīvdienās un svētku dienās. Šo pārbaužu ietvaros PVD pārbaudīja 1500 uzņēmumu un vairāk nekā 68% no pārbaudītajiem uzņēmumiem konstatēja neatbilstības, tostarp higiēnas prasību ievērošanā, preču marķējumā, pavaddokumentos, pārtikas produktu uzglabāšanā un derīguma termiņos. 41 gadījumā tika konstatēti uzņēmumi, kuri pārtikas apritē darbojās nelegāli, proti, nebija PVD reģistrēti. No tirdzniecības tika izņemtas teju 10 tonnas pārtikas produktu un vairāk nekā 8 200 gabalpreces, galvenokārt gaļas izstrādājumi, piena produkti, svaigas un karsti kūpinātas zivis. Vairāku tonnu pārtikas produktu izplatīšana tika apturēta uz laiku līdz neatbilstību novēršanai.

 

Autore: mammamuntetiem.lv redaktore Aija Rutka.