Mīlēt Latviju ne tikai 18.novembrī

Šodien mūsu valsts svin savu 94.dzimšanas dienu. Kā jau gaviļniecei, šajā laikā Latvijai tiek veltīti daudz skaistu vārdu un vēlējumu, bet, vai mūsu patriotisms ir tik izteikts arī ikdienā - dienā, kad ejam uz darbu, kad braucam pārbāztā sabiedriskajā transportā, dienā, kad līdz algai vēl pāris dienu, bet maciņa biezums ir visai paplāns. Cik bieži mēs par savu valsti un tās nozīmīgumu mūsu sirdīs iedomājamies ārpus 4.maija, 11.novembra un 18.novembra?  

FOTO: Marika Eglīte

Mīlēsim Latviju katru dienu!

 

Mana Latvija

Es dzīvoju aiz polārā loka,

Kur leduslāči un pingvīni mīt.

Es dzīvoju karstā tuksnesī,

Kur ķenguri lec un kaktusi aug.

Es dzīvoju Rīgā,

Kur mana ģimene un draugi ir.

Es dzīvoju Latvijā,

Kur latviešu valoda skan visā plašumā.

 

Šis ir manas 10 gadus vecās meitas Elizabetes pašsacerēts dzejolis. Tas tapis mācību gada sākumā, atceļā no skolas uz mājām, un nav skolotājas pirmssvētku iniciēts. Kad meita to pirmo reizi man noskaitīja, man acīs sariesās asaras. Nav šoreiz stāsts, cik labs vai slikts ir parasts dzejolītis, bet stāsts ir par to, kāpēc tas tapis. Pirms aptuveni gada mana ģimene atgriezās no ārvalstīm, kur dzīvojām vien pusgadu. Šis laiks bija pietiekams, lai saprastu - "visur ir labi, kur tevis nav" vai arī "lai cik ciemos būtu jauki, mājās ir vislabāk". Bērni prombraukšanu ļoti pārdzīvoja un bija tik laimīgi atgriežoties!

Reklāma
Reklāma

Vēlētos aicināt ikvienu padomāt par savu attieksmi pret zemi, kurā esi piedzimis. Arī mūsu bērniem taču piemīt daži niķi un stiķi, bet, vai tāpēc mēs viņus nemīlēsim?

Mīlēt savu dzimteni katru dienu

Es zinu, ka mani bērni Latviju mīl daudz biežāk nekā tikai oficiālajos sarkanajos datumos. Viņi ir spējuši novērtēt, kas ir viņu dzimtene - latviešu valoda, radi, draugi, daba, virtuve, laika apstākļi... Kaut pēc iespējas mazāk pieaugušo un bērnu būtu jāaizbrauc no valsts, lai gūtu šīs atziņas. Protams, Latvijai ir nepieciešami izglītoti cilvēki, ar starptautisku redzējumu un pieredzi, taču gribētos cerēt, ka arvien vairāk mūsu tautiešiem ārvalstīs pietrūks savas Latvijas.

 

Sāc ar sevi!

Iespējams, daudziem aizbraukušajiem vai tiem, kuri tikai to plāno darīt, gribēsies iebilst un norādīt uz mūsu valsts trūkumiem. Piekrītu, tādu ir ļoti daudz un vieglāk dzīvot un izdzīvot, īpaši, ģimenēm ar bērniem, ir ārpus Latvijas. Vienlaikus vēlētos aicināt ikvienu padomāt par savu attieksmi pret zemi, kurā esi piedzimis. Arī mūsu bērniem taču piemīt daži niķi un stiķi, bet, vai tāpēc mēs viņus nemīlēsim? Mēs taču savus bērnus mīlam katru dienu, ne tikai dzimšanas dienā, Ziemassvētkos, un mēs viņus mīlam arī tad, ja ir pastrādātas kādas blēņas. Mēs viņus mīlam tāpēc, ka viņi ir, un viņi ir mūsu "atvases". Tāpat ir ar vecākiem, kas mums katram ir vienīgie un īpašie. Arī dzimtene mums ir viena, un mums to jāmīl ar bezpecedenta mīlestību, arī tad, kad tā izrāda kādus stiķus. Vienkārši tāpat, jo šīs ir mūsu mājas, zeme, kurā esam piedzimuši mēs un mūsu valoda.

 

Autore: Aija Rutka, mammamuntetiem.lv redaktore