Pirmā oficiālā diena (otrdiena)

Tātad. Šodien bija paredzēta pirmā oficiālā diētas diena. Gribu tikai uzreiz pateikt, ka man nepatīk vārds "diēta". Tas neko nemaina, man nāksies turpināt šo vārdu lietot (jo labu sinonīmu nav), es tikai gribu, lai visi ir informēti, ka man personīgi šo vārdu lietot vienā teikumā ar vārdu "es" vai "mana" ļoti nepatīk. Tas ir nepatīkami un aizvainojoši, jo es tomēr esmu apmierināts ar sevi, dzīvi un visu pārējo. Un es negribu radīt iespaidu, ka varētu būt kaut kā savādāk. Tikai tas, ka var taču nedaudz pacensties un būt nedaudz labāks.

Tātad. No rīta es pamodos (jau esiet pārsteigti, ne?). Pamodos agri, tā gandrīz līdz ar pirmajiem gaiļiem (jo Purvciemā ir tik ļoti daudz gaiļu). Un sapratu, ka šodien tas viss sāksies. 

Pirmkārt,

E-dietologa

padomos bija minēta rīta vingrošana. Tad nu šorīt es apvienoju rīta vingrošanu ar iešanu uz veikalu pēc ūdens. Nu labi, vingrošanas vietā es aizgāju uz veikalu un nekādas vingrošanas patiesībā nemaz nebija. Bet tas bija uzreiz pēc izkāpšanas no gultas un tā skaitās izkustēšanās no rīta! Nedaudz. Rīt no rīta esmu apņēmies sameklēt kedas un treniņtērpu un iziet paskriet līdz Biķernieku mežam. Tā mierīgi, jo pārspīlēt nevajag. Nopirku ūdeni un atlikušo dienas daļu to arī patērēju.

Izrādās, ka piecu piparu maisījums ir diezgan asa padarīšana un rezultātā zupu bija iespējams ēst tikai kārtīgi pieliekot krējumu un pēc katras karotes uzkožot kumosu mīkstas maizes.

 Brokastīs apēdu pāris siermaizes, pusdienās frikadeļu zupu un vakariņās pāris pankūkas. Frikadeļu zupa un pankūkas bija omes gatavotas. Gribu piebilst, ka es pats spēju par sevi parūpēties, bet man ir divi, par mani stipri jaunāki, brāļi, kuru labsajūtu ome, acīmredzot, ir uzstādījusi par savas dzīves mērķi un jēgu. Un tā nu viņa dodas pie mums ikdienā pagatavot pusdienas. Tas tā, lai nerastos pārpratumi un netiktu apšaubīta mana vīrietība.

Runājot par frikadeļu zupu, svētdien es pats mēģināju pirmo reizi mūžā pagatavot zupu. Tik tālu, kamēr saldētie dārzeņi no lielveikala plauktiem bija jāsaber ūdenī, viss gāja baigi labi. Varētu pat teikt, ka to es izdarīju perfekti. Šmuces man sanāca pie garšvielu un buljona pievienošanu. Izrādās, ka piecu piparu maisījums ir diezgan asa padarīšana un rezultātā zupu bija iespējams ēst tikai kārtīgi pieliekot krējumu un pēc katras karotes uzkožot kumosu mīkstas maizes. Tā lūk, uzmanīgi ar tām zupām, cilvēki!

Nu šodienas kopsavilkums ir tāds, ka esmu mierīgi iesācis veselīgo dzīvi, ar izvairīšanos no liekiem našķiem, ar pienācīga daudzuma ūdens dzeršanu un brokastu paēšanu (agrāk brokastis tika ēstas ļoti reti). Turpmāk tas būs jāpadara par ikdienu, jo brokastis, ūdens un kustības ir E - dietologa atzinumu un ieteikumu sarakstā. Un tās ir tās lietas, kuras es īpaši neesmu centies ievērot.
Tagad es dodos pie miera, lai rīt atkal agri celtos un dotos pirms brokastīm un dušas paskriet.