Olas palielina sirds slimību risku un vēl 4 mīti par to ietekmi uz veselību. Kā ir patiesībā?

Vēl pirms mazliet vairāk nekā desmit gadiem tika uzskatīts, ka holesterīns ir kaitīgs veselībai un ka ar uzturu jāuzņem ne vairāk kā 0,2–0,3 grami holesterīna dienā. Tādu apjomu satur 1–1,5 olas. Tomēr pētījumi nav apstiprinājuši olās esošā holesterīna saistību ar insultu un asinsvadu slimībām, saka kustības “Olas ir spēks!” eksperte uztura speciāliste Alise Kindzule-Dunavska un kliedē piecus mītus.

1. mīts. Olas ir sliktas veselībai, jo tajās ir daudz holesterīna

Olās ir augsts holesterīna saturs, taču pētījumi ir pierādījuši, ka olu patēriņš neietekmē holesterīna līmeni asinīs. 

A. Kindzule-Dunavska atceras, ka agrāk, veidojot ēdienkarti slimnīcas kardioloģijas nodaļas pacientiem, no tās tika izņemtas olas, baidoties no holesterīna. Tagad situācija ir krietni citādāka, jo vairāk saprotam, kas ir holesterīns un kā tas darbojas. 

Lielākā daļa cilvēku var baudīt olas mērenā apjomā (apmēram 1–2 dienā) kā daļu no sabalansēta uztura bez nelabvēlīgas ietekmes uz veselību. Olas satur 13 vērtīgas un organismam nepieciešamas uzturvielas, kā arī D vitamīnu un kalciju. Viena liela ola satur arī apmēram 6 gramus olbaltumvielu, un tajā ir tikai 72 kalorijas.

“Ir pierādīts, ka cilvēks nespēj zaudēt svaru un uzturēt normālu ķermeņa masu, ja viņa organismā trūkst D vitamīna un kalcija,” saka uztura speciāliste, atgādinot, ka mūsu platuma grādos teju 90% cilvēku ir D vitamīna trūkums. Arī ar kalcija līmeni ir problēma, jo mūsdienās piena produktu patēriņa līmenis ir krietni zemāks nekā agrāk. D vitamīna un kalcija trūkums neļauj uzturēt aktīvu vielmaiņu. 

2. mīts. Olas palielina sirds slimību risku

Agrāk domāja, ka olas kaitē sirds veselībai. Tomēr pētījumi ir parādījuši, ka  veseliem cilvēkiem, kuri patērē mērenu olu daudzumu, nav statistiski nozīmīgas saistības starp olu patēriņu un sirds slimību risku. Lielāko daļu holesterīna mūsu organismā ražo aknas – tas nerodas no holesterīna, ko mēs apēdam. 

Galvenā kļūda, kas veicina holesterīna uzkrāšanos asinsvados, ir uzturā lielā apjomā esošie piesātinātie tauki un transtauki. Viena liela ola satur maz piesātināto tauku – apmēram 1,5 gramu.

3. mīts. Tikai olu baltums ir veselīgs

Olu dzeltenums un baltums satur dažādus vitamīnus un minerālvielas. Olu baltums ir lielisks olbaltumvielu, riboflavīna un selēna avots, taču lielākā daļa uzturvielu un gandrīz puse olbaltumvielu ir atrodamas tieši dzeltenumā. Tas satur Omega-3 taukskābes, A vitamīnu un antioksidantus. 

Lai iegūtu visus labumus, ko organismam var sniegt olas, ieteicams ēst gan baltumu, gan dzeltenumu.

Olu dzeltenumā ir arī lecitīns, kas darbojas pret “slikto” holesterīnu – samazina iekaisumu, “iztīra” asinsvadus un palīdz apasiņot orgānus. Olas, tāpat kā gaļa, zivis un piena produkti, satur arī kvalitatīvas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kurās ir visas neaizstājamās aminoskābes.

4. mīts. Cepot olas, tās kļūst veselīgākas

Gatavošanas veids var ietekmēt tikai ēdiena uzturvērtību. Ja procesā pievienosim pārāk daudz sāls vai eļļas, pat salātu lapas vairs nebūs veselīgas.

Cepot olas, drīzāk var izveidoties situācija, ka ēdam “sliktos taukus”. Tos satur trekni dzīvnieku izcelsmes produkti, visi pārstrādātie produkti, kā arī kokosa un palmu eļļa.

Visveselīgākās uzturā var būt cieti vai mīksti vārītas olas, šāds pagatavošanas veids arī neveido liekas kalorijas. 

5. mīts. Vecākiem cilvēkiem un bērniem nevajag ēst olas katru dienu

Organisms pats nespēj uzkrāt olbaltumvielas, tāpēc svarīgi tās saprātīgā daudzumā uzņemt katru dienu. Katram cilvēkam tas ir atšķirīgs atkarībā no vecuma, dzimuma, svara un ikdienas fizisko aktivitāšu daudzuma. 

Pierādīts, ka, cilvēka ķermenim novecojot, nepieciešams uzņemt vairāk olbaltumvielu nekā jaunībā, jo tās palīdz saglabāt muskuļu masu un palēnināt kaulu masas zudumu. Vienlaikus pietiekams proteīna daudzums palīdz saglabāt imunitāti un paātrināt atveseļošanos. 

“Olas ir lieliska izvēle gan bērniem, gan cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem. Tās satur bērnu un pusaudžu attīstībai nepieciešamas uzturvielas," norāda Kindzule-Dunavska.