Ēd ogas svaigā veidā, saldēdienos, ievārījumos!

Ogas ir unikāls pārtikas produkts. Tie ir neizsmeļami vitamīnu, fermentu, minerālvielu, ogļhidrātu, pektīnvielu un citu vērtīgu vielu avoti. Tuvāk iepazīsimies ar tām ogām, ko Latvijas iedzīvotāji iecienījuši visvairāk: zemenes, ķirši, mellenes, jāņogas.
Zemenes ir vērtīgs C vitamīna, B2 vitamīna, B5 vitamīna, B6 vitamīna un K vitamīna, mangāna, joda, kālija, folijskābes, magnija un vara avots. Šo vielu kombinācija nosaka ogu vērtīgās īpašības. Salīdzinājumā ar citām ogām zemenēs ir ievērojami daudz folijskābes un dzelzs, kuras trūkums izraisa anēmiju, līdz ar to zemenes ir īpaši ieteicamas anēmijas slimniekiem un potenciālām riska grupām — grūtniecēm un veģetāriešiem. C vitamīns kopā ar antioksidantiem — selēnu un cinku uztur imunitāti, stiprina asinsvadus, palīdz aizsargāt redzi. Uzmanība jāpievērš arī citiem antioksidantiem — flavonoīdiem, kuriem ir pretiekaisuma un urīndzenoša iedarbība. Zemenes satur vērtīgas šķiedrvielas — pektīnvielas, kas uzlabo kuņģa — zarna trakta darbību un samazina tā saucamā „sliktā” holesterīna līmeni asinīs.

Melleņu sastāvā ievērojamā daudzumā ir A un B vitamīni, mangāns, šķiedrvielas, flavonoīdi, tanīni.

Kālijs ir vērtīgs sirds — asinsvadu slimību profilaksē. Taču jāatceras, ka zemenes ir arī spēcīgs alergēns, līdz ar to šo ogu patēriņam jābūt mērenam.
Ķirši ir vērtīgs organisko skābju, antioksidantu, A, C, E, B1, B2 vitamīnu un folijskābes, vara, dzelzs, cinka, joda, kālija, kalcija un mangāna avots. Līdzīgi kā zemenēm ķiršiem piemīt imunitāti stiprinoša iedarbība, tajā esošās vielas kalpo kā līdzeklis sirds — asinsvadu slimību profilaksē. Tajās esošie antioksidanti palīdz neitralizēt organismā radušos brīvus radikāļus un tādējādi aizsargā organisma šūnas. Ķirši satur arī melatonīnu, kas ir dabisks miega regulēšanas līdzeklis.

Melleņu sastāvā ievērojamā daudzumā ir A un B vitamīni, mangāns, šķiedrvielas, flavonoīdi, tanīni. Mēs varam novērot, ka daudzu ogu sastāvs ir līdzīgs. Mellenes ir slavenas ar labvēlīgu ietekmi uz redzi un acu veselību, līdz ar to cilvēkiem (īpaši bērniem un pusaudžiem), kas daudz laika pavada pie datora, obligāti jāēd mellenes profilaktiskajos nolūkos.

Pārmērīgas ogu lietošanas dēļ var būt novērojama vēdera pūšanās un vēdera izejas traucējumi.

Kā mēs varam novērot, ogu sastāvi ir ļoti līdzīgi. Jāņogas un upenes īpaši izceļas ar ļoti augstu C vitamīna saturu, līdz ar to uzlabo imunitāte, uztur asinsvadu, ādas un smaganu veselību.

Aktuāls ir jautājums par pareizu ogu lietošanu uzturā. Vai tiešām ogas var ēst „cik lien”, jācenšas apēst tik daudz, lai vitamīnu un minerālvielu krājumi pietiek visai ziemai? Atbilde ir vienkārša — var apēst tādu daudzumu, kas nesagādā diskomfortu (pārmērīgas ogu lietošanas dēļ var būt novērojama vēdera pūšanās un vēdera izejas traucējumi), daudzumam jābūt adekvātam. Lai arī cik daudz ogas mēs neēstu, kilokaloriju daudzums, kas iegūts no tām un no citiem ēdieniem, nedrīkst pārsniegt dienā ieteikto normu (atgādinu, ka dienā ieteicamais kilokaloriju daudzums ir vidēji 2000). Ogas var lietot kā starpēdienreizi un kā saldo ēdienu — tiek piedāvātas daudz dažādas veselīgās receptes. Receptes skaties šeit!

Dienā būtu ieteicams apēst aptuveni 600 gramus. Var rīkot atslodzes dienas, kuru pamatu veido ogas.
Diemžēl ogas nav universāli vitamīnu un minerālvielu akumulatori ziemai — arī ziemā jārūpējas par šo vielu piegādi organismam, taču ogu sezona ir unikālā iespēja ļaut organismam uzņemt labas vielas uz visiem simts procentiem.

IZLASI ARĪ: Padomi ogu saldēšanai
Saldētu produktu glabāšanas ilgums un citi saldēšanas padomi