"Pacienti saņem tikai solījumus!" Gadiem ilgas diskusijas, bet cilvēki ar diabētu joprojām gaida

Viņa piebilda, ka, ja 1. tipa diabēta pacientiem būtu pieejamas nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas un insulīna sūkņi, tas palīdzētu precīzāk kontrolēt slimību un samazinātu komplikāciju risku, tostarp arī sirds un asinsvadu slimību attīstību. Tomēr, neskatoties uz gadiem ilgušajām diskusijām un solījumiem, šie pacienti vēl joprojām nesaņem reālu atbalstu. Freimane norādīja: "Pacienti saņem tikai solījumus, un kopējais noskaņojums kļūst aizvien pesimistiskāks."

Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plāns ir veidots, ņemot vērā arī Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru mērķis ir mazināt veselības nevienlīdzību un pagarināt veselībā nodzīvoto mūžu. Savukārt Eiropas Savienība jau 2024. gadā publicēja dokumentu, kas vērsts uz sirds un asinsvadu saslimšanas mazināšanu, kas ietver arī diabēta pacientu ārstēšanu un aprūpi.

Diskusijas par nepieciešamību kompensēt nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas 1. tipa diabēta pacientiem notiek jau vairākus gadus, un, neraugoties uz vairāk nekā 10 000 parakstiem, kas aicināja atbalstīt šo sistēmu un insulīna sūkņu kompensēšanu, pacienti joprojām nav saņēmuši konkrētus risinājumus. Freimane uzsvēra: "Mēs piedalāmies Saeimas komisiju sēdēs un veicam aprēķinus par izmaksām un ieguvumiem, bet, pēc visu šo gadu diskusijām, vienīgais, ko esam panākuši, ir 100 pacienti – grūtnieces ar diabētu un pacienti pēc orgānu transplantācijas."

Lai gan šie 100 pacienti veido tikai 2% no visiem 1. tipa diabēta pacientiem Latvijā, problēma attiecas uz milzīgu cilvēku skaitu. Freimane norādīja, ka šiem pacientiem nav citu iespēju, kā samazināt komplikāciju risku, tostarp infarkta un insulta risku. Ģimenes ārsti nespēj vadīt pacientu pašaprūpi, un ir nepieciešams nodrošināt visus nepieciešamos instrumentus, lai pacienti varētu paši kontrolēt savu slimību. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs piekrīt, ka "ģimenes ārsti nespēj vadīt pacienta pašaprūpi, un ir ļoti svarīgi nodrošināt pacientiem visus nepieciešamos instrumentus."

Freimane atkārtoti izteica aicinājumu izmantot individuālo kompensāciju mehānismu, kas ļautu pacientiem saņemt nepieciešamos līdzekļus, ja tie nav iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā. Tomēr viņa arī norādīja, ka bieži gadās, ka šis mehānisms tiek izmantots pārāk vēlu. "Ir bijuši gadījumi, kad atbalsta mehānisms tiek iedarbināts par vēlu un pacientam vairs nav iespējams palīdzēt," viņa atzīmēja.

Freimane noslēdza ar uzsvaru uz nepieciešamību sniegt reālu atbalstu: "1. tipa diabēta pacientiem nepieciešamās tehnoloģijas ir dzīvības jautājums, nevis papildu ērtība. Mums ir jādod politiskā griba šos risinājumus īstenot savlaicīgi."