Kad un kā mūsdienās veic adenoīdu, mandeļu un dažādas ausu un deguna operācijas

“LOR klīnika” un tās kvalificētie speciālisti Latvijā ir pazīstami jau gadiem ilgi. Klīnikas piedāvājumā ir plašs ambulatoro pakalpojumu klāsts tomēr daudzi pacienti nezina, ka dienas stacionārā iespējams veikt visa veida ausu, kakla un deguna operācijas, izmantojot vismodernākās tehnoloģijas. Par "LOR klīnikā" veicamajām operācijām stāsta otorinolaringologs Jānis Sokolovs.
Bērniem dzirdes traucējumus lielākoties izraisa bieža slimošana; vecākiem regulāri jāseko līdzi, vai bērns dzird adekvāti. Savukārt pieaugušajiem dzirdes traucējumus visbiežāk izraisa asinsvadu problēmas.

FOTO: Shutterstock.com

Bērniem dzirdes traucējumus lielākoties izraisa bieža slimošana; vecākiem regulāri jāseko līdzi, vai bērns dzird adekvāti. Savukārt pieaugušajiem dzirdes traucējumus visbiežāk izraisa asinsvadu problēmas.

Kāpēc un kā veic deguna starpsienas operāciju

“Ziema un rudens ir periods, kad laika apstākļu, dažādu vīrusu un, jā, arī apkures ietekmē daudzi atklāj – saasinājušās sen aizmirstas problēmas ar degunu. Dienā ir grūti elpot, jo gaiss telpās ir sauss, tāpat arī naktī. Vīrusus ietekmē aktivizējas arī visas hroniskās kaites,” stāsta “LOR klīnikas” otorinolaringologs Jānis Sokolovs.


Vienas no biežāk veiktajām ir deguna starpsienas operācijas. 85 procentiem populācijas deguna starpsiena ir nedaudz šķība. 

Dažkārt cilvēki par to uzzina tikai sirmā vecumā, jo mūža laikā šī iemesla dēļ nekad nav izjutuši ne diskomfortu, ne kādus veselības traucējumus. Operācija jāveic tikai tad, ja ir objektīvi, traucējoši simptomi – apgrūtināta elpošana, bieži atkārtojas deguna blakusdoma iekaisums, bet naktī traucē krākšana. Šī operācija veicama dienas stacionārā – pacients no rīta ierodas klīnikā, bet jau pēcpusdienā dodas mājās. 


Kā notiek operācija? Kopš padomju laikiem par deguna starpsienas operāciju dzīvi dažādi mīti – par zāģēšanu, zilumiem zem acīm, nebeidzami gariem marles tamponiem, kuru izņemšana ir daudzkārt sāpīgāka nekā pati operācija utt. Arvien vairāk un vairāk izmantojam mūsdienīgas tehnoloģijas, piemēram, lāzertehnoloģijas. Protams, ne vienmēr, jo ir reizes, kad lāzera iesaiste nemaz nav nepieciešama, taču arī tad operācija ir minimāli invazīva. Savukārt kādreiz izmantoto marles tamponu vietā šobrīd tiek izmantoti pavisam citādi – veidoti no speciāli materiāla, kas gan palīdz deguna dzīšanai, gan ļauj samērā brīvi elpot pēcoperācijas periodā. Šos tamponus izņem 5 līdz 7 dienas pēc operācijas, un sajūtas ne tuvu vairs nelīdzinās tām šausmu ainām, kas palikušas prātā kopš padomju laikiem. Tāpat kādreiz pēc operācijas pacientam slimnīcā vajadzēja pavadīt gandrīz nedēļu, turpretī tagad – mazāk par dienu. 
 

Palīdzība hronisku iesnu gadījumā

Hroniskas iesnas nereti saistītas ar deguna galveno funkciju nodrošinātāju – deguna gliemežnīcu. Tā sasilda, attīra un mitrina gaisu, un nodrošina, lai deguns pareizi elpotu. Turpretī, ja gliemežnīcas palielinās, tās bloķē degunu, un šādā situācijā varam sniegt palīdzību – ne tikai vispārējā, bet arī lokālā anestēzijā, izmantojot lāzertehnoloģijas. 
 

Deguna starpsiena nav vienīgais, kas degunā var “sabojāties”. Nereti iekaisuma procesi veidojas arī deguna blakusdobumos, un tos var izraisīt gan zobu iekaisums vai bojājums, gan arī iedzimti kaulu defekti, kas neļauj deguna blakusdobumam funkcionēt pareizā vidē. Dažkārt deguna a blakusdobumā izveidojies iekaisums un to vairs nav iespējams izārstēt nekā citādi kā vien ķirurģiskā veidā. Ja pirms gadiem operācijas laikā tika veikti lieli ādas griezieni ar lieliem sejas defektiem, šobrīd operācija tiek veikta dienas stacionārā, izmantojot speciālas sistēmas ar kamerām, kas palīdz precīzi lokalizēt bojājumu deguna blakusdobumos un ļoti precīzi to izoperēt, radot minimālu bojājumu. Līdz ar to pacientam atveseļošanās periods ir daudz īsāks un vieglāks, un arī komplikāciju risks ir niecīgs. 


Ja bieži piemeklē angīna 

Vēl pirms aptuveni piecpadsmit gadiem valdīja uzskats – ja cilvēkam vairākas reizes bijusi angīna, labāk veikt mandeļu izņemšanas operāciju. Šobrīd uzskata, ka daudzas no tām patoloģijām, ko reiz risināja ar operāciju, iespējams atrisināt ar medikamentu palīdzību. Zinām, ka, piemēram, hroniska tonsilīta jeb mandeļu iekaisuma gadījumā iesaistās kuņģa skābe, pie kuras nonākšanas kaklā vainīga refluksa slimība. Ja šo slimību kontrolē, samazinās arī tonsilīta epizožu skaits. Tomēr ir reizes, kad mandeļu operācija ir jāveic, piemēram, ja ir biežs tonsilīts vai abscess jeb sastrutojums aiz mandeles. Arī šai gadījumā operāciju iespējams veikt dienas stacionārā. 

Reklāma
Reklāma

 

Vēl viena problēma, ko risinām ar operācijas palīdzību, ir tā dēvēto mandeļu korķu likvidēšana. Savulaik, lai risinātu šo problēmu, tika veikta mandeļu izņemšana. Šobrīd šo problēmu risinām vietas, kurās veidojas korķi, apstrādājot ar lāzeru. Tādējādi rodas sarētojumi, un turpmāk korķi vairs neveidojas. Manipulācija aizņem aptuveni pusstundu, un arī dzīšanas process vairs neilgst mēnesi, bet četras piecas dienas, kad mazliet sāp kakls. 
 

Kādos gadījumos nepieciešama ausu operācija

Piemēram, ja bijušas kādas lielas deguna problēmas, kas ietekmē ausis. No deguna uz aizdeguni ved kanāls, kas regulē, lai gaisa spiediens vidusausī būtu tieši tāds pats kā ārējā vidē. Ja tiek traucēta tā darbība, ausis aizkrīt, un rodas izteikts diskomforts. Ir sajūta, it kā ausī iebāzta vate, parādās dzirdes traucējumi. Sākotnēji šo problēmu ārstē medikamentozi, bet, ja tā nepalīdz vai process ieildzis, jāveic operācija. Savulaik pirmā izvēle bija veikt timpanostomiju – ievietot kanālā kanilas jeb mazas caurulītes, kas palīdzēja regulēt gaisa spiedienu. Šobrīd izvēlamies lāzerķirurģiju, ar kuras palīdzību efekts ir tāds pats kā ievietojot kanilu, tikai vairs nav jāveic atkārtota operācija, lai izņemtu caurulīti. 


Klīnikā veicam praktiski visas ausu operācijas, izņemot īpaši sarežģītās, kuras gan jāveic lielajās slimnīcās, kur pieejams papildus aprīkojums. Ja runa ir par ausīm, gribu uzsvērt – ausis ir viens no trauslākajiem cilvēka orgāniem. 

Tiklīdz manāmas kaut mazākās problēmas, kas saistītas ar dzirdi, jāmeklē speciālista palīdzība. Atliekot vizīti pie ārsta, var izrādīties – ir jau par vēlu, lai palīdzētu.

Ir bojājumi, kas var būt neatgriezeniski. Bērniem dzirdes traucējumus visbiežāk izraisa bieža slimošana, kuras sekas ir ausu aizkrišana. Vecākiem regulāri jāseko līdzi, vai bērns dzird adekvāti. Pretējā gadījumā dzirdes traucējumi var saglabāties uz visu mūžu. Savukārt pieaugušajiem dzirdes traucējumus visbiežāk izraisa asinsvadu problēmas, kad traucēta iekšējās auss apasiņošana, līdz ar to rodas dzirdes nerva traucējumi, un cilvēks var pat pilnībā zaudēt dzirdi. 
 

Ausu, kakla un deguna operācijas bērniem 

Jā, protams. Viena no biežākajām ir adenoīdu jeb aizdeguna mandeļu likvidēšanas operācija. Ja kādreiz šo manipulāciju veica bez anestēzijas, tad šobrīd operācija tiek veikta narkozē. Turklāt narkoze ir īslaicīga un tās tehnoloģija tā mainījusies, ka uz veselību neatstāj paliekošu iespaidu. Līdz ar to bērns nav piedzīvojis nepatīkamas izjūtas, un jau pēcpusdienā dodas mājās, priecīgs, ka ne tikai drīkst ēst saldējumu, bet tas jādara obligāti.

 

Saistītie raksti